Porches - Pool
Porches ir grupa, kuru ļoti viegli ienīst. Bet tajā pat laikā ļoti viegli mīlēt. Grupas solista pārspīlētais kautrīgums, neirotisms, uzmācīgā reklāmas kampaņa un mežonīgais haipa vilnis var krist uz nerviem. Liekot domāt, ka Porches ir tik vien kā mākslīgi radīts Domino Records projekts, kas nopircis Pitchfork Best New Music birku un pēc gadiem neviens par tādu grupu neatcerēsies.
Tā nav tiesa, jo Porches līdz šim albumam gājuši lēni un pamatīgi. Izdodot labus “neīstos” albumus, tā sasniedzot underground mūzikas kulta statusu. Paralēles var vilkt ar Car Seat Headrest, kas šogad no guļamistabas mēģinās iekarot stadionus, kļūstot par jaunajiem superstāriem. Vēl pie grupas veiksmes vainojams tas, ka grupas “sejas” Ārona Meina mīļotā draudzene ir Grēta Klaina jeb Frankie Cosmos, kuras 2014. gada albums Zentropy bija svaiga vēsma “tīrākajā” no indie mūzikas paveidiem. Pati Frankie šajā albumā iedziedājusi bekvokālus, iespēlējusi basģitāru vairākās dziesmās, piešķirot vienveidīgajam muzikālajam materiālam jaunu, krietni vien interesantāku dimensiju.
Pool savā ziņā ir perfekts, pat ideāls albums. Dziesmas nav tikai veiksmīgi izvietotas, bet vienota ir tā vizuālā puse. Īsi dziesmu nosaukumi, lieliski piestāvošais albuma vāciņš. Kā arī apspēlētā ūdens tēma, kas rada maldīgu iespaidu, ka tas ir konceptalbums. Manuprāt, gandrīz visas dziesmas ar kaut ko izceļas, pateicoties savdabīgajam, Moriseju atgādinošajam vokālam, kam domājams ir liela nozīme interesantajām, bet lipīgajām melodijām. Bet tas, ka albums ir tik perfekti izstrādāts, atbaida. Viss ir tik pareizi, ka ātrāk vai vēlāk kļūst garlaicīgi. Arī tāpēc, ka albuma vidusdaļā ir mazāk izteiksmīgas dziesmas.
Tāpat gribētos lielāku dažādību. Iepriekš grupas mūziku varēja ielikt ģitārmūzikas plauktiņā. Tāpēc gribējās vairāk rokdziesmu, jo tās dziesmas, kur lielāks uzsvars ir uz ģitārām (Mood, Car) ir albuma labākās. Protams, ja neskaita singlus Be Apart un Hour. Mood vispār atgādina par Vice City, kas šāda veida mūzikai ir lielākais kompliments. Kamēr Car ir Porches variācija par Real Estate definēto "chillwave ar ģitārām", bet ar lielāku post-punk dzinuli. Vēl man ļoti patika Shaver, kas izklausās pēc priecīgāka Joy Division ar lielisku saksafona solo. Diemžēl pārējās dziesmas nedaudz atduras pret vienveidīgiem sintezatoru toņiem un novecojušām chillwave klišejām.
Neskatoties uz vairākiem mīnusies, Porches ir radījusi ideālu mūziku jefiņu, dažādu dīvaiņu diskotēkām. Kā arī marihuānas pīpmaņiem šis albums varētu iet pie sirds. Un tas, manuprāt, ir diezgan liels kompliments. Iespējams šis albums gada beigās tiks atzīmēts kā viens no labākajiem indie pop ierakstiem.
7.5/10
