Alcest - Les Voyages de l'Âme
Vēlējos gadu apskatu sadaļā sākt ar kaut ko neierastu gan pēc žanra, gan pēc nacionālās piederības. Alcest ir black metal un shoegaze jeb vienkārši blackgaze (nē, blackgaze nav mašapu projekts zem nosaukuma My Wu Tang Valentine vai Odd Future Ride Gang Kill Them All) apvienība no Francijas, patiesībā par apvienību to ir grūti nosaukt, jo grupas kodolu šobrīd veido divi cilvēki, no kuriem īpaši izceļas tikai viens saukts par Neige, kas ir iespelējis gandrīz visus iespējamos instrumentus šajā albumā (atskaitot bungas, kuras iespēlējis otrs grupas dalībnieks Winterhalter)
Runājot par žanru — black metal ietekme ir diez gan niecīga, tādēļ man grupu negribās likt šī žanra plauktā, ja gribās pontot un teikt, ka beidzot šeit ir apskatīts kāds metāla albums, tad Alcest var pieskaitīt pie post-metāla jeb bez rupjībām un ulžgobiskiem zemtekstiem — hipstermetāla. Šūgeiza ietekmi gan grupas mūzika var saklausīt lielā vairumā gan sapņaino vokālu, gan skaļo ģitāras sienu dēļ.
Par pašu albumu — tas ir nedaudz monolīts, varbūt pat nedaudz garlaicīgs un pa lielam to klausīsies tikai tie, kuri izjūt simpātijas pret pašu žanru vai arī sapņo par skumjām noskaņām mūzikā, pārējie albumu diez vai spēs izbaudīt un atzīs par viduvējību. Bet tie kuri spēs to novērtēt — tie slavēs tā spēcīgo noskaņu, viengabalainību un arī faktu, ka tas ir pietiekoši neuzbāzīgs fons da jeb kā darīšanai. Šo divu atšķirīgo fronšu dēļ man ir aizdomas, ka šis ir albums, kuru grūti novērtēt kaut nedaudz objektīvi — tas ir izteikts hate it or love it (atsauce uz 50 Cent), tie kuri ir izpratuši U2 fenomenu sapratīs par ko es runāju.
Nezinu, vai pēc 12 mēnešiem šis albums būs izceļams kā kaut kas īpašs (par to, ka līdzīgā hipstermetāla žanrā iznāks vēl vairāki daudz labāki albumi, nav ne mazāko šaubu), bet šobrīd albumu nākas vērtēt pozitīvi un vismaz šobrīd tas ir viens no gada labākajiem albumiem.
7.5/10
