Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Koncerta apskats: a-ha Arēnā Rīga

Gundars Zaburdajevs, 2016. g. 16. martā

Jau no paša sākuma situācija Arēnā Rīga šovakar radīja, maigi izsakoties, nelielu neizpratni. Lai arī norvēģu mūzikas leģendu a-ha atgriešanās koncerttūres koncerts bija kvalitatīvs un kopumā noteikti vērtējams ar plusa zīmi, dīvainību netrūka. Ierodoties Arēnā līdz ar pasākuma nolikto sākumu plkst. 19:30, nācās secināt, ka stāvvietās cilvēku nav gandrīz vispār — vien neliels bariņš pašā priekšā.

Tiesa, pirmais sēdvietu stāvs bija aizpildīts salīdzinoši pieklājīgāk, bet augšējais bija pat diezgan pilns. Nolēmis, ka stāvvietu piepildīšanās ir tikai laika jautājums, sāku prātot, kas īsti iesildīs vakara galvenos vaininiekus, bet... Tādu nebija. Lai arī tam it kā nevajadzētu pārsteigt, jo iesildītāji iepriekš nebija izziņoti, šī nebūtu pirmā reize, kad ievadošā grupa iepriekš netiek atklāta, turklāt šāda līmeņa koncertos iesildītāji ir pašsaprotama un ierasta prakse. Kas attiecas uz skatītāju skaitu — stāvvietās to arī beigās bija neizprotami maz, savukārt sēdvietas bija aizpildītas gandrīz pilnībā.

Ne šovakar — ar pieklājīgo 15 minūšu kavēšanos uz skatuves kāpa a-ha. Salīdzinot ar atvadu tūri, kur uz skatuves bija pieci cilvēki, šoreiz trio pavada četri citi mūziķi — sastāvā atkal ir sieviešu vokāls, kurš jo īpaši svarīgs ir Velvet laikā. Jāpiebilst, ka šoreiz Velvet dzied ģitārists Pauls Vāktars-Savojs (atmosfēriskais skaņdarbs sākotnēji bija izdots kā viņa solosingls), bet taustiņinstrumentālists Magne Furuholmens pārņēma vadošo vokālu Lifelines laikā.

Kopumā grupa nospēlēja gana daudz savu hitu, lai arī pietrūka vēl kādas dziesmas no Minor Earth Major Sky albuma, apdalīts bija arī Analogue un, kas interesanti, arī jaunais albums Cast of Steel, no kura a-ha nospēlēja tikai vienu dziesmu, turklāt arī tikai akustiskajā versijā. Lielāks uzsvars tika likts uz karjeras sākumu, jo īpaši uz otro ierakstu Scoundrel Days. Noslēgumā, protams, karjeru definējušās The Sun Always Shines on T.V., The Living Daylights un fināls ar Take On Me.

Lai arī mūziķu tehniskais izpildījums bija ļoti augstā līmenī, nedaudz atkāpjoties no skatuves, skaņa varēja būt spēcīgāka. Trīs videoekrāni un gaismu šovs noteikti varēja tikt izmantots pamatīgāk un plašāk — patiešām ievērojamu baudījumu vizuālais aspekts deva vien pāris reizes, piemēram, Take On Me laikā, kad dziesmas slavenā videoklipa motīvi bija tieši tas, kas vajadzīgs.

Visbeidzot, grupas atdeve atstāja neviennozīmīgu iespaidu. Lai arī Mortens Harkets nekļūdījās ne notī un pierādīja, ka joprojām ir augsta līmeņa vokālists, viņa ķermeņa valoda un kustības bija ļoti atturīgas. Savojs un Furuholmens bija aktīvāki, taču tāpat nepameta sajūta, ka atkalapvienošanās norvēģu trio nemaz tik lielu prieku nav radījusi. Papildus tam publikas atsaucība līdzi dziedāšanā arī nebija tā lielākā, kas liek teikt, ka, lai arī koncerts bija labs, to grūti nosaukt par ļoti iespaidīgu uzstāšanos.

Foto: DELFI/f64

Jā, cilvēku stāvvietās bija maz, tāpēc ka tās bija krietni dārgākas, kā sēdvietas. Samaksājām 50€(!), savukārt sēdvietās līdzi nākušie maksāja vien 35€. Likās, ka pirmās koncerta daļas laikā bija ļoti nekvalitatīvi sakārtota skaņa, šausmīgi skaļi dziedāja sieviete, taču solists pazuda. Kopumā pārsteigumu radīja iesildošās grupas neesamība, tāpēc, kad koncerts sākās, neviens īsti nesaprata, ka nu tiešām ir klāt. Draugs, kā hardcore A-ha fans bija sajūsmā par koncertu, bet man kā Lifelines un Minor Earth Major Sky albuma fanei tomēr pietrūka. Kaut vai kvalitatīvs "lifelines" dziedājums.

Eva 2016. gada 16. martā, 09:22

Autoram būtu tomēr svarīgi noklausīties A-ha pēdējo albumu, lai publiski konstatētu, ka tika dziedāta tikai viena dziesma. Izskanēja arī "Living at the End of the World", bet, protams, nedaudz pārsteidza dziesmu izvēle un tas, ka jaunais albums bija tik apdalīts koncertā. Mēs ar sievu ļoti gaidījām "Forest Fire". Arī "Summer Moved On" pietrūka no 2000.gada albuma "Minor Earth, Major Sky". No tā gan izriet tikai viens secinājums, ka a-ha pārāk daudz labu dziesmu, lai tās visas satilpinātu vienā koncertā. :)

Hibers 2016. gada 16. martā, 10:37

Pilnīgi piekrītu autoram, kustības kā robotam, sajūta tāda, ka viņam viss apriebies, nekādas degsmes tuvu nebija, zāle atbildēja ar to pašu.

Inese 2016. gada 16. martā, 14:38

Tavs komentārs