Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

NOVEMBRIS
Jaakko Eino Kalevi — Dissolution
Coldplay — Everyday Life
Beck — Hyperspace
Harry Nilsson — Losst and Founnd
Leonard Cohen — Thanks For The Dance
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

NOVEMBRIS
16: Brit Floyd, Palladium koncertzāle
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
23: Ozols. Neona Pilsēta - Sāgas Noslēgums , Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
28: Boy Harsher | Chasms, Klubs Depo
28: Jumprava, Arēna Rīga
29: Astro'n'out, Palladium koncertzāle
DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Justice - Audio, Video, Disco

Normunds Vucāns, 2011. g. 27. oktobrī

Ja reiz savā karjerā esi paveicis ko dižu (īpaši, ja tas ir izdevies ar debijas albumu), cilvēki tevi ar to vienmēr asociēs un gaidīs vismaz tādu pašu, ja ne vēl augstāku līmeni arī turpmāk, viss cits būs uzskatāms par neveiksmi. Pārāk strauji pārāk augstu uzceltā latiņa iepriekšējās dekādes laikā izrādījās liktenīga vai daļēji liktenīga vairākām lieliskām un daudzsološām grupām (spilgtākais piemērs ir The Strokes, daļēji arī N.E.R.D., Arctic Monkeys un virknei citu mūziķu, kuri iesāka daudz labāk kā spēja turpināt), un šķiet, ka nu šim sarakstam varam pievienot arī Justice vārdu.

Ja martā, kad pirmo reizi tika publicēta Civilication, man kāds apgalvotu, ka par Audio, Video, Disco rakstīšu šādu ievadu, teiktu, ka viņš ir traks. Radījuši vienu no gada labākajām dziesmām, francūži parādīja, ka ir teicamā formā un spēj radīt kaut ko vēl iespaidīgāku kā savā debijas ierakstā piedāvāto. Tas bija nopietns signāls tam, ka arī no otrās plates varam gaidīt ko graujošu, tomēr nu izrādās, ka tā bija tikai ilūzija un patīkams izņēmums, ne likumsakarība.

Te noteikti jāpiemin, ka arī par nebūt nebiju sajūsmā, taču tajā pat laikā lieliski apzinos tā kvalitāti un vērtību deju mūzikas kopējā skanējuma izmaiņu sakarā. Viņi teicami izmantoja mirkli, kad žanrā bija neliels pagrimums, lai izdotu vienu no pārliecinošākajām platēm vairāku gadu laikā un kļūtu par daudzu jaunu apvienību elkiem, tiem, kuriem citi cenšas līdzināties un atdarināt. Diemžēl, kā jau iepriekš minēju, pēc šī albuma ko tādu iedomāties nespēju, jo diez vai tas, kas šobrīd ir nepieciešams deju mūzikas pasaulei, un ko tā gaida, ir elektronisks septiņdesmito arēnu roks...

Justice vēlme iet uz priekšu un attīstīties ir tikai apsveicama, bet šis virziens īsti nav tas, kurā to vajadzēja darīt. Vīri ir centušies, viņi skan daudzveidīgāk, arīdzan daudz „gaišāk”, vieglāk un pozitīvāk, taču arī daudzkārt garlaicīgāk. Tas nekad nav labi, ja četrdesmit minūtes garš ieraksts paspēj apnikt, tomēr šoreiz tā notiek. Arī singlu ziņā īpaši daudz pozitīvas ainas nav vērojamas — teju izcils ir jau pieminētais Civilization, ļoti labs ir arī Newlands, arī titulskaņdarbam nav ne vainas, bet praktiski viss pārējais pazūd pelēkajā masā un ātri vien aizmistās. Vienīgais atlikušais izņēmums ir Canon, bet arī tas izceļas tikai tāpēc, jo izklausās pēc kāda Daft Punk veidotā Tron: Legacy skaņu celiņa noklīduša gabala, nevis kādas no Audio, Video, Disco dziesmām.

Kā jau ievadā minēju, savu ticību tam, ka Justice vēl kādu reizi ar kādu no albumiem spēs paveikt kaut ko nozīmīgu visas mūzikas pasaules kontekstā, esmu pilnībā zaudējis. Var jau būt, ka kādreiz man nāksies atzīt, ka esmu kļūdījies, pat ceru, ka tā būs, bet šis disks ir vilšanās.

6/10

 

Tavs komentārs