Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

OKTOBRIS
02: Sting, Arēna Rīga
07: Carnival Youth Koncertsērija Naivais Ku-Kū , VEF Kultūras pils
16: Nazareth, Arēna Rīga
NOVEMBRIS
02: Bon Iver, Arēna Rīga
14: OneRepublic, Arēna Rīga
DECEMBRIS
08: The Neighbourhood, Arēna Rīga
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Positivus festivāla 2014 apskats

Gundars Zaburdajevs, 2014. g. 23. jūlijā

Laiks skrien vēja spārniem — gandrīz vai neticami, bet pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts jau astotais Positivus festivāls. Pasākums vairs gluži nav nekas ļoti jauns un mūsu pusē neredzēts, tieši otrādi. Positivus ir ieguvis stabilu apmeklētāju skaitu, šogad jau otro reizi notika jau trīs dienu garumā un pilnībā attaisno šādu attīstību — viss bija nokārtots tā, lai šo trīs (tiem, kas festivāla teritorijā ieradās agrāk — pat četru) dienu laikā garlaicīgi nekļūtu.

Un tik tiešām — dažādu ballīšu un pasākumu rīkošana ceturtdienā nodrošināja to, ka piektdienas pēcpusdienā, sākoties pirmajam lielās skatuves koncertam, atraktīvos islandiešus FM Belfast ieradās noklausīties pārsteidzoši daudzgalvains pūlis. Apvienība, kurai šī nebija pirmā viesošanās reize Latvijā, galvenās skatuves programmu ievadīja ar atraktīvu un ļoti klausāmu uzstāšanos, radot ballītes sajūtu, ko nedaudz vēlāk uz Palladium skatuves pārķēra Cherub. Amerikāņu duets publikai atdeva visus spēkus, kā arī nedaudz uzcienāja ar grādīgiem dzērieniem, savukārt publika atbildēja ar aktīvām dejām, bet daži — pat līdzi dziedāšanu vairākām dziesmām. Lai arī tajā pašā laikā Lattelecom skatuvi ieņēma The Horrors, Cherub sev uzticīgajiem skatītājiem noteikti vilties nelika.

Nesliktu uzstāšanos uz Nordea skatuves sniedza Junip ar Hosē Gonsalesu priekšgalā, taču brīžiem koncerts likās nedaudz par vienmuļu. Kamēr savas fanes iepriecināja puiši no You Me At Six, Palladium teltī uzstājās leģendārā apvienība K.Remonts. Par spīti tādiem pārsteigumiem kā Jāņa Žildes spontāna kāpšana uz skatuves pašās koncerta beigās, lai nodziedātu Ielu, līdz galam pārliecināt neizdevās. Iespējams, tāpēc, jo man un kolēģiem gluži vienkārši tuvākas ir tās K.Remonta dziesmas, ko nedzied Ieva Akurātere, savukārt šī programma sastāvēja tikai (izņemot jau pieminēto Ielu) no viņas kompozīcijām. Notikumi turpinājās ar Lauras Mvulas koncertu, kurai izdevās Positivus augstā līmenī demonstrēt savu maģiju un izpelnīties lielu publikas piekrišanu.

Pamatīgi grabot basiem, galveno skatuvi pašiem galvenajiem notikumiem sagatavoja Phantogram. Lai arī brīžiem bija grūti saprast vokālu, koncerts noteikti jāvērtē pozitīvi. Tas pats jāsaka par Nordea skatuves piektdienas galveno mākslinieku Future Islands — izjusta uzstāšanās, kuras laikā unikālās Semjuela Heringa skatuves kustības varēja baudīt daudz jo daudz. Izskanot Future Islands, galveno skatuvi ieņēma pirmās dienas hedlaineri Elbow. Kvalitatīvs skanējums, teicama komunikācija ar pūli un emociju pārbagātība — Elbow iepriekš minēto sniedza lielos apjomos. Lai gan Positivus publika to pelnījusi nebija, angļu džentlmeņi atļāvās uz skatuves iznākt arī, lai nospēlētu enkoru.

Pamatīgus pūļus pie abām mazākajām no četrām galvenajām skatuvēm jau pēc vieniem naktī pulcēja pašmāju The Sound Poets un Carnival Youth. Otrie nākamās dienas pusdienlaikā uz skatuves kāpa vēlreiz, pie Nordea skatuves pulcējot tik pamatīgu pūli, kādu tur šajā diennakts stundā vēl nebija nācies redzēt. Carnival Youth lieliski parādīja savu potenciālu, tāpat kā savu meistarību no labākās puses demonstrēja īru postrokeri And So I Watch You From Afar. Lai arī koncerts izteikti bija paredzēts žanra cienītājiem, domājams, ka sajūta, ka šie vīri savus instrumentus prot spēlēt ļoti augstā līmenī, palika daudz vairāk apmeklētājiem.

