Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Quasi - American Gong

Rūdolfs Sietiņš, 2010. g. 14. jūnijā

Skaidrs, ka ievads ir totāli provocējošs, jo neviens jau tādus Quasi nemaz nezin. Reiz lasīju, kādu anekdoti, ja tev kāds draugs saka, ka viņš ir pasācis klausīties indīroku, tu viņam vai viņš zina (tiek nosauktas divas nevienam nezināmas grupas no astoņdesmitajiem vai deviņdesmitajiem), ja viņš atbild nē, tad tu saki, ka tu ar viņu vairs nekad nerunāsi. Quasi varētu būt viena no tām grupām, kuru tu varētu izmantot kā šī joka sastāvdaļu.

Kāpēc tad Quasi ir tik ļoti nepopulārīgi? Atbilde ir pavisam vienkārša abi grupas dalībnieki savos zieda laikos ir darbojušies dažādos krietni atpazīstamākos projektos, piemēram, Dženeta Veisa sita pa bungām leģendārajā riot grrl grupā Sleater Kinney, bet pēc Pavement izjukšanas Stīvena Malkmusa pavadošajā grupā Jicks. Savukārt Sems Kūms, agrāk spēlēja vienā grupā ar pašu Eliotu Smitu, turklāt viņš kā viesmūziķis ir piedalījies visos Built To Spill albumos kopš 1997. gada Perfect From Now On. Patiesībā jau kopš 1992. gada Quasi abus mūziķus saista ne tikai muzikālās saites, bet arī mīlestība vienam pret otru.

Šo albumu daudzi grupas fani jau ir nosaukuši par grupas labāko darbu, jo abu grupas dalībnieku galvenie projekti ir izjukuši un grupai vismaz šajā albumā ir pievienojusies Stephen Malkmus and The Jicks basģitāriste Džoana Bolma. Bet vai šis tiešām ir labākais grupas albums? Nē, jo pavisam noteikti, labākais ir grupas 1998. gada albums Featuring “Birds” ar teicamu ievadošo popsinglu Our Happiness is Guarenteed. Bet arī šis neskatoties uz vienu lielu mīnusu ir pietiekoši labs albums. Tajā grupas skanējums ir kļuvis trokšņaināks, reizē saglabājot melodiskumu. Galvenais iebildums varētu būt tāds, ka pēc trīs ievadošajām dziesmām, kas ir ļoti vitālas un plates labākajai dziesmai Bye Bye Blackbird, kas reizē ir vitāla un lēni plūdoša, seko gara un pārlieku izstiepta akustiskā pauze. Rezultātā plates vidusdaļa ir tik garlaicīga, ka pilnīgi pazūd jebkāda jēga klausīties plates beigu daļu. Bet tas tomēr varētu arī būt plates vienīgais un lielākais mīnuss, lai gan ļoti jāatzīst.

Mūsdienās, kad liela daļa deviņdesmito gadu indīroka grupu nodarbojās ar golfa spēlēšanu vai arī kādu citu tik pat pinkfloidisku nodarbi, bet pārējās vienkārši totāli s..ā vai arī ir pārdevušās, tad tādas grupas kā Quasi 2010. gada albums, kas nav peļams ir vērtējams augstu šā žanru cienītāju lokā.

7/10

Tavs komentārs