Garbage koncerta apskats
Atceros, ka līdzīgus vārdus teicu arī runājot par Kaiser Chiefs pirms nedaudz vairāk kā gada, bet trešdienas vakarā Palladium zālē Garbage mums lieliski atgādināja, kāpēc tieši rokmūzikas koncerti spēj dot klausītājiem īpašas emocijas, tādas, kuras nespēj atkārtot neviens cits žanrs. Turklāt Garbage to izdarīja ļoti pārliecinoši, viennozīmīgi pierādot, ka arī 2012. gadā pulveris viņiem vēl sauss!
Ja godīgi, es kaut kā nebiju piefiksējis, ka visi četri mūziķi jau ir ļoti solīdā vecumā —šķietami mūžam jaunā Šērlija sasniegusi 46 gadu atzīmi, Stīvam ir 53, Bučam — 57, bet Djūkam jau 61! Šis fakts man sagādāja pārsteigumu, jo likās, ka tas bija pavisam nesen, kad es, vēl mazs būdams, tiku pie Beautiful Garbage, kas jau pavisam drīz lika sameklēt arī Garbage un Version 2.0. Te gan uzreiz ir jāpiebilst — šim kvartetam gadi pavisam noteikti ir tikai cipars pasē, jo tik enerģiski uzstāties daudzi nemāk, un esmu drošs, ka neviena vien divdesmitgadnieku apvienība to fiziski nepavilktu. Īpaši izcēlās Šērlija — diezin vai pat stāvot pirmajā rindā kāds nezinātājs spētu uzminēt viņas patieso vecumu. Skotiete no sava seksapīla nav zaudējusi ne pilītes, joprojām uzstājoties nepiedienīgi īsā kleitiņā, turklāt nebaidoties priekšējās rindās stāvošajiem arī regulāri parādīt, kas apslēpts zem tās. Kas zīmīgi — viņai tas piestāv vienkārši perfekti, un dāma šo varu pār visiem vīriešiem no visas sirds arī izbauda.
Starp citu, publika noteikti bija tā, kas par viņiem fanoja vēl pirms gadiem piecpadsmit. Piekritīsiet — koncertu, kuros pirmajās rindās lēkātu un visam dziedātu līdzi cilvēki vecumā ap 35, tik daudz nemaz nav. Tas viss kopā arī radīja ļoti patīkamu atmosfēru — it kā uz vienu vakaru būtu atgriezušies kaut kad deviņdesmito otrajā pusē, kad kvartets bija savas slavas zenītā.
Man personīgi ļoti simpātisks likās fakts, ka grupa necenšas radīt saviem klausītājiem maldīgu iespaidu, ka šis esot mūziķu visu laiku labākais priekšnesums vislabākās publikas priekšā. Protams, atzīties mīlestībā sanākušajiem Šerlija paspēja, arī par pirms koncerta saņemto dāvanu (krekls, uz kura attēlots viņas suns) tika izteikta šķietami īsta sajūsma (mani gan māca šaubas, ka tā bija „labākā dāvana pasaulē”), bet tas galīgi netraucēja. Garbage ir augstākās raudzes profesionāļi, viss likās perfekti nostrādāts un noslīpēts, taču ne sterils. Un tas arī ir pats galvenais, jo sterilitāte jebkurā līmenī, bet īpaši — augstākajā, noved pie tā, ka nekāda veida mākslas izpausmēm vairs nav jēgas.
Nav sanācis to pavaicāt Palladium pārstāvjiem, bet mani nepameta sajūta, ka kāds ar savu darbu šoreiz īsti ticis galā nebija. Proti, visas uzstāšanās garumā (turklāt pārbaudīju šo faktu no vairākiem punktiem zālē) skaņa likās pārāk skaļa un asa, Mensones vokālām reizēm kļūstot samērā grūti saprotamam. Atceros, ka arī Džeimsa Blanta un Lamb skaņas tehnika bija pārāk jaudīga šai zālei, taču abos gadījumos tā veiksmīgi tika pieklusināta, nodrošinot ausij tīkamu skaļumu. Par laimi, vakara kopējo noskaņu šī problēma izjaukt nespēja, aizmirstoties jau drīz pēc notikuma vietas atstāšanas.
Kopumā jāsaka, ka pateikt ko tādu, kas pēdējo dienu laikā nebūtu izskanējis šīs Garbage uzstāšanās sakarā ir vienkārši neiespējami. Kā jau teicu, grupa ir augstākās klases profesionāļi, viņu slavenākās dziesmas (un tādu ir ne mazums) jau sen ir folklorizējušās, bet koncerti ir tādi, kurus noteikti gribētos dzirdēt vēl. Vai viņi atgriezīsies Latvijā ir grūti teikt, bet skaidrs, ka ja tas notiks, ikvienam, kura sirdī īpaša vieta ir rokmūzikai no deviņdesmitajiem, uz koncertu ir jāiet!
Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:
1. Control
2. I Think I’m Paranoid
3. Shut Your Mouth
4. Why Do You Love Me
5. Queer
6. Metal Heart
7. Stupid Girl
8. Authomatic Systematic Habit
9. #1 Crush
10. I Hate Love
11. Special
12. Blood For Poppies
13. Cherry Lips (Go Baby Go!)
14. Battle In Me
15. The Trick Is To Keep Breathing
16. Push It
17. Vow
18. You Look So Fine
Piedevas:
19. When I Grow Up
20. The World Is Not Enough
21. Only Happy When It Rains
Foto: Linda Vintere