Arī Pharaoh Sanders Quartet uzstāšanās bija izteikts koncerts jomas piekritējiem (šajā gadījumā — džeza cienītājiem). Savukārt galvenās skatuves programmas turpinātāji Daughter tai izskatījās nedaudz par nepārliecinošu, turklāt radās sajūta, ka arī lēmums koncertos savas dziesmas spēlēt "dzīvāk" nekā ierakstos šoreiz nav bijis tas labākais. Netikšanu galā ar Lattelecom skatuvi noteikti nevar pārmest Annai Kalvi, kura nospēlēja ļoti pārliecinošu koncertu, savukārt Positivus talismans King Charles īpaši neiespringa, izpildot visai vienkāršas savu dziesmu versijas. Tiesa, viņš tāpat bez īpašiem pārsteigumiem nokārtoja ļoti apmeklētu koncertu.

To pašu izdarīja arī labu sniegumu parādījusī Elija Goldinga — bija pat pārsteidzoši, cik liels pūlis bija sapulcējies pie Lattelecom skatuves. Visdrīzāk, tieši viņa laikam arī bija galvenais iemesls, kādēl sestdiena bija pirmā diena Positivus vēsturē, kas tikusi pilnībā izpārdota. Ja Goldinga viennozīmīgi attaisnoja savu statusu, tad leģendārais Tricky pat ar visu kāsi uz skatuves līdz galam nepārliecināja. Pamazām bija nonākts galvenajiem visa festivāla hedlaineriem — elektroniskās mūzikas pionieriem Kraftwerk. Ir visai grūti aprakstīt šo performanci, taču var teikt, ka tā bija pieredze, pie kuras tikt citur būtu visai sarežģīti. Episkās vizualizācijas, gandrīz neeksistējošā komunikācija ar publiku, kā arī tumšais skanējums pamazām radīja pat nelielu transa stāvokli, ko vēlāk nomainīja zināma eiforija par pieredzēto. Žēl, ka liela daļa apmeklētāju to tā arī neizbaudīja, bet šoreiz laikam labāk nekā citas reizes iederas „paši vainīgi”.

Festivāla trešā diena sākās ar pamatīgu lietusgāzi, kā arī ziņu, ka un NoNoNo uzstāšanās uz abām lielākajām skatuvēm ir apmainītas vietām. Tā rezultātā MØ tika iespēja savas interesantās deju kustības atrādīt uz galvenās skatuves, savukārt NoNoNo hitu Pumping Blood nospēlēja uz Nordea. Te noteikti jāpiemin jociņš par to, ka šāda rokāde tika veikta, lai NoNoNo nespēlētu uzreiz pēc tam, kad beidzies grupas Nē koncerts, bet, visticamāk, apvērumi bija pavisam citi. Turpinājumā labu ballīti ar savu kvalitatīvo uzstāšanos sarīkoja AlunaGeorge, kuru kvalitātei nekaitēja pat fakts, ka mūsu priekšā bija viena pati Aluna, bez Džordža, kurš jau ilgāku laiku nevar doties turnejās.

Lai arī nepulcējot to lielāko skatītāju skaitu, uz Nordea skatuves cilvēkiem pamatīgi uzdejot lika arī Of Montreal indīfanks, noteikti arī daudziem kļūstot par ļoti patīkamu jaunatklājumu. Savu daļu vilšanās sagādāja The 1975, kuru koncerta laikā skaņa bija gan pārāk spēcīga, gan pārāk nekvalitatīva, un arī pati grupa izskatījās diezgan sagurusi. Tiesa, pulcēt pamatīgi lielu publiku strauji pa karjeras kāpnēm augšup skrienošajai grupai tas neliedza.

Jau pamazām tuvojoties galvenajiem dienas notikumiem, teicamus ritmus Nordea skatuves publikai piedāvāja Čets Feikers. Lai arī viņa lielākajam hitam Talk Is Cheap šajā klavierversijā nedaudz pietrūka grūva, koncerts neapšaubāmi bija apmeklēšanas vērts. Uzreiz ar tā beigām Positivus apmeklētāju bari steidzās galvenās skatuves virzienā, kur uzstāšanos sāka Bastille. Nospēlējot ierastajā līmenī, Dens Smits un ko sagādāja lielisku ballīti, ļaujot Salacgrīvai pamatīgi izlēkāties arī pie pašiem lielākajiem hitiem.

Festivāla programmu noslēdza britu apvienība The Kooks. Par šādu organizatoru izvēli bija dzirdētas arī ne tās labākas atsauksmes, arī man sākotnēji nāca smiekli, taču kvartets lieliski parādīja, ka Positivus lēmums uzaicināt viņus bija ja ne trāpījums desmitniekā, tad tuvu tam noteikti. Lielisks izpildījums un pamatīga atdeve gan no The Kooks, gan no publikas izvērtās par teicamu festivāla noslēgumu, lai arī ļoti atšķirīgu no pirms gada piedzīvotā fināla ar The xx.

Noteikti jāpiemin arī citi notikumi — katru vakaru telšu pilsētiņā dīdžejsetu spēlēja Arturs Mednis, bija daudz dažādu atrakciju, kā arī komiķu uzstāšanās un pat teātra uzvedumi. Kā jau katru gadu, Positivus katram piedāvāja plašu izvēli izklaidēm, un jau atkal jāsaka, ka festivāls pavisam noteikti ir izdevies. Ievērojamā daļā koncertu varēja just, ka sanākušajai publikai šī uzstāšanās tiešām ir bijusi ļoti gaidīta, tāpat bieži vien tikt prom no koncertiem bija ļoti grūti, jo pūlis to vienkārši neļāva — gan tāpēc, ka bija grūti izlauzties cauri burzmai, gan lieliskās sajūtas dēļ.

