Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

AUGUSTS
Sheer Mag — A Distant Call
Jay Som — Anak Ko
Taylor Swift — Lover
Tool — Fear Inoculum
Whitney — Forever Turned Around
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

AUGUSTS
21: Laika Suns un Sudden Lights , Spīķeru kvartāls
21: Stūrī Zēvele un Sniedzes Prauliņas Koncerts, K. K. fon Stricka villa
23: Kurbads. Ķēves Dēls, Lucavsala
28: Tribes of the City, K. K. fon Stricka villa
29: Evija Vēbere, Dārza Kāre
29: Židrūns, Kaņepes Kultūras centrs
31: Instrumenti, Daugavas stadions
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Glee. Kas tas ir un ko es par to domāju?

Reinis Mežulis, 2011. g. 4. decembrī

Mūzikli cilvēkiem ir patikuši vienmēr. Nu kura dāma gan spēj pretoties Džona Travoltas valdzinājumam "Breolīnā" un kurš čalis spēj vienaldzīgi noskatīties uz Nikolu Kidmenu "Mulenrūžā"... Nu jā, bet tas viss bija kādreiz un tas bija skaisti. Laiki mainās, bet viss jaunais taču patiesībā ir labi aizmirsts vecais. Īpaši jau populārās izklaides industrijā, kura primāri balstās uz vecu ideju atražošanu.

Tā nu kādā 2009. gada maija dienā, kad pasaule vēl nenojauta tai tuvojošās briesmas, pirmizrādi Amerikas Savienoto Valstu televīzijas kanālā "Fox" ("Lapsa") piedzīvoja seriāls "Glee". Šī seriāla pamatideja (atvainojos par neprecizitātēm, jo esmu redzējis tikai dažas sērijas, bet tas nav tik būtiski) ir tāda, ka ir kaut kādas divas skolas vai kaut kas tāds, kas savā starpā cīnās (interesanti gan, par ko?) ar mūzikas palīdzību. Tiek vītas dažādas infantilas intrigas un tā tālāk. Nu kā jau īstā ziepenē.

Turklāt "Glee" ne tikai iepazīstina jaunāko paaudzi ar "Hameleonu rotaļu" atstāto mantojumu dažādu cilvēku attiecību līkločos, bet arī lieliski ilustrē amerikāņu politkorektumu visaugstākajā pakāpē — seriālā varam vērot gan nēģerus, gan cilvēkus ar lieko svaru, gan kādu invalīdu un tā tālāk. Neesmu manījis, bet tur noteikti ir arī kāds ķīnietis.

Labi, tiktāl (un, iespējams, arī tālāk) tas viss ir štrunts un šādam rakstam nebūtu vietas mūzikas tematikai veltītā vortālā, un, iespējams, nebūtu pamata arī uztraukumam, bet...

Glee popularitāte balstās ne jau uz intrigām un ņemšanos, bet gan uz to, ka seriālā plaši tiek izmantotas daudzu par populārās mūzikas klasiku kļuvušu skaņdarbu kaverversijas, kuras dažādos aranžējumos un ar mūzikliem raksturīgu horeogrāfiju izpilda seriāla varoņi.

Šīs dziesmu kaverversijas, lai gan profesionāli un tiešām kvalitatīvi aranžētās, lielākoties liek vilties, jo dziedātājiem, kas tās izpilda, ārkārtīgi trūkst tas balsī esošais spēks un pārliecība, ar kuru lielākoties ir izcēlušie šo dziesmu oriģinālie izpildītāji. Aplūkosim dažus piemērus.

Rekur visiem zināmais "I will survive", kuru, šķiet, kaverējs ir katrs, kuram nav slinkums, bet ballītēs atskaņojis ikviens no mums. Vispirms paklausāmies Glee variantu (kurā gan tas ir sapludināts kopā ar citu skaņdarbu, bet tas nekas).

