eRoks.lv gada labāko albumu top 20 (1.daļa)

Sāku pats sev apnikt, tomēr ikreiz, kad rakstu par 2010. gada labāko mūziku, nevaru nepieminēt nu jau banālo teikumu par to, ka šis gads ir bijis mūzikas faniem īpaši vēlīgs. Jau vakar, rakstot par 2010. gada labākajām dziesmām minēju, ka šogad bijuši simtiem lielisku singli, tomēr uzskatu, ka pats labākais materiāls, kas šogad laists klajā ir albumi — tieši tie salīdzinot ar citiem gadiem ir īpaši kuplā skaitā un neparasti augstā kvalitātē.

Meklējot gada labāko albumu, izmantojām līdzīgu sistēmu kā dziesmu topā — sākumā katrs autors atlasīja trīsdesmit, viņaprāt, veiksmīgākos diskus bez noteiktas secības, no kuriem atlasījām tos, kurus izvēlējās vismaz divi cilvēki. Tad no atlikušā saraksta (interesanti, ka albumu topam tika iesniegtas ap 110 platēm, kas ir teju divreiz mazāk kā singliem, taču paplašinātajā sarakstā iekļuva 49, kas ir gandrīz divreiz vairāk kā kompozīcijām) ikviens izveidoja savu top 20 secībā no pirmās līdz divdesmitajai vietai, tādējādi nosakot ripuli, kas tiks atzīts par eRoks.lv 2010. gada labāko albumu.

Oficiālā eRoks.lv 2010. gada labāko albumu top 20 pirmā daļa:

20. Titus Andronicus — Monitor

Atzīšos, ka biju pārsteigts, kad pirmo reizi dzirdēju šo Ņūdžersijas indie panku jauno veikumu — nekad neesmu augstu vērtējis mūziku, kura izklausās tā, it kā nekad nebūtu nokļuvusi producentu rokās, tomēr šai platei ir kaut kas īpašs. Gribētos to nosaukt par nepieradinātās rokmūzikas šarmu, kas pilnā sparā laužas ārā katrā ieraksta sekundē. Esmu pārliecināts — cilvēkiem, kas roku klausījās jau pirms vairākām dekādēm, šis noteikti ir sirdij tuvs albums.

19. Liars — Sisterworld

Atzīšos, ka, lai gan šo ierakstu iekļāvu sava topa 17. pozīcijā, biju ļoti pārsteigts to ieraugot starp 20 mūsu labākajiem ripuļiem. Laikam jau brīnījos par to, ka trio jaunie eksperimenti izklausās vēl labāk kā iepriekšējie, par to, ka tik, gribētos teikt, pārdrošs materiāls top patiesi reti. Klausoties Sisterworld rodas ļoti apreibinoša sajūta — šoreiz tas ir labākais, ko viņi varēja panākt.

18. Beach House — Teen Dream

Manuprāt, šis ir pirmais gads, kad vienkopus izdoti tik daudz un tik augstvērtīgi drīmpopa ieraksti, un par to ir liels prieks, jo beidzot šis nenoliedzami burvīgais žanrs ir iekļuvis arī plašāku masu prātos un mūzikas atskaņotājos. Uzskatu, ka šis ir viņu skaistākais un arī labākais ieraksts, kuru vērts noklausīties ikvienam — nebaidos teikt, ka bez Beach House šis gads, vismaz muzikāli, būtu nepilnīgs!

17. Foals — Total Life Forever

Tieši tāpat kā rakstot par Spanish Sahara skaņdarbu topā, arī par Total Life Forever jāsaka, ka tas klusi un nemanāmi iezadzies labāko disku sarakstā. It kā nekas īpašs, it kā nekas jauns, it kā nekas atmiņā paliekošs, tomēr koptēls ir pārsteidzoši spēcīgs, un ja reiz plate ir nospēlēta, tā tiek atskaņota vēl un vēl.

16. The Drums — The Drums

Jāatzīst, ka pirms grupas vārdā nosauktās plates klausīšanās, mani māca pamatīgas bažas, vai svilpojoši džeki būs spējuši radīt vēl ko vismaz uz pusi tikpat labu kā Let’s Go Surfing. Izrādās, ka bija, un pat bez lielas daļas brīnišķīgā Summertime! EP materiāla spēj būt interesanti arī vairāk kā vienas dziesmas garumā.

15. The National — High Violet

Ja pēc katra iepriekšējā ņujorkiešu albuma (jā, pat pēc praktiski nepārspējamā Boxer) varēja apgalvot, ka visi viņus nepelnīti aizmirst šāda tipa aptaujās, tad beidzot ar prieku varu teikt, ka šogad par viņiem atceras. Un atceras pelnīti — šis bez šaubām ir viens no jaukākajiem un skaistākajiem roka ierakstiem, kāds jebkad laists klajā. Piebildīšu, ka tas ir arī viens no maniem mīļākajiem 2010. gada diskiem.

14.Deerhunter — Halycon Digest

Deerhunter ir viena no tām retajām blicēm, kurām pat pēc ļoti augstvērtīga ripuļa izdošanas nespēj iekļūt slavas saulītē. Patiesi žēl, ka tā, jo indie, drīmpopa un postroka sakausējums ir ne vien interesanta un reta kombinācija,  bet arī kaut kas patiesi īpašs, par ko uzzināt derētu visiem.

13. No Age — Everything In Between

Skaļi, nedaudz mežonīgi un nepieradināti, arī protestējoši — tieši tā pāris vārdos var aprakstīt jauno No Age veikumu. Atzīšos, ka pirms tam par viņiem neko dzirdējis nebiju, tomēr iespējams, ka tā pat ir labāk — vismaz tagad viens no gada lielākajiem atklājumiem ir skaidrs!

12. Tame Impala — Innerspeaker

Ja man kāds pirms 12 mēnešiem teiktu, ka kā vienu no gada albumiem atzīmēšu psihodēlisku ierakstu teiktu, ka viņš ir jucis. Labi vai slikti, tomēr dzīve bieži vien mums piedāvā dažādus negaidītus pavērsienus, un šie austrālieši noteikti var tikt dēvēti par negaidītu pavērsienu, jo viņi pierādījuši, ka pat tāds žanrs kā psihodēlija spēj izklausīties moderni un interesanti. Protams, liels prieks par to!

11. Crystal Castles — Crystal Castles II

Mūsu gada labākās dziesmas autori radījuši arī vienu no gada labākajiem diskiem. Nedaudz eksperimentāla elektronika, kurā saglabāta noslēpumainība un intriga. Šīs īpašības rada vēlmi klausīties albumu vēl un vēl, tomēr tā neuzbāzīgums un liedz tam apnikt. Lieliska elektronika!