Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

MGMT - MGMT

Rūdolfs Sietiņš, 2013. g. 7. oktobrī

Iepazīsties MGMT. Iespējams, pasaulē nīstākā grupa aiz Nickelback. Tiem kuriem patika grupas debijas albuma supersaldie burbuļpopa hiti dziļi vīlās tālākajos dīvainajos eksperimentos. Bet tiem kuriem šie eksperimenti it kā būtu domāti, tiem nemaz nepievērš uzmanību, jo nākas uz grupas centieniem skatīties “ai ko tie saldie džekiņi tēlo... viņiem tāpat nesanāk”. Man gan patīk MGMT, tieši tāpēc, ka nevienam viņi vairs nepatīk.

Trešais albums, kurš pēc kāda gudra cilvēka vārdiem raksturo grupas skaņu, jo pavisam vienkārši ir nosaukts grupas vārdā, ir vēl dziļāks lēciens dīvainu eksperimentu, šķietama nemelodiskuma, monotonitātes bedrē. Tātad skaistas popmelodijas un seksīgus falsetus no šiem Ņujorkas švītiņiem vairs nākotnē nevaram sagaidīt. Nevar saprast vai tas ir apzināts vidējais pirksts Kings of Leon faniem/ēm (MGMT mērķauditorija) vai grupa ir iekritusi tik dziļi radošā bedrē, ka vairs neprot rakstīt popdziesmas. Jāatzīst gan, ka šī radošā bedre mani priecē. Katrā ziņā vienīgais mēģinājums kaut drusciņ pietuvināties tam ko tipiskais MGMT fans gaida Your Life Is A Lie skan kaut kā samocīti un nedaudz izbojā albuma kopplūdumu, lai gan atsevišķi vērtējama kā tīri jauka dziesma ar smieklīgu un dīvainu videoklipu.

Man šis albums atgādina jaunāko, šogad izdoto The Flaming Lips albumu The Terror. Depresīvi nomācošs, tekstuāli pesimistks, nemelodisks albums, kas ir tāls lēciens no skaistajām melodijām ar kurām abas grupas agrāk lutināja cilvēku ausis. Arī skanējuma ziņā MGMT ļoti izklausās pēc The Flaming Lips, jo abām grupām sakrīt producents. Deivs Fridmens, kas producējis gandrīz visus The Flaming Lips albumus, kā producents reizē ir gan pareizā, gan nepareizā izvēle. Fridmena producēšana šajā albumā ir tik lieliska, ka tā nomāc pašu MGMT mūziku un šķiet, ka klausāmies kādus otrā ešalona The Flaming Lips klonus. MGMT slēpjoties aiz “lielā Deiva” muguras zaudē savu mugurkaulu un tā vien liekas, ka pašas grupas ieguldījums albuma tapšanā ir bijis minimāls.

Bet kaut kādā dīvainā veidā albumam, lai gan tas nav augstākā labuma, ir laba noskaņa un to ir ļoti patīkami klausīties, kā arī tam ir tendence pielipt. Tāpat tas ar katru reizi paliek arvien labāks. Kā savu mīļāko albuma dziesmu vēlos pasludināt ievadošo Alien Days, kura kā singls iznāca jau šī gada aprīlī. Tā noslēdz iepriekšejā albuma saulainās psihodēlijas virzienu un ievada jaunajā virzienā, kurā valda dziļa un skumja dūmaka. Pārējās dziesmas ir vienveidīgas veidojot vienu hipnotisku masu, kuru ir ļoti labi klausīties fonā kaut ko darot vai nedarot neko.

Protams, var ņirgāties par MGMT, bet viņi joprojām izpārdot milzīgas koncertzāles (tiesa lielākā daļa koncertu apmeklētāju nemaz nezina, ka grupai šogad ir bijis jauns albums. Tie ir iesprūduši 2008. gadā) un no albuma strāvo pareizā attieksme. Kā zināms attieksme izšķir visu, tādēļ puspunktiņš atzīmei nāk klāt.

7/10

Tavs komentārs