Ja nedaudz pieskaramies organizatoriskajai daļai, tad jāuzteic ēdināšanas treilerparka izveidošana — tas ļāva papusdienot ne tikai mērojot īsāku ceļu, bet arī ierastajā ēdināšanas zonā nodrošināja redzami mazākas rindas, nekā iepriekšējos gados. Nākamajos gados Positivus, visticamāk, nāksies padomāt par telšu pilsētiņas (arī tajā šogad bija visai pieklājīga ēdināšanas zona) paplašināšanu, taču nav šaubu, ka tas tiks atrisināts. Tāpat kā tiks atrisināts arī daudziem tik sasāpējušais dušu jautājums, tomēr tie jau ir salīdzinoši sīkumi. Nobeigumā jāsaka, ka es šogad Salacgrīvā nespēju atrast nevienu iemeslu, lai Positivus maģija nākamvasar tādā pašā līmenī neīstenotos arī devīto gadu pēc kārtas. Un tas taču ir pats galvenais.

Foto: Linda Vintere

JUST BLAZE!

pozitīvais 2014. gada 23. jūlijā, 10:44

Kaut kā man šķiet, ka liela daļa pārspīlē miegainās mūzikas izpildītāju nozīmi. Mani izbrīna fakts, ka, piemēram, Čets Feikers ir must see mākslinieks, tāpat Laura Mvula, Mo u.c. tiem līdzīgie. Vai te nav Toma Grēviņa ietekmes uz festivāla rīkotājiem?

Tāpat man nav saprotams, kāpēc vienmuļās, miegainās mūzikas izpildītājus likt beigās kā galvenos māksliniekus? Tas attiecas uz The XX, Sigur Ros, Kraftwerk. Neizturēju līdz beigām to 1,5 stundu garo priekšnesumu tieši vienveidīgās mūzikas dēļ. Jā, piekrītu, mūzika laba, bet pārāk vienmuļa. Kraftwerk gadījumā pietiktu ar stundu garu uzstāšanos. Kraftwerk sākums ar 3D efektiem bija iespaidīgs, bet beigās jau sāka apnikt. Pametot priekšējās rindas, pamanīju, ka pamatā lielākajai daļai klausītāju sejā bija ierakstīts nogurums, bet nevis sajūsma. Domāju, ka galveniem māksliniekiem ir jāsajūsmina, kā to izdarīja James, Imagine Dragons, 21 Pilots, Muse, Noah and the Whale.

Lieta, kas kaitina - smēķētāji. Esmu bijis uz visiem Positivus festivāliem. Ja sākumā festivāla rīkotāji aizrādīja, lai apmeklētāji nesmēķē pūlī, tad tagad nekā. Brīžiem bija sajūta, ka atrodies piepīpētā telpā, nevis brīvā dabā. Jā, un nebija kur likties, jo uz vienu kvadrātmetru bija 2 - 3 cilvēki.

P.S. Starp citu FM Belfast paši gan teica, ka esot igauņi ;)

San4a 2014. gada 23. jūlijā, 10:54

Viss patika vairāk vai mazāk, bet milzīgs mīnuss festivālam par tualetēm, ja ne tām, kas pilsētiņä, tad par tām, kaa galvenajā teritorijā gan.

Vai tiešām tik grūti tās sakopt? Salīdzinājumā ar citiem festivāliem un pasäkumiem, šis bija zemā līmenī. Pilns līdz malām, papīra nebija. Cilvēku "prieku" varēja manīt katrā ārā nācējā.

Dušām vajadzētu būt vairāk, ja vien par to tiek maksāti 4e, tas nav daudz, bet nav arī maz, jo stāvēšana 2h rindā ir kaut kas.. Iespējams vajadzētu kādu laika ierobežojumu, būtu labi, ja strādātu visas 24 vai cik nu dušas tur bija, nevis tikai pāris, ko varēja noprast pēc plūsmas.

Laura 2014. gada 23. jūlijā, 12:01

The Kooks noteikti bija spilgtākie un viņi bija Positivus organizētāju labākā izvēle, lai noslēgtu festivālu !!!!

Linda 2014. gada 23. jūlijā, 12:10

Labākais brīdis bija, kad pāris knapi 20gadīgi hipsterjaunieši sāka 60gadīgam onkam stāstīt, kas ir kraftwerk, un pagāja vairāk par 5min, līdz viņi saprata, ka tiek trollēti.

Edg 2014. gada 23. jūlijā, 13:06

FM Belfast nav nekādi īri, grupa ir no Islandes, labojiet aprakstu.

Niclavs 2014. gada 23. jūlijā, 14:01

Temples gan vajadzēja pieminēt - viens no top3 setiem šogad

mogwai 2014. gada 23. jūlijā, 22:13

Tavs komentārs