Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

OKTOBRIS
Cigarettes After Sex — Cry
Underworld — Drift Songs
Young Guv — GUV II
Michael Kiwanuka — KIWANUKA
FKA Twigs — Magdalene
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

OKTOBRIS
25: Kreisais Krasts, Hanzas Perons
25: Men in Black, Arēna Rīga
25: Goran Gora un Latvijas Radio Bigbends, Spīķeru koncertzāle
NOVEMBRIS
05: Jānis Šipkēvics un projekts “Nepāriet”, Hanzas Perons
09: Lola Marsh, Mūzikas nams Daile
16: Brit Floyd, Palladium koncertzāle
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Intro.lv 2017. gada labāko dziesmu TOP 25

Intro, 2017. g. 14. decembrī

Pirms nedēļas stādījām priekšā Intro šī gada labāko albumu topu, un, protams, ka arī šogad atsevišķi esam vēlējušies izcelt gada labākās dziesmas. Tāpēc šodien esam gatavi iepazīstināt ar savu 2017. gada dziesmu Top 25, lai atklātu dziesmas, ar ko mums visvairāk asociējies šis gads.

Interesanti, ka ar tikai pusi no šajā topā atrodamajiem māksliniekiem satikāmies arī albumu topā, bet tas laikam ir tikai loģiski, jo mēdz gadīties gan albumi, kas daudz labāk skan kā vienots veselums, nevienam no singliem īpaši neizceļoties, gan arī lieliski singli no mazāk lieliskiem albumiem. Protams, ka dziesmu, ko varētu šajā topā izcelt, ir krietni vairāk par 25, tāpēc tā veidošana neiztika bez nokaitētām diskusijām, bet šīs ir dziesmas, par kurām spējām kopīgi vienoties, tāpēc esam pārliecināti, ka visas no tām ir cienīgas pārstāvēt šo gadu.

25. Phoenix J-Boy

Topa ievadā atrodama pamatīga deva krāsaina disko. Lai arī J-Boy (kas, starp citu, atšifrējas kā Just Because of You) tika laista klajā vēl aprīļa beigās, arī šobrīd šī dziesma neizbēgami rada vasarīgu sajūtu. Lipīgie un dejojamie ritmi, kurus vēl spilgtākus padara romantiskas sintezatoru melodijas, lieliski savijas kopā ar savdabīgi naivajām lirikām. Dziesma lieliski atspoguļo visu, ko Phoenix vēlējas parādīt gan ar to, gan ar šogad izdoto albumu kopumā — mīlestību un kaisli tās vienkāršākajās izpausmēs, ietērpjot to nevainīgumā un itāļu ritmos. Lai arī J-Boy skan pat nedaudz utopiski krāšņi, nav noliedzams, ka tās piedziedājums ir cienīgs būt par jebkuras labas ballītes augstāko punktu.

24. Lil Peep Awful Things

Pirmo reizi izdzirdot šo dziesmu nepārprotami pārņem divējādas emocijas — no vienas puses Awful Things skan kā tipiska 2004. gada emo dziesma, bet no otras tā pavadīta ar moderniem hiphopa bītiem. Tieši šis sajaukums lika slavenajam mūzikas blogam Pitchfork nodēvēt Lil Peep par emo mūzikas nākotni, un šādu raksturojumu var ļoti labi saprast, jo daudzi pagājušās desmitgades emo bērni nu jau ir pārgājuši uz citiem mūzikas stiliem, savukārt Lil Peep skanējums lieliski savieno tīņu dienu nostaļģiju ar laikmetīgām mūzikas interesēm. Awful Things it īpaši atspoguļo šo muzikālo sajaukumu, no kura viņš tik ļoti ietekmējies — My Chemical Romance, Good Charlotte un Gucci Mane, un, kaut arī Lil Peep diemžēl vairs nav starp mums, viņa atstāto ietekmi mūzikā tik īsā laika periodā nevar noliegt.

