Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Atoms For Peace - AMOK

Rūdolfs Sietiņš, 2013. g. 1. martā

Par to, ka Toms Jorks ir liels mākslinieks pat lielākajiem Oksfordas intelektuāļu nīdējiem nav ne mazāko šaubu. AMOK, kas ir jaunās supergrupas kurā apvienojies viens no labākajiem frontmeniem pasaulē, viens no labākajiem producentiem pasaulē, viens no labākajiem sesiju bundziniekiem pasaulē un viens no labākajiem Red Hot Chilli Peppers basģitāristiem pasaulē, debijas albums, ir kā Radiohead pēdējā albuma The King of The Limbs mazais brālis, lai gan manuprāt krietni konceptuālāks un viengabalaināks.

Par TKOFTL dēvētais skaņu kopums tomēr bija haotisks albums, kurā satikās dažas no labākajām un noskaņu bagātākajām Radiohead dziesmām ar dažiem no sliktākajām un neizteiksmīgakājiem skaņdarbiem grupas un ar to saistīto projektu vēsturē. Brīžiem šķiet, ka AMOK ir kā Kid A, bet TKOFTLAmnesiac. Rezultātā man liekas, ka blakus projektam ir izdevies radīt tā saucamo īsto albumu, kurā Toms Jorks un Naidžels Godrihs parāda to kas viņiem ir sakāms šobrīd, nevis kādu pāri palikušo ideju apkopojums, kurš man liekas tomēr bija pēdējais Radiohead darbs. Ne velti trīs dienu garā džemsesijā radītais albums tika rūpīgi slīpēts studijā vairākus gadus līdz brīvi elpojošais ieraksts ieguva daudz skaidrākas aprises.

Uzskatu AMOK par ļoti klausāmu noskaņu mūzikas albumu, bet tomēr tam pietrūkst liela maģijas daļa, dziesmas šķiet pārāk nepabeigtas un atstāj tādu kā skicisku dabu, kas raksturīga visai Radiohead un arī Toma Jorka daiļradei pēdējos septiņos gados. Tas nav pieņemams, atceroties, ka labākie grupas albumi un to dziesmas ir īpaši rūpīgi izstrādāti un pabeigti darbi, kuros šķietami nekas netrūkst. Rezultātā mēs varam runāt par radošo bedri, bet varbūt šī bedre par pasaulē skumjāko cilvēku dēvētajam Tomam Jorkam tīri labi piestāv un AMOK līdzīgi kā In Rainbows spēs iekarot klausītāju simpātijas? Bet diemžēl jau šobrīd mēs varam runāt par tādu kā šī albuma pilnīgu ignoranci, jo man šķiet, ka vienas no labākās grupas pasaulē solista solo albumam būtu jāsaņem lielāka uzmanība no preses un ierindas klausītājiem nekā to šobrīd izpelnījies Atoms For Peace otrais debijas albums (ja pieņemam, ka 2006. gadā izdotais The Eraser bija debijas albums).

Protams, AMOK līdzīgi kā The King of The Limbs ir drosmīgs solis no kura vien strāvo pareizā attieksme “mēs nekad neatražojam idejas, vienmēr piedāvājam kaut ko jaunu, mūs ir nolaupījuši citplanētieši un neīstie fani mūs ienīst”, bet tomēr šobrīd man liekas, ka drosmīgāk no Radiohead puses būtu mest visus eksperimentus pie malas un atgriezties pie vecajām labajām ģitārām un izdot albumu tādā stilā kas grupu padarīja par labāko pasaulē, reizē piedāvājot jaunu skatījumu uz lietām, kā to vairāk vai mazāk veiksmīgi izdarīja In Rainbows. Savādāk šķiet, ka Toms Jorks no ikonas ir kļuvis par karikatūru, tādu kādu mēs viņu redzam Lotus Flower videoklipā, jo jaunais materiāls, lai gan interesants un ideju pārpilns, šķiet tikai kā kārtējais kopums, kas piekārtots, lai Toms Jorks atrādītu savus deju soļus kādā cilvēku pārpilnā festivālā.

7,5/10

Tavs komentārs