Koncerta apskats: Džūlijas Holteres koncerts Helsinkos
Pēc Jamie xx ballītes ceturtdienā un Jaakko Eino Kalevi sintezatoru skaņām sestdienā, nedēļa tika noslēgta visai mierīgi ar Džūlijas Holteres koncertu. Tas bija viens no pirmajiem dziesminieces priekšnesumiem Eiropā kopš sava jaunā albuma izdošanas, un šoreiz nevarēju palaist garām viņas uzstāšanos. Šādu kļūdu jau vienreiz pieļāvu, kad māksliniece viesojās Latvijā Skaņu meža ietvaros, ko nācās nožēlot vēl krietnu laiku pēc tā. Tāpēc pēc jaunās plates noklausīšanās un iepriekšējās pieredzes, bija skaidrs, kur tiks pavadīts pirmais novembra vakars.
Tā bija jau otrā viesošanās Tavastia koncertzālē, jo pirms kāda laika tur tika apmeklēts Unknown Mortal Orchestra koncerts. Iespaids par šo vietu radās visai labs — atrodas pašā centrā, kvalitatīva skaņa un nav pārlieku liela. Atšķirībā no pirmās viesošanās reizes šoreiz bija pulcējušies manāmi vairāk cilvēku jau iesildītāja Melting Hearts laikā. Viedoklis par šo somu mākslinieku nav īsti līdz galam izveidojies vēl līdz šim, jo sākotnēji nebija pat skaidrs, vai tas viss jāuztver nopietni. Jauns puisis saulesbrillēs un septiņdesmitajiem raksturīgajā tērpā, šķiet, savā alter ego radīja tādu iespaidu tas notiktu kādā mazpilsētas kultūras namā, kur jaunais censonis izmēģina savus spēkus. Tiesa paklausoties viņa materiālu internetā un pārskatot šo uzstāšanos, iespaids nedaudz mainījās uz pozitīvo pusi. Kādu dienu, iespējams, viņu varēs dēvēt par somu Džonu Mausu muzikāli, bet ar spilgtu tēlu kā Ariel Pink, kuru Melting Hearts, starp citu, jau kādreiz iesildīja Helsinkos.
Pēc brīža uz skatuves kāpa jau pati Džūlija Holtere ar pavadošo grupu, kuras sastāvā bija perkusionists, kontrabasa spēlētājs un vijolniece. Kamēr viņi vēl sagatavojās, zāli pārņēma neveikls klusums, līdz viņi saskatījās un ieskanējās Marienbad. Tik kvalitatīvu skaņu nebija nācies dzirdēt jau krietnu laiciņu, un tieši šīs mākslinieces gadījumā tas bija ļoti svarīgi. Katra balss skanēja tikpat dzidri kā tas ir dzirdams ierakstā un, šķiet, ka nav arī labākas Holteres dziesmas, ar kuru pārliecināties par skaņas kvalitāti zālē. Pārsteidzoši laba bija arī perkusionista balss, kas papildināja divu dāmu vokālus. Lai gan ierakstā ir dzirdami vairāk instrumentu, nekā to bija uz skatuves, četrotne spēja visai precīzi nospēlēt studijā ierakstīto materiālu. Koncerts tika turpināts ar vēl vienu vecāku dziesmu In The Green Wild, bet tad sekoja jau jaunā materiāla atrādīšana.
Ja agrāk cilvēki mēdza lietot vārdu “garlaicīgi” attiecībā uz Holteres koncertiem, tad turpmāk no tā varēs izvairīties. Būtiskākais iemesls tam ir lieliskais ieraksts Have You In My Wilderness, kas vieglāk uztverams lielākām masām jeb solis popmūzikas virzienā. Jaunais albums ātri vien kļuva par visai nozīmīgu šī rudens skaņu celiņa sastāvdaļu, it īpaši pastaigām pa Helsinku ielām, tāpēc vēl jo vairāk bija vēlme dzirdēt to dzīvajā. Vēl viens iemesls tam, kāpēc viņas koncertu nevar dēvēt par garlaicīgu, bija veiksmīgā komunikācija ar publiku. Sākumā gan likās, ka viņa varētu izmantot tikai pāris standartfrāzes un izvairīties no kontakta, bet tā nebūt nebija. Publikai tas deva iespēju pasmieties par viņas teikto saistībā gan ar viņas mūziku, gan iepriekšējās viesošanās reizēs piedzīvoto Helsinkos. It īpaši atmiņā palika saruna par Helovīna kostīmiem, kad tika jautāts, par ko vietējie klausītāji pārģērbās. Kāds iekliedzās “God of Death”, uz jautājumu, vai tam ir kāds specifisks nosaukums, cits cilvēks atbildēja ar “Prime Minister”. Tas izsauca pat zināmas ovācijas, bet Holtere centās lēnām novirzīties prom no politikas temata, aizbildinoties, ka, par to neko nesaprot un nespēs daudz pateikt.
Nemanāmi pienāca arī pamatdaļas beigas, pēc kuras, protams, sekoja piedevas ar albuma tituldziesmu un vienu no labākajām tā dziesmām Sea Calls Me Home. Tādā veidā noslēdzās arī svētdienas vakars, kuram šāds koncerts visnotaļ piestāvēja. Tas arī apliecināja to, ka dziesminiece no Losandželosas dodas pareizajā virzienā ar savu jauno materiālu, attīstoties, bet arī saglabājot savu neatkārtojamo es. Neapšaubāmi tuvāko mēnešu laikā Džūlijas Holteres fanu pulks manāmi pieaugs, un būs visai interesanti pavērot, kādus soļus viņa spers tālāk pēc Have You In My Wilderness.