Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

NOVEMBRIS
Jaakko Eino Kalevi — Dissolution
Coldplay — Everyday Life
Beck — Hyperspace
Harry Nilsson — Losst and Founnd
Leonard Cohen — Thanks For The Dance
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

NOVEMBRIS
16: Brit Floyd, Palladium koncertzāle
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
23: Ozols. Neona Pilsēta - Sāgas Noslēgums , Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
28: Boy Harsher | Chasms, Klubs Depo
28: Jumprava, Arēna Rīga
29: Astro'n'out, Palladium koncertzāle
DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Black Peaks - Statues

Raimonda Arāja, 2016. g. 9. aprīlī

Black peaks ir četru puišu apvienība no Lielbritānijas, kas savas muzikālās gaitas sāka tālajā 2012.gadā kā matemātiskā roka grupa ar nosaukumu Shrines. Četru gadu laikā grupa ir nomainījusi nosaukumu uz daudz skanīgāko Black Peaks, paeksperimentējusi ar skanējumu un sarūpējusi vienu no 2016.gada aizraujošākajiem ierakstiem — savu debijas albumu Statues.

Statues ir konceptuāls albums — stāsta galvenais varonis Ivans aplaupa banku un netīšām kļūst par katalizatoru nemieriem, kas pāriet revolūcijā, kas, protams, ne ar ko labu nebeidzas. Vardarbība rada vēl lielāku vardarbību, visapkārt ir nāve un iznīcība, un pārējā atrofētā sabiedrība uz to vienaldzīgi noskatās. Black Peaks apņēmīgi glezno drūmas, asiņainas, teju apokaliptiskas ainas, un viņiem tas ļoti pārliecinoši arī sanāk.

Grupa nebaidās jaukt kopā dažādu mūzikas žanru elementus un darīt ar tiem visu, kas ienāk prātā. Rezultātā grupas skanējumā jūtama atsvaidzinoša progresīvā roka un post-hardcore kombinācija (ar nelielu postroka piedevu?), kas vietām atsauc atmiņā Deftones, vietām — Tool, un vietām — The Mars Volta, un galu galā izklausās diezgan episki. Visi grupas dalībnieki zina, ko dara, un dara to labi. Ritma sekcija rada albumam kārtīgu pamatu, uz kā bāzes ģitārists un solists rada eksplozīvu haosu, kas, nepārtraukti balansējot uz robežas starp kontrolētu un nekontrolētu, klausītāju notur savā varā. Liels grupas trumpis ir solista Vila Gardnera iespaidīgās vokālās spējas — šķiet, ka viņš ar savu balsi spēj paveikt teju jebko amplitūdā no kārtīga metālista aurošanas līdz post-hardcore skumjā bērna Kreiga Ovensa cienīgam falsetam.

Statues ir izcila debija un, manuprāt, arī viens no pēdējā laika labākajiem modernā roka albumiem. Jebkurā gadījumā, tā ir aizraujoša un svaiga klausāmviela, ko noteikti paturēt atmiņā — ja nu apokalipse tomēr kādreiz pienāk, šis varētu būt perfekts muzikālais pavadījums.

9.5/10

Tavs komentārs