Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

AUGUSTS
14: Dons. Es Nāktu Mājās, Daugavas stadions
22: Ozols. Lielkoncerts Lucavsala Live, Lucavsala
SEPTEMBRIS
03: Foals, Palladium koncertzāle
OKTOBRIS
02: Sting, Arēna Rīga
07: Carnival Youth Koncertsērija Naivais Ku-Kū , VEF Kultūras pils
16: Nazareth, Arēna Rīga
NOVEMBRIS
02: Bon Iver, Arēna Rīga
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

LabaDaba 2012 festivāla apskats

Staņislavs Fisenkovs, 2012. g. 7. augustā

Festivāls LabaDaba šogad norisinājās jau sesto reizi. Tas ir atpazīstams ar savu īpašo atmosfēru un lielo pašmāju mākslinieku daudzumu, kuri pārstāv Latvijas neatkarīgo mūziku. Lai arī iepriekš par to ir daudz dzirdēts, tomēr tikai šogad ir sanācis to apmeklēt un gūt iespaidus.

Piektdienas vakarā festivāls tika atklāts ar ska-grupas Mango uzstāšanos uz lielākās (Lāča) skatuves.  Ska žanram atbilstoša mūzika turpināja skanēt arī turpmāk festivālā uz kādas skatuves, kas arī ir viena no iezīmēm, pēc kuras var atpazīt šo notikumu. Uzreiz var atzīmēt to, ka skaņas kvalitāte pie katras skatuves bija laba un skaņas problēmas varēja novelt tikai uz cilvēku — skaņas operatoru, nevis aparatūru. Pirmo palielo un aktīvo pūli sanāca savākt ukraiņu apvienībai Spiritual Seasons, kura iepazīstināja publiku ar dažādu kultūru  tautasdziesmām (īru, itāļu, zviedru utt.) un to stāstiem. Runājot par LabaDaba skatītājiem — sūdzēties nevar, izņemot atsevišķos gadījumus, par kuriem nedaudz vēlāk.

Kā jau minēju iepriekš, šim festivālam ir sava, īpašā atmosfēra, tāpēc uzreiz nesanāca to tvert, jo iekšā tika gaidīta ierastās festivālu emocijas, sajūtas, ar kurām varēja iepazīties citos Latvijas festivālos. Manuprāt, Dzelzs Vilks palīdzēja skatītājiem šo sajūtu iegūt. Šoreiz viņi piedāvāja īpašo programmu — folka, aizvietojot elektriskās ģitāras ar akustiskajām, pieliekot klāt vijoli, mandolīnu un citus jaunus instrumentus, izpildot dziesmas jaunā apdarē un jaunos skaņdarbus, kas tika balstīti uz dainām. Vien prasījās viņus redzēt uz lielākas skatuves, jo sanākušo bija ļoti daudz (tas kļuva par vienu no visapmeklētākajiem Eža skatuves koncertiem). Tie, kuri vēlējās turpināt baudīt folk programmu, varēja doties pie lielās skatuves, jo uz tās uzstājās Iļģi. Viņi, kā jau ierasts, sniedza lielisku uzstāšanos.

Pēcāk lielu apmeklētāju pūli varēja sastapt pie suņa skatuves (šķūnī), kur uzstājās latviešu grupa no ASV — Mācītājs on ACID. Vieni no galvenajiem festivāla viesiem un,  pēc Kristapa Krēsliņa vārdiem,  viena no svarīgākajām viņu uzstāšanās reizēm šajā atgriešanās tūrē. Pirms festivāla viņi arī uzstājās LabaDaba pre-party klubā Nabaklab kopā ar saviem draugiem Baložu Pilni Pagalmi, kuri, diemžēl, beigu beigās festivālā neuzstājās. Tika nospēlētas gan daudzas vecās, atpazīstamās dziesmas, gan jaunās, šogad ierakstītās. Mācītājs pavisam noteikti attaisnoja uz sevi uzliktās cerības un ir gaidīti atpakaļ.

