Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

10 dziesmu šai nedēļai (17/01)

Intro, 2013. g. 17. janvārī

Šonedēļas singlu apskatā var atrast visdažādāko veidu skaņas — no mierīgu noskaņu pilniem skaņdarbiem līdz post-pankam, psihodēlijai un arī pa kādam deju grīdu grāvējam. To skaitā jauna mūzika no Foxygen, Kārļa Kazāka, Foals un daudziem citiem. Ja liekas, ka kaut kā šeit pietrūkst vai ir kas cits ko teikt, esat laipni aicināti savu viedokli izteikt komentāros.

Foxygen — San Francisco

Kamēr visi gaida jaunu MGMT albumu šogad, tikmēr Foxygen piedāvā tās pašas dziļās zināšanas psihodēliskā roka vēstures nostūros savā jaunajā albumā We Are the 21st Century Ambassadors of Peace & Magic. San Francisco ir fantastiski silta un saulaina hipijhipsteru himna, kas rada dīvainu pretīga salduma sajūtu, bet tai pat laikā apbur un liek to klausīties vairākas reizes.

/Rūdolfs Sietiņš/

Kārlis Kazāks — Atstāj Mani Tepat

Aizvadītajā piektdienā, ar fantastisku koncertu Nacionālajā teātrī, Kārlis Kazāks publicēja albumu Gultnes. Jau koncerta laikā ievēroju to, cik ļoti šim visā visnotaļ mierīgajam un — paviršākam klausītajam — arī šķietami garlaicīgajam dziesminiekam, piestāv spēlēt ko skaļāku un nedaudz nepieradinātu. Viena šāda kompozīcija ir atrodama arī Gultnēs, kas kā skaņas vilnis lēnām izaug un vienā brīdī pakļauj itin visu savā ceļā. No tā nav iespējams aizbēgt, tas ir vienkārši jāizjūt, baudot šo mākslas darbu atkal un atkal. 

/Normunds Vucāns/

Foals — My Number (Totally Enormous Extinct Dinosaurs Remix)

Eroka redakcijā viens no šobrīd gaidītākajiem albumiem ir februārī gaidāmais Foals jaunais veikums Holy Fire. Pirmkārt, jau tāpēc, ka, pateicoties pirmajiem diviem albumiem, tā ir grupa, kas komentārus neprasa, bet arī līdz šim jau izdotie lieliskie singli interesi ir tikai pastiprinājuši. Otrajam no tiem — My Number — grupa ir pasūtījusi remiksu no sava drauga un novadnieka T-E-E-D, kurš, tāpat kā Foals, pārstāv šobrīd visai dzīvelīgo Oksfordas mūzikas skatuvi. No oriģināla šeit ir palikuši tikai vokāli, bet T-E-E-D ir spējis radīt ko tikpat lielisku, lai gan pilnīgi atšķirīgi skanošu. Ja oriģināls ir saulaina un grūvīga festivālu himna, tad šis remikss ir tipisks vēlās nakts deju gabals. Tas ir kā radīts ballītēm pēc trijiem naktī, vai pat vēlāk, kad sākotnējais trakums jau ir izsīcis, bet deju grīda vēl joprojām ir dzīva.

/Lauris Anstrauts/

Justin Timberlake & Jay Z — Suit & Tie

Es nekad neesmu bijis Džastina Timberleika fans (un arī tagad tāds neesmu), visbiežāk viņa mūzika mani pat ir kaitinājusi, bet, klausoties Suit & Tie, rodas sajūta, ka tas ir kaut kas īpašs. Kaut kas tāds, ko varētu nosaukt par mēģinājumu no jauna censties definēt, kas ir mūsdienu popmūzika. Mani māc šaubas, vai tas notiks, taču nozīmīgs solis, kas mūsu ausīs rezonēsies vismaz tuvāko pusgadu ikkatrā pasaules veikalā, kafejnīcā, klubā un radio stacijā, pareizajā virzienā tas nenoliedzami ir. Džastins skan aizraujoši, svaigi un, pats galvenais, pamanāmi. Pirmā 2013. gada superpopdziesma ir klāt! 

