Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Girls - Father, Son, Holy Ghost

Rūdolfs Sietiņš, 2011. g. 11. oktobrī

Teikšu, ka nemaz neeesmu grupas fans un varētu teikt, ka albumu ziņā kā kopvērtētiskā noskaņu veidotāja viņi (varbūt tomēr viņas?) ir diez gan pārvērtēti, bet gan debijas Album, gan pērnā Broken Dreams Club bija atrodamas dažas dziesmas par kurām mans kopistiskais vērtējums par grupu pamatīgi izmainās, turklāt uz to labāko pusi. Starp šiem favorītiem varu izcelt vienu no pēdējo gadu labākajiem shoegaze copy-paste grāvējiem Morning Light, kas ar savu enerģiju un dziesmas tekstu atgādina Dinosaur Jr nu ļoti. Broken Dreams Club bija iekļauti veseli divi šādi grāvēji peivmentiskais kovboju grāvējs Heartbreaker un The Smashing Pumpkins dubultalbuma Mellon Collie And The Infinite Sadness eposa trīs daļās Porcelina of the Oceans Vast netiešais plaģiāts Carolina.

Kā jau pamanījāt pieminēju daudzas atsauces uz citām grupām Girls mūzikā, pats Ovens to skaidro ar to, ka viņa muzikanta karjeras sākuma iemesls bija pavisam vienkāršs. Viņš gribēja nošpikot pasaulē labākās idejas no grupām, dziesmām, kas viņam patīk. Skaidrs, ka šādu formulu izmanto gandrīz jeb kura pasaules grupa un tur es nesaskatu neko ļaunu, jo katrs cilvēks jau ir savādāks un vienu un to pašu dziesmu jau neuzrakstīsi. Zogot idejas no citiem meistariem un piedāvājot to savā manierē, ieliekot kādu litriņu no sviedriem zagtās notis tiek padarītas saprotamākas jaunai paaudzei un piemēram, kāda grupa kas nākotnē ietekmēsies no Girls var kļūt pat par labāku grupu nekā piemēram Elvis Kostela un viņa apvienība, kas ir skaidra ietekme Girls mūzikā. Jeb kā saka: "Mīlas kuģis titāniks ir noslīcis jūsu sirdīs uz palikšanu", patiesībā es gribēju teikt: "Dzīve ir aplis"

Albuma nosaukums ir Father, Son, Holy Ghost, kas mūs nevis pārsteidz, bet gan totāli šokē ar nosaukumu, kura iespaidā daudzi no mums sāks staigāt pa ūdeni un pēc tam to ūdeni pārvērtīs vīnā. Tie kuri nav pieraduši saprast mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus teikšu: "Te ir nojaušama reliģiskā tēma, idiot". Tas ir krietni vien nopulētāks un ambiciozāks albums par priekšgājēju, albuma episkajā dziesmā Vomit pat ir izmantots koris un zinot muzikālās tendences nākamais solis ambicioziskuma ziņa ir izdot Pet Sounds (The Beach Boys albums, nu tu tiešām esi idiots) vai vienkārši simfonijas pārņemtu patosa himnu kolekciju.

Kā jau minēju daudzus teikumus augstāk, tad Girls albuma kā konceptuāla mistrojuma ziņā ir pārvērtēti, jo dziesmas albumā reizēm ir pārlieku vienmuļas un vienveidīgas, un kā vienmēr man ir taisnībā. Jaunajā albumā ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti (vēl labprāt uzrakstītu kādas 50 reizes) mani uzrunā tikai viena dziesma Alex, kuru atļaujos kronēt par gada labāko dziesmu, kas sākas ar burtu A. Pati dziesma izklausās tā it kā būtu izzagta no kāda nevienam nezināma 90to gadu indie ģēnija slēptajām demo kasetēm, protams, tā šeit ir krietni vien nopulētākā, nekā šī relatīvi pastāvošā ģēnija lo-fi ierakstu atvilknē atrodošā kolāža. Arī dažas citas dziesmas albumā ir pietiekoši labas un solīdas, bet dažas nākas uzskatīt par neizteiksmīgiem fileriem. Bez hitiem Vomit un Honey Bunny, gribās izcelt gan My Ma, gan Die, kas līdzīgi kā augšup minētā Morning Light ir dziesma, kas radikāli atšķirās no pārējā materiālā ar agresivitāti un citu žanru. Pats Ovens saka, ka Die ir kā Fleetwood Mac agrīnais blūzs, man šī dziesma vairāk izklausās tā it ka, ja Muse saņemtos un radītu vienu lielisku dziesmu pēc otras.

Noteikti pie labajām lietām vēl gribētos minēt (tiesa tas varētu būt diez gan nepopulārs uzskats) vokālista vokālu, lai gan tas ir reizēm kaitinoši nazāls un primitīvojot visu līdz barbarismam viņš vienkārši nemāk dziedāt, bet.... Jā, ir viens bet, viņš to lieliski apzinās un par šo defektu viņš tā kā pamedās un paņirgājās, izmantojot dažādas dīvainas intonācijas. Līdzīgu stilu piekopj gan mūsdienu lo-fi ķēniņš Ariel Pink un visu laiku lielākais no visiem iespējamajiem lo-fi ķēniņiem R. Stevie Moore. Šiem guļamistabas frīkiem šādas intonācijas, gan padodas krietni vien labāk, bet prieks, ka Girls izmanto šo unikālo stilu.

Kādus uzlabojumus es gaidu no Girls mūzikas es gaidu turpmāk? Kristofers Ovens manuprāt ir tīri simpātisks dziesmu rakstnieks, bet tomēr prasītos, lai nākamais grupas albums ne tikai padomātu par songwriting pusi, bet mūs pārsteigtu ar kārtīgu ekletiskuma devu. Man ir pamatotas aizdomas, ka Girls ir grupa, kas šo sarezģīto uzdevumu spētu iznest uz saviem pleciem un beidzot ierakstīt lielisku albumu, jo tieši labākās dziesmas ir bijušas grupai tik stilistiski atšķirīgas. Bet kamēr mēs gaidām šo notikumu pavērsienu, varam izbaudīt šobrīdējo modeli vai tieši otrādi izmest atkritumu mēslainē, jo manuprāt grupai tik pat cik ir daudz fanu, tik pat daudz ir nīdēju.

3.5/5

Vomit Mp3

http://www.thefader.com/2011/07/20/girls-v...

Pērc šeit

http://www.amazon.com/Father-Son-Holy-Ghos...

Youtube stūris

Jā, šim rakstam es vairāk piekrītu, kaut gan Pitchfork Media, kur es šad tad iemetu aci, šim albumam ļoooti augstu vērtējumu licis. Man laikam tomēr pa lēnu, kaut gan tas pats Vomit tīri labi patīk, īpaši beigu daļa :)

Linda 2011. gada 11. oktobrī, 18:50

Tavs komentārs