Neilgi pēc tam sākās lietus, tāpēc igauņu-ukraiņu grupas Svjatra Vatra koncerts uz lielās skatuves nebija plaši apmeklēts. Toties tas palīdzēja savākt lielāku pūli Dzelteno Pastnieku koncertam, un, iespējams, kāds beidzot varēja atklāt sev šo grupu, ja to nebija izdarījis agrāk. Koncerta sākums nedaudz aizkavējās, jo grupa nepaspēja pabeigt instrumentu skaņošanu. Grupas instrumentiem klāt tika pievienotas perkusijas, saksafons un citi instrumenti, kas bagātināja skanējumu un lika vecajām dziesmām skanēt citādi. Problēmas gan koncerta laikā radās, piemēram, bija slikti dzirdamas perkusijas vai arī ģitārista un vokālista Viestura Slavas ģitārai pārtrūka stīga. Zaļais garais vilciens, ar ko tika sākts, nebija vienīgais vecais, piemirstais gabals, kas izskanēja. Bet cilvēki, kuri atnāca paklausīties tās populārākās dziesmas, arī tika apmierināti — skanēja gan Čemodāns, gan Milžu ciņa.

Pēc koncerta lietus bija beidzies, bet cilvēki pie Lāča skatuves tika sarūgtināti, jo nezināmu iemeslu dēļ tika atcelts Dub Syndicate koncerts un tika aizvietots ar somu grupu PUUTTUVAT un CAMPFIRE COLLECTIVE koncertu. Lielās skatuves programmas noslēgums nenozīmēja to, ka pirmajai dienai ir beigas — uz Suņa skatuves bija atlicis vēl grupas Eskimo koncerts, bet uz Eža skatuves B-Sea Surfers koncerts un līdz pat rītausmai varēja apmeklēt Kraukļa ligzdu (electro/dj skatuve) vai Ej Apskrieties telti, kurā darbojās radio Naba dīdžeji.

Otrās dienas rītā, izkļūstot no dubļainā ābeļdārza (telšu pilsētiņas), festivāla teritorijā cilvēki varēja apmeklēt dažādas darbnīcas, piedalīties sportiskās aktivitātēs (volejbola vai futbola turnīrā), iegādāties kaut ko amatnieku tirdziņā utt. Iespējas pavadīt brīvo laiku līdz pirmajiem koncertiem bija visai daudz un katrs varēja atrast kaut ko sev. Cilvēki, kuri vēlējās tomēr palikt uzticīgi mūzikai, varēja sākt savu dienu ar Nila Īles un pašmāju grupas Afro ambient improvizācijas rītu jau pieminētajā Ej Apskrieties teltī. Iespēju piedalīties bija arī klausītājiem. Daudzi arī novērtēja fiziskā teātra izrādi Sāra Keina.

Lielā skatuve gan pamodās pēcpusdienā, kad uz tās kāpa apvienība,  kas bija tērpta milicijas tērpos — Suņa Stunda. Arī šoreiz instrumenti diemžēl netika saskaņoti korekti, bet laika gaitā tas tika labots. Tika izpildīti visi pazīstamākie gabali, un ik pa laikam no grupas balss Jānis Lācis pastāstīja par kārtību un sūro milicijas darbu. Jāatzīmē arī tas, ka šoreiz uz skatuves iznāca arī kāds dzīvnieks, kā jau pienākas Suņa Stundai — suns.

Pats svarīgākais festivāla atklājums bija Manta, kas ir jauns, divu grupas Gaujarts Edgaru blakusprojekts, kurā ir iesaistīti arī citi, nedaudz mazāk pieredzējuši mūziķi. Tā kā šobrīd vēl nav nekas ticis ierakstīts, tad vienīgā iespēja viņus dzirdēt  ir dzīvajā un nākotnē iesaku to izmantot. Pieredzējušā mūziķa Edgara Šubrovska sarakstītajām dziesmām un arī pašai apvienībai nākotnē ir potenciāls. Pēc viņiem skatuvi pārņēma jau pieminētie Nils Īle un Afro ambient, vispirms palaižot uz skatuves meitenes no Sankt-Pēterburgas MājaS, kuras arī izklaidēja skatītājus ar perkusijām un stāstiem. Perkusijas skanēja vairāk par divām stundām, personīgi man tas likās nogurdinoši, bet apbrīnoju tos citus, kuri aizrautīgi turējās līdz pat pašām beigām. Uzstāšanās laikā tika iesaistīti arī skatītaji un festivālu organizatori, līdzīgi, kā tas bija pa dienu.

