Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Koncerta apskats: The xx Siguldā

Lauris Anstrauts, 17. augustā

Kad pagājušā gada nogalē tika izziņots britu trio The xx koncerts Viļņā, ilgi nedomājot nolēmu uz to doties, jo tobrīd man, protams, nebija ne mazākās nojausmas, ka jau pēc mazāk kā gada viņi uzstāsies arī Tallinā un tepat, pie mums, Siguldā. Tas arī bija vienīgais iemesls, kāpēc ziņa par viņu gaidāmo koncertu Latvijā man neizraisīja tik lielu sajūsmu, jo, galu galā, koncerti no māksliniekiem, kurus nav sanācis redzēt nekad iepriekš vai vismaz ilgāku laiku, piesaista lielāku interesi par tādiem, kuri piedzīvoti vēl pirms pāris mēnešiem. Tomēr, ņemot vērā, cik bieži (vai reti) šāda līmeņa mūziķi viesojas Latvijā, būtu muļķīgi to laist garām, tāpēc otrdienas vakarā devos uz Siguldu, lai pieredzētu pēdējo šī gada Sunset Festival koncertvakaru.

Tapat kā jau aizvadītie Džesijas Vēras un The Naked and Famous koncerti, arī šis notika senajās Siguldas pilsdrupās, un tā pilnīgi noteikti ir viena no gleznainākajām vietām, kur Latvijā baudīt koncertus. Zinot, cik kūtri mēdz būt Latvijas koncertu apmeklētāji, pirms koncerta gan biju nedaudz satraucies par to, cik piepildīta tā būs, jo būtu ļoti skumji, ja grupa, kas šovasar ir hedlaineru godā daudzos ļoti lielos festivālos, Latvijā uzstātos vien pāris tūkstošiem cilvēku. Par laimi, jau tuvojoties koncerta norises vietai, bija redzams, ka bažas ir bijušas veltas, un koncerta teritorija izrādījās piepildīta gandrīz līdz maksimumam.

Lēnām satumstot, visi sanākušie ar nepacietību gaidīja vakara galveno notikumu, un neilgi pēc pusdesmitiem to arī sagaidīja, uz skatuves uznākot visiem trim The xx dalībniekiem. Kā jau viņu koncertos tas ierasts, viņi iesāka ar sapņaino instrumentālo kompozīciju Intro, pēc kā sekoja divi no grupas lielākajiem hitiem — Crystallised un Islands — kā arī jaunākā albuma singls Say Something Loving. Tā kā daudziem tās bija starp koncerta gaidītākajām dziesmām, šāds sākums uzreiz uzkarsēja publiku, kas ar skaļām ovācijām uzņēma katru nākamo dziesmu.

Turpinājums gan izrādījās mierīgāks, un cits jaunā albuma singls I Dare You ierakstā dzirdamās versijas vietā izskanēja kā lēna klavieru balāde. Tas ievadīja koncerta daļu ar vēl vairākām mierigām dziesmām, kā piemēram, pieklusināto Performance, ko grupas dalībniece Romija izpildīja viena pati. No miera visus izrāva enerģiskā Lips, kurā klausoties iedomājos, ka tā man nedaudz atgādina Eda Šīrana šī gada lielo hitu Shape of You, tikai neskaitāmas reizes labākā izpildījumā. Manu skatienu tikmēr piesaistīja interesantās gaismu spēles uz skatuves — šīs dziesmas laikā tā iekrāsojās sarkanos un oranžos toņos, kas atstarojās uz biezajiem dūmu mutuļiem, radot ilūziju, ka aiz grupas dalībniekiem atrodas izgaismotas sienas.

Patiesībā, gaismotāju darbam gribētos veltīt īpašu atkāpi, jo tas neapšaubāmi bija ļoti prasmīgs. Visa koncerta laikā ar pilnu jaudu tika darbinātas dūmu mašīnas, kas dūmu mutuļos ieskāva ne tikai skatuvi, bet arī lielāko daļu skatītāju, radot atbilstošu atmosfēru grupas spēlētajai mūzikai. Tam pievienojās arī košas skatuves gaismas, kā arī lāzeru staru kūļi, kas interesantās kombinācijās izgaismojās virs klausītāju galvām, padarot koncertu vēl iespaidīgāku. Manuprāt, šis viennozīmīgi bija viens no vizuāli iespaidīgākajiem koncertiem, ko pēdējā laikā pie mums gadījies redzēt.

No gaismām atgriežoties pie mūzikas, gribas izcelt pirmā albuma dziesmu VCR, kas manī uzjundīja nostaļģiskas atmiņas, un domāju, ka tādu pašu iespaidu tā atstāja arī uz daudziem citiem ilggadējiem The xx faniem. Tai sekojošo Fiction grupas dalībnieks Olivers tikmer veltīja visiem klātesošajiem, kam nav attiecību, jo arī viņam tādu neesot, un pāri jau tāpat saņem pietiekami daudz mīlestības viens no otra.

Ap šo brīdi, ieskatoties pulkstenī, kļuva skaidrs, ka tuvojas koncerta kulminācija, un to ievadīja Shelter, kurai noslēdzoties, skatuve iekrāsojās visās varavīksnes krāsās par godu grupas dalībnieka un producenta Jamie xx solo albumam In Colour. Tas nozīmēja, ka ir laiks atskaņot šī albuma hitu Loud Places, ko ar Shelter savienoja plūstoša pāreja. Dziesmas beigās abi pārējie grupas dalībnieki uz mirkli pameta skatuvi, ļaujot Džeimijam pāris minūtes izpausties ar visnotaļ dejojamiem ritmiem. Uz tās viņi atgriezās brīdī, kad ieskanējās sampli no populārākā grupas jaunā albuma singla On Hold, ko publika uzņēma ar neviltotu sajūsmu. Tas izrādījās koncerta augstākais punkts, bet vienlaikus iezīmēja arī tā beigas — atvadījušies no publikas un izteikuši tai komplimentus, trio vēl nospēlēja tradicionāli koncertus noslēdzošo dziesmu Angels, ar ko viss arī bija beidzies, jo šajā tūrē The xx ir izvēlējušies uz “atkārtot” atpakaļ nenākt.

Salīdzinot ar citiem iepriekš redzētajiem The xx koncertiem, šim izvēlētais dziesmu saraksts bija mazāk piemērots dejošanai, tā vietā vairāk iekļaujot lēnākas un emocionālākas dziesmas. Tas, kurš no šiem variantiem ir labāks, protams, ir atkarīgs no tā, kura grupas skanējuma puse patīk labāk katram konkrētajam klausītājam — man, piemēram, būtu gribējies, lai šis koncerts būtu enerģiskāks, kā iepriekš pieminētais Viļņas koncerts pagājušā gada nogalē. Par spīti tam, šis tāpat ir liekams starp labākajiem šogad redzētajiem koncertiem, jo, lai The xx nospēlētu sliktu koncertu, ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, un pat vidējais viņu koncerts ir labāks par daudzu citu mākslinieku labākajiem. Protams, var piesieties sīkumiem, piemēram, tam, ka skaņa nebija ideāla vai tam, ka viņu komunikācija ar publiku ir nedaudz iestudēta, bet es par šo koncertu neesmu dzirdējis nevienu sliktu atsauksmi no tā apmeklētājiem, kas patiešām ir retums.

Hmm, man gan skaņa šķita tuvu ideālam. Varbūt tādēļ, ka stāvēju pretī skaņotājiem, nevis kādā no sāniem.

Com 2017. gada 17. augustā, 15:50

Tavs komentārs