Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

DECEMBRIS
Yann Tiersen — Portrait
JANVĀRIS
Kesha — High Road
Field Music — Making A New World
Georgia — Seeking Thrills
Holy Fuck — Deleter
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
07: Nikto, Nemiers
29: Ainars Mielavs, Mūzikas nams Daile
29: The Music of ABBA, Arēna Rīga
JANVĀRIS
17: Motorama, Melnā Piektdiena
FEBRUĀRIS
10: The Neighbourhood, Arēna Rīga
14: Mesa, Arēna Rīga
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Youth Lagoon - Wondrous Bughouse

Rūdolfs Sietiņš, 2013. g. 6. martā

Aidaho štata pilsēta Boisa man vienmēr šķitusi deviņdesmito episkā indie ģitārroka pilsēta, pat ja no tās nāk tikai viena šādam apzīmejumam atbilstoša grupa, proti, Built To Spill. Youth Lagoon, kas ir tipisks mūsdienu guļamistabas popa, viena cilvēka projekts, pilsētas muzikālajai kartei pievieno jaunas šķautnes. Kādēļ šāds ievads? Tāpēc, ka Wondrous Bughouse ir lielisks ieraksts, kas rada vēlmi beidzot starp abām vienas pilsētas grupām vai (šajā gadijumā) projektiem likt vienādības zīmi. Jā, Boisas hobitiskā paskata dīvainis ir sasniedzis deviņdesmito bārdaiņu līmeni. Izmantojot tolkīniskus salīdzinājumus — tagad Frodo ir tik pat badass kā Gendalfs.

Pavirši uzmetot aci šķiet, ka šis kārtējais “guļamistabas ķertais profesors” neko neatšķiras no pārējiem modīgo blogu mp3 varoņiem, kuri savus albumu vāciņus rotā maigos pasteļtoņos un izmanto daudz stilīgu muzikālo efektu. Tomēr vairāk rodas vēlme vilkt paralēles ar jauno dziesminieku Perfume Genius, kas izceļas ar savdabīgu oriģinalitāti, saglabājot “stilīguma” pamatnoteikumus. Abi mūziķi acīmredzot ir dzīvē vīlušies, šķietami garīgi neveseli cilvēki, kuri izstrāvo savdabīgi vājprātīgu šarmu, kas dīvainā veidā ir pievelkošs. Šāda mūzika izraisa pretīgas, pat žēluma pilnas izjūtas, bet tomēr ir ļoti viegli sevi iztēloties šo lūzeru vietā. Arī pati mūzika ir īpaši skaista, kas brīžiem pazudina mūs parastos mirstīgos telpā, un rada sajūtu, ka laiks ir apstājies. Pats Youth Lagoon šoreiz savu personiski skumjo pārdomu prizmu ir centies pacelt kosmiskā augstumā un kā sava albuma galveno ietekmi dēvē metafiziku. Ar kosmisku tēmu apspēlēšanu godātais izpildītājs ir tā aizrāvies, ka es viņu vairs neuzskatu par cilvēku — drīzāk par tādu kā otru slavenāko hobitu pasaulē Bilbo Baginsu (acīmredzamas vizuālās līdzības) vai piekto, nevienam nezināmo Animal Collective dalībnieku, jo par to, ka Animal Collective ir no kosmosa sūtīti nezvēri, nevienam nav ne mazāko šaubu.

Ja ar savu debijas albumu The Year of Hibernation Youth Lagoon mums prezentēja savu muzikālo vīziju un lielāko talantu (tā saucamo slow build māksl -, kad dziesma lēnām kāpina savu episkumu, līdz sasniedz augstākos kosmosa augstumus), tad šoreiz mākslinieks šo formulu ir tik ļoti izstrādājis, ka nebaidas izmēģināt arī kaut ko jaunu šajā nedaudz apnicīgajā audiālajā mākslas veidā. Rezultātā skanējums nav tik formulārs, bet atraisītāks un brīvāks. Svarīgākais un unikālākais raksturs šajā mūzikā ir tās melanholija, kas ietērpta dzivelīgā kažokā. Rezultātā pašu mūziku negribas saukt par melanholisku skumju pārpilnu, drīzāk par savdabīgi psihedēlisku kosmiska prieka avotu.

Šis albums rada tādas pašas emocijas kā Mercury Rev albums Deserter’s Song un The Flaming LipsThe Soft Bulletin. Visi trīs albumi izstrāvo bezgalīgi skaistas, ēteriskas, pat kosmiski plašas skumjas, kas dīvainā kārtā iepriecina un lutina ar cukurotām melodijām, nedaudz panaiviem vārdiem. Daudzi šo mūzikas virzienu dēvē par kosmisko psihedēliju. Diemžēl šie abi minētie meistari pēdējos gados ir aizgājuši neceļos — pēdējais Mercury Rev albums iznāca 2008. gadā (vai pat 2007... kas to lai atceras?), bet The Flaming Lips cenšas aizbēgt no perfektās popmūzikas, ar dīvainiem trokšņu eksperimentiem. Tādēļ Youth Lagoon jaunākais albums, tiem kuriem patīk deviņdesmito nostaļģijas meistaru dziesmas, būs kā lielisks skaņu celiņš šim pavasarim.

Jāatzīst, ka vairākas dziesmas pilda tikai skicisku, fona mūzikas funkciju, bet tas netraucē klausoties albumu pilnā garumā. Īpaši lieliskas, manuprāt, ir Dropla un Mute, kā arī Attic Doctor, kas skan kā MGMT, ja viņiem būtu pietiekoši liela iedvesma un vēlme, likt tādas dziesmas nākamajā albumā.

Ja ar iepriekšejo albumu likās, ka Youth Lagoon būs tikai kā kārtējais Pitchfork Best New Music laureāts, par kuru aizmirsīsim, tad šis albums pierāda, ka man nebija tiesa. Wondrous Bughouse ir tik lielisks ieraksts, ka pat man kā cilvēkam, kurš senāk bija skeptisks pret šo projektu, nākas pārdomāt un teikt “Jā, Youth Lagoon ir viens no mūsdienu labākajiem izpildītājiem, kas šo guļamistabas nišu paceļ jaunā, teju kosmiskā līmenī.”

8,5/10

Tavs komentārs