Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Yamato koncerta apskats

Normunds Vucāns, 2010. g. 4. decembrī

Vakar vakarā, ierodoties Kongresu namā, bija interesanti pavērot atnākušo publiku. Jauni un veci cilvēki plūda pa zāles durvīm, turklāt bija skaidrs, ka praktiski neviens tur nebija iemaldījies nejauši — visapkārt sarunas par to, cik grandiozi tas būs, no dažiem arī dzirdēju stāstus par abiem koncertiem 2004. gadā. Patīkami, ka zāle bija praktiski pilna — bija dažas atsevišķas brīvās vietas, taču to bija patiesi maz.

Kā jau ierasts šādos šovos, tas sākās ar nelielu nokavēšanos, aptuveni divdesmit minūšu. Jāatzīmē, ka publika ļoti gaidīja māksliniekus, un jau aptuveni 10 minūtes pēc plānotā sākuma regulāri applaudēja, lai izsauktu grupu. Ja jau ieminējos par skatītājiem, tad nedaudz arī paturpināšu — sanākušie ļaudis bija lielisks pūlis, tie aplaudēja tad, kad vajadzēja, bija klusi šova laikā un reaģēja tieši tā kā vajadzēja. Bieži tā negadās!

Līdzīgi atzinīgus vārdus var teikt arī par vakara vaininiekiem Yamoto. Jau no mirkļa, kad desmit cilvēku lielais kolektīvs uzkāpa uz skatuves, viņi savā varā pārņēma ikvienu atnākušo. Nezinu, kā viņi to panāca, taču ne uz mirkli nepameta sajūta, ka viss, kas notiek uz skatuves patiesībā ir improvizācija, nevis ilgi un rūpīgi izstrādāts šovs. Tā profesionalitāti gaidījis nebiju, japāņi mani pārsteidza.

Vakara garumā tika izpildītas septiņas dziesmas, kuras katra bija aptuveni desmit minūtes gara. Īpaši gribas izcelt kompozīciju, kurā divi no dalībniekiem viens otru centās pārtrumpot — viens iesāka spēlēt motīvu, kuru publika plaukšķinot atkārtoja, līdz otrs atnāca un sāka spēlēt ko pavisam citu. Lai to pārtrumpotu, pirmais izvilka lielākas bungas, un turpināja. Arī otrais neatpalika, un atrada vēl lielāku sitamo instrumentu, un tā tas turpinājās līdz uz skatuves bija astoņas dažādu izmēru bungas (kopā to bija vairāk kā 15, tika izmantoti arī mazi, plaukstas izmēra bungu šķīvji un tradicionālie japāņu strinkšķināmi instrumenti koto (atgādina mūsu pašu kokli) un shamisen (kaut kas līdzīgs bandžo). Beigās duetam pievienojās vēl divi izpildītāji un neticami sinhroni ne tikai spēlēja, bet arī kustējās.

Kā jau bija solīts, arī ar humora izjūtu mūziķiem viss ir kārtībā — neskaitāmi joki saziņā ar publiku, arī "nesaprototies" savā starpā. Kā piemēru varētu minēt mirkli, kad viens no izpildītājiem pa pašu lielāko bungu, kuras diametrs bija vairāki metri, sita ar "vālīti", kas izmēros bija platāka par divām trim beisbola nūjām kopā. Tāpat smieklu vētru izsauca viens no bundziniekiem, kurš regulāri kariķēja skatītāju aplausus. Domāju, ka ikvienu pārsteidza tas, cik organiski priekšnesumā tika iespēlēts humors, arī tas, cik ļoti tas bija nepieciešams — pirms pamatprogrammas beigām bija pāris nopietni skaņdarbi pēc kārtas, kas nedaudz sāka nogurdināt.

Vēl kā mīnuss jāatzīmē tas, ka šovs ilga tikai stundu un divdesmit minūtes, prasījās vēl kāds gabals. Jauki, ka tas tika kompensēts ar piedevām — aptuveni 10 minūšu programmiņa bija izcili oriģināla un smieklīga, tāds kontakts ar apmeklētājiem nebija redzēts jau sen. Tika pasmiets gan par sevi, gan atnākušajiem, taču ļoti labsirdīgi — domāju, ka nevienam tas neatstāja negatīvas emocijas. Pašās beigās zāle aplaudēja stāvot kājās, tas daudz ko izsaka. Nedaudz skumji, ka kādi 50 cilvēki aizgāja pirms piedevu sākuma, taču tas šoreiz ir sīkums.

Līdzīgi esmu jau rakstījis, taču nākamajā reizē, kad Yamato atgriezīsies Latvijā, uz šo šovu jādodas ikvienam. Pat ja neesat šāda tipa mūzikas fans, esmu drošs, ka nenožēlosiet — tik kvalitatīvi, harizmātiski un interesanti izpildītāji pie mums katru dienu neviesojas!

9/10

Foto: Jānis Grosbahs 

Piekriitu.

Koncerts bij ljoti labs. :)

Grozis2 2010. gada 4. decembrī, 13:12

Tavs komentārs