/Normunds Vucāns/

Jamie Lidell — Why_ya_why

Džastina Timbereleika šonedēļ klajā laistais jaunais singls ir lielisks R&B gabals ar patīkamām oldschool ietekmēm, bet tas nebūt nav nedēļas labākais R&B singls. Kāpēc? Tāpēc, ka britu eksperimentētājs Jamie Lidell kārtējo reizi ir pacēlis latiņu par līmeni augstāk. Why_ya_why ir otrais singls no februārī gaidāmā jaunā albuma un tajā viņš joprojām izklausās tikpat aizraujoši, kā pirms trīs gadiem vai desmit. Apbrīnojami lipīgs bīts tajā apvienots ar griezīgām saksofona skaņām un, kā parasti viņa mūzikā, ietekmēm no elektroniskās mūzikas. Pēdējos gados visi runā par revolūciju R&B žanrā, tai pat laikā Džeimijs Lidells ir darbojies kā vientuļš revolucionārs jau vairāk kā desmitgadi.

/Lauris Anstrauts/

Merchandise — Anxiety's Door

Saņēmuši visu iespējamo haipu un bazzu no dažādiem dižajiem kritiķiem, Merchandise, pēc simpātiskā albuma pērn, piedāvā nelielu ieskatu jaunajā EP, kas iznāks kaut kad drīzumā šogad. Gandrīz septiņas minūtes debešķīga industriāla trokšņa ar nostalģisku melodiju un skaistu, savdabīgu vokālu — tas ir šī EP galvenās dziesmas Anxiety's Door reizē vājums un spēks.

/Rūdolfs Sietiņš/

Junip — Line of Fire

Ir pagājis pārāk ilgs laiks, kopš esam dzirdējuši ko jaunu no Hosē Gonzalesa, vai ne? Tieši tāpat domā arī viņš pats. Uz kādu laiku nolicis malā savu solokarjeru, viņš pēdējos gados spēlē kopā ar savu sākotnējo grupu Junip, tomēr arī no viņiem nekas jauns nebija dzirdēts kopš 2010. gadā iznākušā debijas albuma. Šopavasar gan tas tiks labots, grupai laižot klajā savu otro albumu. Kā pirmo singlu no tā viņi piedāvā lejupielādēt Line of Fire, kas skan tieši tā, kā no viņiem to varētu gaidīt, un tas nebūt nav slikti. 

/Lauris Anstrauts/

Lapalux — Guuurl

Pēc vairākiem lieliskiem EP, martā savu debijas albumu Flying Lotus leibla Brainfeeder paspārnē beidzot izdos britu producents Lapalux. Pirmais vēstnesis no tā ir singls Guuurl, kura centrā ir krietni pārveidots vokālais sampls, kas apaudzēts ar kosmiski skanošiem sintezatoriem. Līdzīgi kā lielākā daļa citu Lapalux veikumu, šis gabals ir domāts atslodzes brīdim, nevis deju grīdām, un, to klausoties, tas lēnām ieved savā pasaulē. Lai gan Lapalux skanējums ir visai atšķirīgs no citiem Brainfeeder leibla māksliniekiem (Flying Lotus, Daedelus, Samiyam), tas ļoti labi iederas tā kopējā estētikā, un, galu galā, Flying Lotus atzinība taču ir visai liela kvalitātes zīme.

/Lauris Anstrauts/

Kārlis Kazāks — Gultnes

Ļoti reti ir gadījumi, kad es vienā nedēļā izceļu divus viena izpildītāja singlus, taču šoreiz no tā neizvairīties. Kārļa Kazāka mūzika allaž ir bijusi zināma galvenokārt viņa tekstu dēļ, kas ir ļoti spēcīgi, turklāt atstāj gana daudz vietas klausītāja pārdomām. Šis, manuprāt, ir liriski visspēcīgākais skaņdarbs diskā. Mūzika ar saturu, kas izraisa pārdomas, man kopumā ir ievērojami tuvāka kā, kā izpildītājs saka, izklaides mūzika, un šī ir dziesma, kas liek domāt. Daudz domāt.

/Normunds Vucāns/

The Soft Moon — Die Life

Turpinot "jaunindustriālo post-pankistu" noskaņu, piedāvāju kādu senāku skaņdarbu no pagājušā gada. Tiesa, šai dziesmai šogad iznācis video klips, kas lieliski papildina dziesmas ārprātīgo enerģiju un dod jaunus papildu bonusa punktus tieši šobrīd.

/Rūdolfs Sietiņš/

Tavs komentārs