Un tagad paklausāmies šī skaņdarba oriģinālo izpildītāju Gloriju Geinori (Gloria Gaynor), mēģinām saklausīt, ar ko atšķiras šīs abas versijas.

Jā, ar daudz ko atšķiras, bet galvenā un būtiskākā atšķirība ir tieši vokāls un tā spēks. Tautas valodā runājot — nedavelk. Labi, vēl viens piemērs, no jaunākiem laikiem, kad popmūzika jau tika "producēta" ar datortehnikas palīdzību.

Un tagad oriģinālā versija, kuru manas paaudzes un vecāki cilvēki noteikti atceras vēl pavisam nesen skanam pa radio.


Lai arī jautājums par to, vai Britnija Spīrsa ir uzskatāma par pasaules populārās mūzikas vēsturei nozīmīgu personību, ir vairāk nekā diskutabls, pat šeit mēs redzam, ka, lai gan Glee ir mēģinājuši atdarināt Britnijas vokālu savā versijā to līdzīgi apstrādājot, nu atkal nedavelk. Un tā tas ir ar vēl daudziem skaņdarbiem.

Protams, pēc idejas kaverversijas neviens netaisa tādēļ lai pilnībā kopētu oriģinālo skanējumu, taču šķiet, ka Glee mēģina darīt tieši to. Un tur arī ir problēma — ir vai nu jātaisa citādāk, vai arī līdzīgi, bet labāk. Šobrīd ir tā nekā. Tas it kā nebūtu nekas (sak', nu štrunts ar viņiem), bet pasaulē ir gana daudz nenobriedušu jaunkundžu un jaunskungu, kas skatās iepriekšminēto seriālu un tādēļ gūst nepareizu un sakropļotu priekšstatu par agrāko laiku populāro mūziku.

Tas viss gan nav tik viennozīmīgi. No otras puses, varbūt ir labi, ka kāds, kaut vai tik apšaubāmā veidā, bet tomēr paceļ šos vecos skaņdarbus, jo, cerams, kāds no tiem visiem dumjajiem bērneļiem, kas skatās Glee tāpēc painteresēsies — kas tad tās ir par dziesmām, kad un kāpēc tās radušās. Cerība, protams, ir muļķa mierinājums.

Viss jau būtu labi, ja vien cilvēki visā pasaulē nenāktu klajā ar frāzēm, ka "Glee version of this song is better". Nu nav un nebūs better. Iespējams, tiem, kas tā uzskata, būtu īstais laiks pārtraukt klausīties mūziku un izteikt vērtējumus par to. Tagad.

 

Beidzot arī kāds, kurš domā līdzīgi... Paldies!

Iveta Sēbriņa 2011. gada 4. decembrī, 22:40

Man pašai personīgi arī Glee nepatīk un arī viņu kaverversijas. Seriālā arī tās intrigas ir par daudz, un kā rakstā teikts - infantīlas.

Bet viņiem jau nav, un viņi arī nevar, nodziedāt tik pat spēcīgi kā oriģinālu, jo tas būtībā ir skolas koris. Un kurā skolā ir redzēti skolēni ar spēcīgām, ideālām balsīm? Tādi ir retums.

Amerikā skolās tiešām ir "Glee", ko latviski varētu saukt par ansambli, bet tiešs vārds latviski nav, jo latvijā tāda lieta kā Glee nav. Glee skolēni dzied un dejo reizē, nevis kā korī tikai dzied. Tas ir tāds atraktīvs priekšnesums.

Esmu pati noskatījusies pirmās 2 sezonas, tāpec varu teikt, ka nav cīņa starp divām skolām. Bet gan starp skolām vispār. Seriāla viņi vienkārši liek uzsvaru uz attiecībām starp kādām konkrētām skolām.

Viņiem pastāvīgi ir sacensības jeb konkursi. Tā pat kā tādi ir dejošanā, dziedāšana un sporta veidos.

Liene 2011. gada 5. decembrī, 18:42

Tavs komentārs