Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

DECEMBRIS
Yann Tiersen — Portrait
JANVĀRIS
Kesha — High Road
Field Music — Making A New World
Georgia — Seeking Thrills
Holy Fuck — Deleter
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
07: Nikto, Nemiers
29: Ainars Mielavs, Mūzikas nams Daile
29: The Music of ABBA, Arēna Rīga
JANVĀRIS
17: Motorama, Melnā Piektdiena
FEBRUĀRIS
10: The Neighbourhood, Arēna Rīga
14: Mesa, Arēna Rīga
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Japanese Breakfast – Psychopomp

Rūdolfs Sietiņš, 2016. g. 29. martā

Mūsdienu smieklīgākā anekdote vēsta, ka indie nav miris, tas ir pārvērties par emo. Japanese Breakfast ir Filadelfijas emo apvienības Little Big League solistes Mišelas Zauneres solo projekts, kurš laika gaitā pārvērties par kārtīgu grupu. Ar īstu sastāvu, īstam ambīcijām un pavisam īstu albumu, kuram ir visas iespējas kļūt par ļoti daudzu cilvēku gada mīlētāko indie pop albumu.

Lai gan savā būtībā tīrs indī pops, Japanese Breakfast nav atsvešinājušies no savām emo saknēm. Mišelas vokāls atbilst visiem emo pamatkritērijiem un iespējams ir albuma galvenais stūrakmens. Tā raupjums, kurš noteikti daudziem traucēs, bet tai pat laikā lieliski papildina albuma emocionālo vēstījumu un tekstus, kā arī skaistais tembrs liek atcerēties par Hop Along pērnā gada albumu, kad dziedājums ir tik spēcīgs, ka būtībā aizēno visu muzikālo pusi. Pati mūzika ir eiforisks, pat metafizisks, kosmisks drīmpops. Noteikti garīgo tuvību grupas dalībnieki izjustu ar Youth Lagoon, kas darbojas līdzīgā muzikālā lauciņā. Tiesa, ja Youth Lagoon izklausās pēc nedaudz elfiska, bet diezgan tipiska sava žanra dziedoņa, tad šīs grupas vokāls ir izteikti pancīgs, kas rada unikālo Japanese Breakfast skanējumu.

Varētu teikt, ka šis ne tikai izklausās pēc ļoti īpaša un personīga albuma, bet arī tāds ir. Tiesa gribētos, lai tas būtu nedaudz garāks. Tajā ir deviņas dziesmas, turklāt divas no tām ir minūti gari instrumentālie ievadi. Tātad teorētiski Psychopomp var uzskatīt par konceptuāli perfekti nostrādātu, “all killer no filler” EP jeb mazo albumu. Diemžēl šoreiz tiešām gribētos, lai albums būtu nedaudz garāks, jo šī mazuma piegarša vismaz šoreiz ir ļoti traucējoša. Ar divām vai trīs dziesmām vairāk šis varētu būt viens no gada labākajiem albumiem, bet šobrīd tas ir tikai vienkārši ļoti labs.

7.5/10

Tavs komentārs