Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

AUGUSTS
Sheer Mag — A Distant Call
Jay Som — Anak Ko
Taylor Swift — Lover
Tool — Fear Inoculum
Whitney — Forever Turned Around
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

AUGUSTS
21: Laika Suns un Sudden Lights , Spīķeru kvartāls
21: Stūrī Zēvele un Sniedzes Prauliņas Koncerts, K. K. fon Stricka villa
23: Kurbads. Ķēves Dēls, Lucavsala
28: Tribes of the City, K. K. fon Stricka villa
29: Evija Vēbere, Dārza Kāre
29: Židrūns, Kaņepes Kultūras centrs
31: Instrumenti, Daugavas stadions
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Blogs: Ceļojums mūzikas tumšajā pusē (1980. - 1982.)

Kārlis Logins, 2012. g. 18. augustā

Motorhead — Ace Of Spades (1980)

Noteikti Motorhead populārākais ieraksts, galvenokārt pateicoties tituldziesmai, kuru paši veči tā arī nav pārspējuši. Es gribētu teikt, ka šis ir metāls ballītēm. Enerģisks, rupjš, bet ne agresīvs. Īstenībā gandrīz visas dziesmas ir ļoti labas un klausāmas. Var izcelt Shoot You In The Back, (We Are) The Road Crew un The Hammer. Jā, vienveidība šeit ir stipra un dažreiz nevar atšķirt, kura ir kura dziesma. Tomēr pie šādas mūzikas tas ir piedodams. Šeit jūs neatradīsiet augstu muzikālo vērtību un nemēģināsiet izprast dzīves jēgu. Šī ir mūzika, pie kuras jūs dzersiet alu un bļausiet „The ace of spades, the ace of spades.”

Atzīme — 8/10

Ozzy Osbourne — Blizzard Of Ozz (1980)

Vecā kraķa pirmais solo albums. Tomēr, lai cik Ozija solo karjera smirdēja salīdzinājumā ar Black Sabbath laikiem, kaut ko interesantu un labu var atrast arī šeit. Pirmkārt, šeit ir atrodami veseli divi hīti — Ozija populārais Crazy Train un Mr. Crowley. Otrkārt, sajūsmu pilnu pārsteigumu arī saņēmu — lieliskā, pat progresīvā dziesma Revelation (Mother Earth). Kut ko tik efektīgu es nebiju no viņa gaidījis. Diemžēl pārējās dziesmas ar neko īpašu un spīdošu neizceļas. Tāds parasts popmetāliņš. Tomēr kopsummā teiktu, ka šis ir diezgan izdevies ieraksts.

Atzīme — 7/10

Judas Priest — British Steel (1980)

Judas Priest ir auguši un radījuši iespējams viņu labāko ierakstu. Tādu enerģijas devu ar spēkpilnu skanējumu, kurš katrs nevar sniegt. Šis ir tas ieraksts, kurā Robs Halfords dzied „Breaking the law, breaking the law”. Tā noteikti ir priestu populārākā dziesma. Bet ne mazāk lieliskas ir Metal Gods, Grinder, United ar pacilājošu piedziedājumu un diezgan vieglā Living After Midnight. Šī albuma pluss noteikti ir veiksmīgās melodijas, kas izceļ katru dziesmu. Un enerģiska melodijas deva man nenāk par sliktu.

Atzīme — 8,5/10

Black Sabbath — Heaven And Hell (1980)

Pastiprināta uzmanība šim ripulim ir vērsta noteikti tāpēc, ka šeit dzied leģendārais Dio. Tomēr vairāk par parastu smago metālu šī kompānija nespēj sniegt. Protams, metāls ir augstākā labuma un tikai muļķis varētu teikt, ka šis ieraksts ir sūds. Bet izcils tas nav. Iespējams Aiommi ir izsmēlis sevi, jo var just ideju aptrūkumu. Dziesmas ir labas, visvairāk iekrita ausīs ievadošā Neon Knights un tituldziesma. Pārējās ir apmēram vienādā līmenī bez pārsteigumu momentiem. Heaven And Hell ir labs ieraksts, kvalitatīvs metāls un pietiekami leģendārs, lai vajadzētu to dzirdēt.

Atzīme — 7,5/10

Ozzy Osbourne — Diary Of A Madman (1981)

Salīdzinājumā ar iepriekšējo Ozija ierakstu, šis ir ievērojami smagāks. Tomēr par labāku šo neuzskatītu. Diary Of A Madman galvenais mīnuss ir neizteiksmīgās kompozīcijas. Enerģijas īsti nav jūtamas un tādu lietu kā emocijas šeit ar nevar dzirdēt. Mazliet var izcelt ievadošo Over The Mountain un noslēdzošo tituldziesmu, bet kopsummā visas dziesmas ir apmēram vienādā līmenī, diemžēl ne tajā augstākajā. Ja tā objektīvi skatās, tad par ļoti sliktu albumu šo ar nevar nosaukt, jo atšķirībā no Ozija debijas, šis nav nekāds popmetāls, bet gan kārtīgs smagais metāls. Tomēr pārāk taisns un neizteiksmīgs.

Atzīme — 6/10

Venom — Black Metal (1982)

Kā jau pēc nosaukuma var spriest, tad šeit jau ir darīšana ar melno metālu, kuru praktiski arī izveidoja Venom. Sātaniski teksti, agresīva un tumša mūzika. Neteikšu, ka šī mūzika man ir sirdij tuva. Bet ir arī labi momenti — ievadošā tituldziesma un Raise The Dead. Pārējais materiāls ir nomācoši tumšs un sasmacis. Neesmu melnā metāla fans un neiet man pie sirds Venom, lai arī cik ietekmīga grupa tā nebūtu.

Atzīme — 5,5/10

Judas Priest — Screaming For Vengeance (1982)

Manāmi smagāks par iepriekšējiem priestu ierakstiem, kas mazliet šo albumu padara smacīgāku un ne tik enerģisku. Metāls gan ir absolūti kvalitatīvs. Jāizceļ Electric Eye, Riding On The Wind, (Take These) Chains, tituldziesma un albuma hīts You’ve Got Another Thing Comin’. Praktiski viss ieraksts ir tiešām klausāms un labs, bet par labāko Judas Priest ripuli šo nevar nosaukt. British Steel pārspēj šo ar savu milzīgo enerģijas devu, ko Screaming For Vengeance tik daudz nespēj dot.

Atzīme — 7,5/10

Iron Maiden — The Number Of The Beast (1982)

Iespējams Iron Maiden populārākais ieraksts. Viss ieturēts klasiskajā meidenu stilā. Šis sarūpē mums veselus divus hītus — tituldziesmu un Run To The Hills. Bet gribu vēl atzīmēt arī ievadošo Invaders un noslēdzošo, iespējams labāko albuma dziesmu Hallowed Be Thy Name. Daudzi uzskata, ka The Number Of The Beast ir Iron Maiden labākais ieraksts, tomēr, lai arī cik tas būtu labs, tam ir mīnusi — pārāk maz izteiksmīgu melodiju un rifu. Tomēr klasika šī ir.

Atzīme — 7,5/10

Tavs komentārs