Vislielākā vilšanās festivāla laikā bija Haralda Sīmaņa neierašanās, bet tā pazuda vēlāk, kad notika Gaujarta koncerts, kas viennozīmīgi bija viens no labākajiem LabāDabā. Neskatoties uz to, ka tas arī ir bija viens no apmeklētākajiem koncertiem, tomēr bija prieks, ka viņi uzstājās tiešu uz Eža skatuves, kur valdīja nepiespiesta gaisotne, arī komunikācija bija ļoti labā līmenī. Viens no retajiem koncertiem, kur ar skaņu viss bija kārtībā, un ierasto grupas skanējumu papildināja ar Elizabete Balčus ar flautu. Lielākoties tika izpildītas dziesmas no albuma Vibrācijas, bet tika arī divi nospēlētas divas kaverversijas — Pērkona 30 gadu jubilejai veltīts Zibens gaisma tavās acīs un Māra Šverna Romāna varonis.

Pims ķerties pie fesitvāla hedlaineres, vēlos arī pieminēt pieredzējušās Latvijas punk grupas PND koncertu un, tā kā tas notika šķūnī, var izmantot teicienu — viņi norāva jumtu. Iepriekš pa dienu Ej Apskrieties teltī viņi uzstājās ar akustisko koncertu, kas notiekti nav salīdzināms ar vakarā piedzīvoto. Pelnīti uzskatīt par vienu no labākajiem koncertiem otrās dienas laikā uz Suņa skatuves/šķūnī.Pēc koncerta cilvēki varēja doties piebiedroties pārējiem un paklausīties hedlaineri Chinawoman no Kanādas. Kā par brīnumu, sanākušo bija salīdzinoši maz un tas pats vācietis Dr. Ring Ding uz Eža skatuves sapulcēja lielāku un aktīvāku pūli, lai arī nebija galvenais viesis un uzstāšanās nebija izcilākā. Gan Vācijas viesis, gan kanādiete tomēr lieliski komunicēja ar sanākušajiem, bet  komunikāciju Chinawoman gadījumā traucēja uzstādītais, divus metrus augstais žogs, kurš likās visai lieks, jo pa dienu viņa klejoja pa festivāla teritoriju un koncerta laikā aicināja piebiedroties viņai dubļainajā laukā aiz skatuves/mājas. Pati uzstāšanās bija baudāma, klāt bija arī daudzas atpazīstamās sejas no filmas Kolka cool ,caur kuru Chinawoman  tika iepazīstināta ar Latvijas auditoriju. Lielākās ovācijas, protams, izpelnījās dziesma Lovers Are Strangers. Lai arī ierakstā dziesmas veido/ieskaņo viņa viena pati, uz skatuves viņai piebiedrojās bundzinieks un ģitārists. Iepriekš dienas laikā uzdot sevis interesējošo jautājumu pie pirts mājas viešņai varēja ikviens — tur norisinājas Kolka cool un Chinawoman tikšanās ar skatītājiem/klausītājiem.

Pēdējo rindkopu veltīšu organizatoriskajām lietām. Manā skatījumā, pērn tas pelnīti ieguva blavu par vislabāk sarīkoto pasākumu 2011. gadā. Bija sarūpēta gan ērtā nokļūšana, gan bija plašas iespējas ēdināšanas sektorā, gan arī labierīcības bija sarūpētas labāk nekā citos fesitvālos, tāpēc par ērtību sūdzēties īsti nevar. Un ir arī jāizceļ telšu pilsētiņa, kas atradās ābeļdarzā. Līdz ar to varēja mazāk uztraukties par salijušo telti un, novietojot to prātīgi — no rīta izvairīties no saules un izbaudīt miegu. Tomēr nelielas problēmas bija — pirmajā dienā uz Eža skatuves bija paliela laika nobīde (20-30 minūtes) un nākamgad iesaku padomāt par profesionālākiem skaņu operatoriem. Festivāls ir ieņēmis savu vietu festivālu sezonā un veiksmīgi turpina augt. Veiksmi turpmākā attīstībā!

 

Foto: Delfi.lv

Tavs komentārs