Blogs: 2011 - 2011

2011. gada recenzija

Visa gada garumā ik pa laikam rakstot kāda albuma recenziju, nākas sev sacīt: “Viss pietiek”, jo kā zināms rutīna ir pašnāvnieciskā depresijā dzenošā, tādēļ gada pēdējās dienās centos izlīst no skumju pārpildītās, silti iesildītās albumu apskatu migas un nedaudz pajokot. Pats joks varbūt nav smieklīgs, bet kaut kāda iekšējā balss man to liek saukt par joku, jo tas ir nedaudz dīvaini, apskatīt nevis kādu konkrētu albumu, bet gan gadu kopumā. Izvērtēt gada kopējo koncepciju, tā žanriskās nokrāsas, dziesmu spēcīgumu, noskaņu un beigās ielikt treknu un apaļu atzīmi, kas protams ir pozitīva, jo domāt pozitīvi ir stilīgi — man to gribās saukt par 2011. gada recenziju.

Mana šī gada galvenā tendence — klausies tikai to, kas tevi ir kaut kā ieinteresējis. Kāpēc tā? Pirmkārt, tādēļ, lai neradītos albumu klausīšanās pārslodze un jāatzīst, ka klausoties visu pēc kārtas kaut kādā ziņa pazūd baudīšanas prieks un diez gan labam albumam ir dota tikai viena iespēja, jo nav taču laika to klausīties otru reizi. Un jāatzīst, ka šādas tendences ieviešanai šim gadam bija labs pamats, jo kaut vai salīdzinot ar to pašu 2010. gadu labu albumu nebija tik daudz. Bet ir viens bet...

Skatoties ar svaigām acīm (man pašam vienmēr šķitis, ka visobjektīvāk taisīt gada topu ir pēc gada, tātad tikai tagad būtu jāveido 2010. gada tops) nākās salīdzināt, ka 2011. gads vismaz šobrīd pamatīgi pārsit 2010. gadu, jo skatoties savu pērnā gada topu salīdzinot jāsaka, ka šī gada topā spētu iekļūt tikai retais albums un vispār aktīvi klausījies no pagājuša gada top albumiem esmu tikai divus albumus — trokšņaino rokeru The Weekend albumu Sports, kas ir viens no maniem 2011. gada spožākajiem 2010. gada atklājumiem un Ariel Pink's Haunted Graffiti albumu Before Today, bet šīgada albumi manuprāt ir daudz dzīvotspējīgāki un ir tādi albumi (kuru nosaukumus atklāšu kaut kad pēc gada), kurus klausoties pietiekoši daudz reižu tie var kļūt par maniem visu laiku favorītiem un nekaunoties tiem varētu likt maksimālo (10/10, 5/5, 12/12) vērtējumu.

Vēl viena tendence — kas novērojama šogad — hip hops ir sasniedzis teju gandrīz tādu pašu līmeni kā 1992./1993. gadā, jo ir radusies jauna tā saucamā hipsterreperu paaudze, kas spēj žanram sniegt daudz ko jaunu un interesantu gan muzikāli, gan tekstuāli. 2011. gads man ir pierādījis patiesību, ka hip hops tāds melnādaino vīriņu un sieviešu hardcore panks ir.

Nosacītās indie mūzikas komerciālizācija turpinās arī šogad un radusies tādas svaigas mutācijas kā indie bubblegum pop un lanadelreycore. Smieklīgi? Ļoti...

Kopumā 2011. gads muzikāli ir bijis ļoti solīds un neskatoties uz pesimistiem un skeptiķiem, kas visticamāk dzīvo pagātnē, es to vērtēju ļoti ļoti pozitīvi. Jo laba mūzika ir tapusi vienmēr un protams, ka taps arī turpmāk, tikai no pagātnes dzīlēm izkļūst tikai tas labākais, bet viduvējības visi aizmirst un pagātne vienmēr tiek izgreznota košākā un nostaļģiskākā gaismā, jo vectēvu stāsti par Vudstoku vienmēr ir šķituši stilīgi, tāpat kā 22. gadsimta šķitīs stilīgi mūsu stāsti par 21. gadsimta Vudstokām, tādēļ dažiem šķiet, ka 1975. gads ir labāks muzikāli nekā 2011. gads. Un viņiem ir tikai daļēja taisnība.

8,5/10

Mani mīļākie 2011. gada albumi: http://ehujchprk.wordpress.com/2011/12/30/...