Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Astro'n'out koncerta apskats

Normunds Vucāns, 2012. g. 23. novembrī

Latvijas izpildītāju lielkoncerti pēdējā laikā jau kļuvuši par visai ierastu praksi, taču reti kurš mūziķis izvēlas lietot šādu terminu — citi uzskata (lielākoties — pelnīti), ka šis vārds ir pārāk skaļš, jo pasākums nav plānots tik grandiozs, savukārt vēl citi vienkārši ir pārlieku pieticīgi. Kaut gan vārdu „lielkoncerts” Astro’n’out nelietoja, viņi apgalvoja, ka šis būs grupas vērienīgākais koncerts. Tagad droši varu teikt — mūziķi drīkstēja pirms tā atļauties arī lielāku bravūru, jo ko tik iespaidīgu spētu sarīkot reti kura pašmāju grupa!

Te laikam būtu vietā pastāstīt, kas tad man saistās ar vārdu „lielkoncerts”. Pirmkārt, tā ir tāda īpaša koncerta sajūta, kuru noraksturot nav iespējams, bet es ticu, ka ikviens, kurš daudzmaz regulāri apmeklē dzīvās uzstāšanās, zina, par ko es runāju. Otrkārt, visam jābūt sarīkotam teicami — jābūt lieliskai norises vietai (Palladium veidolā šī problēma visiem atrisinās pati no sevis), gluži kā pasaulslavenu izpildītāju koncertam jābūt pietiekami plašam dažāda veida atribūtikas klāstam (starp citu, grupas veidotie krekli izskatījās reti forši, ikvienam iesaku iespēju pie tāda tikt), kā arī visai pasākuma organizācijai jārada iespaids, ka tas tiešām ir kaut kas reti nozīmīgs. Treškārt, skatuvei ir jāizskatās iespaidīgāk, nekā ierasts, ceturtkārt, setlistei jāatšķiras no ikdienas piedāvājuma. Un visbeidzot, iespējams, pati svarīgākā lieta — skatītāju rindām jābūt kuplām, vēlams — zālei pārpildītai.

Nav bieži gadījumi, kad visi šie faktori piepildās reizē, bet vakar tas notika. Kas zīmīgi — vakara beigās itin nevienam nebija svarīgi tas, ka koncerts sākās ar 35 minūšu kavēšanos (situācijā bez iesildītājiem tas noteikti nav labais tonis, no nejaušiem blakus stāvētājiem dzirdēju ne vienu vien sarkastisku piezīmi „jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze” stilā — tam visam iemesls esot bijis fakts, ka tauta tā pa īstam sākusi ierasties tikai ap astoņiem, kad bija paredzētais sākums), vai arī tas, ka milzīgā pūļa dēļ (esmu praktiski drošs, ka šis bija apmeklētākais Palladium koncerts, jo vēl nebiju redzējis, ka pat abos balkonos cilvēki stāv piecās sešās rindās) daudziem bija stipri ierobežota redzamība. Neviens par tādām sīkām nebūšanām nedomāja, jo kaut ko tik ļoti mīļu un sirsnīgu piedzīvot nesanāk bieži.

Es lieliski apzinos, ka pašlaik izklausos pēc pilnīga grupas fanboja, taču citus epitetus pasākuma aprakstīšanai vienkārši nebūtu korekti meklēt. Patiesībā man šķiet, ka tik ļoti sajūsmināts par visu pieredzēto es nemaz neesmu, taču ja kaut kas dod neizsakāmi daudz pozitīvu emociju (visi tie, kas ir dzirdējuši Māru komunicējot ar publiku, zinās, par ko es runāju; no viņas varētu mācīties praktiski ikviens), liekot tā no sirds pasmaidīt, ir grūti par to meklēt ko sliktu, ko pateikt tikai tāpēc, lai tas būtu izdarīts.

Starp citu, šī bija pirmā reize, kad es apmeklēju Astro’n’out solokoncertu — līdz šim viņus biju redzējis vien pāris reizes festivālos iepriekšējos gados (šīs sezonas pasākumus izlaidu, jo vasarā neatrados Latvijā), un varu ar pilnīgu pārliecību apgalvot, ka šādā formātā viņi izskatās ievērojami labāk. Īpaši spilgti to es sapratu Gravitātei Nē laikā, kad neatkarīgi vienam no otra, man un cilvēkiem, ar ko kopā apmeklēju pasākumu, radās pārliecība, ka Astronauti ir viena no pāris pašmāju blicēm, kurai ļoti piestāvētu uzstāšanās pilnu stadionu priekšā.

Cita starpā jāatzīmē arī abu viesmākslinieku — DJ Rudd un Goran Gora — devums. To, cik nenovērtējams ir dīdžeja ieguldījums apvienības pašreizējā skanējumā, manuprāt, atkārtot būs lieki. Savukārt kopā ar, kā pašai Mārai tīk teikt, viņas cienītskungu, grupas soliste nodziedāja ne tikai Vilnis no Lauvām, bet arī Lakstīgalas, ko var atrast fonda Viegli pērn izdotajā ierakstā. Tieši Lakstīgalas, manuprāt, arī bija viens no emocionāli pacilājošākajiem vakara mirkļiem, kura laikā visā krāšņumā varējām izbaudīt to, cik tomēr izcila akustika ir Palladiumā. Tiesa, līmenī tā bija visu laiku, un bija patiešām bauda klausīties tik tīru skaņu. Tā, starp citu, bija patīkama pārmaiņa pēc, piemēram, Garbage, kuru tehnika bija pārāk jaudīga, vai arī DIIV, kuru spēlēšanas stils izklausās „netīrs”.

Es pieļauju, ka līdzīgus sajūsmas pilnus vārdus teikšu arī pēc nedēļas, kad uzstāsies Jauns Mēness, bet līdz šis bija pārliecinoši labākais Latvijas mūziķu koncerts Palladium. Grupa sniedza daudz vairāk, nekā es biju gaidījis, turklāt esmu drošs — tas nebūt nav viss, uz ko viņi ir spējīgi. Lai nākamreiz izdodas sasniegt vēl augstākas virsotnes!

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

1.Intro

2.Lauvas

3. Tuvāk

4. Spoguļoties

5. Kā Luksofors

6. Nekas Mani Vairs Nesatrauc

7.Tūlīt

8.Tik Viegli Būt

9.Apaļa Pasaule

10.Panika

11.Lakstīgalas

12.Vilnis

13.Gravitātei Nē

14.Akvārijs

15.Esi Man Klāt

16. Tici Sev

Piedevas:

17. Bong

18.Daļa Rīgas

19. Migla

20.Lūgums

Foto: Linda Vintere

Tavs komentārs