Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

AUGUSTS
Sheer Mag — A Distant Call
Jay Som — Anak Ko
Taylor Swift — Lover
Tool — Fear Inoculum
Whitney — Forever Turned Around
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

AUGUSTS
21: Laika Suns un Sudden Lights , Spīķeru kvartāls
21: Stūrī Zēvele un Sniedzes Prauliņas Koncerts, K. K. fon Stricka villa
23: Kurbads. Ķēves Dēls, Lucavsala
28: Tribes of the City, K. K. fon Stricka villa
29: Evija Vēbere, Dārza Kāre
29: Židrūns, Kaņepes Kultūras centrs
31: Instrumenti, Daugavas stadions
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Japanese Breakfast – Psychopomp

Rūdolfs Sietiņš, 2016. g. 29. martā

Mūsdienu smieklīgākā anekdote vēsta, ka indie nav miris, tas ir pārvērties par emo. Japanese Breakfast ir Filadelfijas emo apvienības Little Big League solistes Mišelas Zauneres solo projekts, kurš laika gaitā pārvērties par kārtīgu grupu. Ar īstu sastāvu, īstam ambīcijām un pavisam īstu albumu, kuram ir visas iespējas kļūt par ļoti daudzu cilvēku gada mīlētāko indie pop albumu.

Lai gan savā būtībā tīrs indī pops, Japanese Breakfast nav atsvešinājušies no savām emo saknēm. Mišelas vokāls atbilst visiem emo pamatkritērijiem un iespējams ir albuma galvenais stūrakmens. Tā raupjums, kurš noteikti daudziem traucēs, bet tai pat laikā lieliski papildina albuma emocionālo vēstījumu un tekstus, kā arī skaistais tembrs liek atcerēties par Hop Along pērnā gada albumu, kad dziedājums ir tik spēcīgs, ka būtībā aizēno visu muzikālo pusi. Pati mūzika ir eiforisks, pat metafizisks, kosmisks drīmpops. Noteikti garīgo tuvību grupas dalībnieki izjustu ar Youth Lagoon, kas darbojas līdzīgā muzikālā lauciņā. Tiesa, ja Youth Lagoon izklausās pēc nedaudz elfiska, bet diezgan tipiska sava žanra dziedoņa, tad šīs grupas vokāls ir izteikti pancīgs, kas rada unikālo Japanese Breakfast skanējumu.

Varētu teikt, ka šis ne tikai izklausās pēc ļoti īpaša un personīga albuma, bet arī tāds ir. Tiesa gribētos, lai tas būtu nedaudz garāks. Tajā ir deviņas dziesmas, turklāt divas no tām ir minūti gari instrumentālie ievadi. Tātad teorētiski Psychopomp var uzskatīt par konceptuāli perfekti nostrādātu, “all killer no filler” EP jeb mazo albumu. Diemžēl šoreiz tiešām gribētos, lai albums būtu nedaudz garāks, jo šī mazuma piegarša vismaz šoreiz ir ļoti traucējoša. Ar divām vai trīs dziesmām vairāk šis varētu būt viens no gada labākajiem albumiem, bet šobrīd tas ir tikai vienkārši ļoti labs.

7.5/10

Tavs komentārs