Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Accept koncerta apskats Palladium

Kārlis Logins, 2012. g. 12. novembrī

Maigi, līgani, emocionāli — šie noteikti nav pareizie vārdi, ar kuriem varētu raksturot šo koncertu. Vienīgie vārdi, kas nāk prātā ir spēks, enerģija, skaļums un … sprandas sāpes no nemitīgās galvas kratīšanas.

Ja godīgi, tad nekad nebiju saskatījis tik lielu līdzību starp Accept un iesildošajiem Rebel Riot. Perfekti viņi spēja sagatavot klausītājus vecajiem onkām.

Kad uznāca vācu metālisti uz skatuves, nebija šaubu, ka tiešām tie ir viņi — Rīgā uz Palladium skatuves, vēl pie tam pirmo reizi. Koncertu viņi atvēra ar šīs tūres albuma Stalingrad pirmo dziesmu Hung, Drawn And Quartered. Spēcīgs sākums un noteikti viena no labākajām albuma dziesmām. Kā jau nojaušat, tad turpmākais materiāls dzīvojās Stalingrad robežās — viss albums gan nebija,bet lielākā daļa. Viena no koncerta virsotnēm bija albuma tituldziesma — visiem korī bļaujot piedziedājumu. Ironiski, ka tieši šīs dziesmas laikā Marks Tornillo (solists) vicināja Latvijas karogu. Episki, bet tas raisīja dīvainas sajūtas.

Protams, kā ierasts, tad mazliet atslābums bija jūtams koncerta vidusdaļā — it kā viss ir, bet vairs nav tā spriedze. Bet to atdzīvināja Vulfa Hofmana ģitāras solo — sākums mierīgi relaksējošs (starp citu, vienīgā mierīgā atkāpē visā uzstāšanās laikā), pārejot šaušalīgā ģitāras spīdzināšanā. Iespaidīgi skanēja. Patīkami bija redzēt arī basa soliņu Pītera Baltes izpildījumā. Ne katrā koncertā kaut ko tādu var redzēt. Jāatzīmē, ka diezgan liels uzsvars tika likts tieši uz instrumentālo izpildījumu. Tornillo bieži vien gāja nost no skatuves, ļaujot instrumentālistiem iztrakoties.

Smaidu sejā man izraisīja dziesma Fast As A Shark, kuru nebiju gaidījis, kaut arī ir super dziesma — nemaz nevajadzēja Udo, lai iekliegtu sākuma ķērcienu tā, lai skudriņas pārskrietu pār ādu.

Protams, visvairāk es gaidīju, un pieļauju domu, ka lielākā daļa publikas arī, divas dziesmas — Metal Heart un noslēdzošo Balls To The Wall. "Metāla sirds" izskanēja kā pirmā otrās reizes kāpšanā uz skatuves — publika varēja no sirds izdziedāt „Elīzei” motīvu, un kārtīgi izbļaut piedziedājumu. Balls To The Wall neatpalika no varenības un tika godam nospēlēta ar maksimālu publikas iesaistīšanos.

Runājot par publiku, tad tā bija vecāka gada gājuma — bērnības grupa uzstājas tak, nevar neaiziet un neredzēt to dzīvajā.Tomēr priecēja arī daži mazie ķipari, kurus vecāki labi izglīto. Atmosfēra gan nebija tā no inteleģentākajām, bet tas netraucēja baudīt uzstāšanos.

Kopsummā koncerts noteikti ir izdevies gan klausītājiem, gan arī mūziķiem, jo atbalstu tie saņēma tiešām milzīgu. Jā, cilvēkiem, kuri pirmo reizi dzirdēja Accept, varētu būt garlaicīgāk, jo ar dažādību šie brāļi nekad nav izcēlušies. Bet domāju, ka visi, kuri bija kaut cik pazīstami ar Accept daiļradi, izbaudīja pasākumu, guva spēcīga un varena smagā metāla dvašu iekšās. Kvalitatīvi.

9/10

 

Foto: Alise Stefanoviča

Nebiju pazīstama iepriekš ar ACCEPT daiļradi, bet koncertu izbaudīju

moka 2012. gada 14. novembrī, 22:31

Tavs komentārs