23. Baths Out

Tie, kas Vila Vīzenfelda gaitām seko jau gadiem, ātri vien pamanīs, ka jaunais Baths albums Romaplasm ir vispriecīgākais viņa diskogrāfijā. Pēc viņa iepriekšējā ieraksta Obsidian, kuram gan emocionāli, gan muzikāli viscaur vijās depresija un pašnāvība, Romaplasm ir kā svaiga elpa pilna ar sapņiem, dzīvesprieku un pacilātiem bītiem, un otrais singls Out ir lielisks eksemplārs šai ballītes atmosfērai, kas valda visā platē. “Celebrate your stupid fate, walls lined in every colour of every iris of every lover, dzied Vils un aicina visus svinēt dzīvi pat tad, ja tajā šad tad gadās sūdi. Mēs pilnībā piekrītam, tādēļ arī ierindojām dziesmu starp divdesmit piecām gada labākajām.

22. The New Pornographers Whiteout Conditions

Lai arī Whiteout Conditions ceļojums šķiet iestrēdzis vienā ātrumā visā tās garumā, garlaicīgi nekļūst ne uz brīdi — viegli psihodēliskais un pozitīvi domīgais skanējums, kas caurvij ikkatru dziesmas sekundi, liek tai paskriet nemanot. Apdziedot dzīves grūtos brīžus (konkrētak — depresiju) un vēlmi par katru cenu no tiem izbēgt, The New Pornographers ir radījuši dziesmu, kas liek klausītāja domas lidojumam arvien kāpināt un kāpināt tempu. Nevar noliegt, ka Whiteout Conditions paver skatu uz visai drūmu stāstu, taču tās muzikālā puse un īstas ceļa dziesmas atmosfēra pavisam noteikti liek cerēt uz laimīgam beigām.

21. Arcade Fire Everything Now

Kā jau zināms, šogad izdotais Arcade Fire albums, kas mūzikas pasaulē ticis vērtēts ļoti dažādi, ceļu uz mūsu topu neatrada. Toties atstāt tā tituldziesmu ārpus šī apkopojuma bija bez maz vai neiespējami. Everything Now ir grupas šā brīža skanējumu definējošs elements — disko ritmi, gana daudz pompozitātes un pašpārliecinātības, tomēr visu caurvij arī savdabīga himnas sajūta, kas padara situāciju vēl zīmīgāku. Arcade Fire atskatās uz izmaiņām sevī, apkārtējā pasaulē, kā arī izvērtē iepriekš paveikto, parūpējoties par to, lai pasaulslavenais indie orķestris turpinātu gaitu tikai vienā virzienā — uz priekšu.

20. Portugal. The Man Feel It Still

Ja kāds pirms gada būtu teicis, ka vienu no lielākajiem šī gada hitiem sarakstīs Portugal. The Man, tas varētu būt apmēram tāpat, kā paziņot, ka Nacionālā apvienība rīkos nākošo praidu. Bet te nu mēs esam, ir 2017.gads, pasaule vēl arvien ir neparedzama un Feel It Still skan visur. Un pelnīti — šī dziesma paņem jau ar savu basa rifu un pirmo frāzi, kas nodrošina to, ka brīdī, kad grupas solists Džons Gorlijs dzied “I’m a rebel just for kicks”, klausītājs jau viņam ir noticējis un, visticamāk, turpina ticēt visas dziesmas garumā, daudzos gadījumos nodrošinot to, ka play podziņa tiek spiesta vēl un vēl.

19. Vince Staples Big Fish

Jaunākajā Vince Staples albumā, kurā viņš centies dažādi izstiept hiphopa žanra robežas, tā galvenais singls Big Fish skanējuma ziņā ir vistuvāk tradicionālam hiphopam, bet arī tajā viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izliekas. Pumpējošais bīts un Juicy J ierepotais piedziedājums par naudas skaitīšanu sākotnēji liek domāt, ka šis ir tipisks ballīšu hiphopa paraugs, tomēr minētais piedziedājums ļoti kontrastē ar Vinsa pantiem, kuros viņš stāsta gan par laikiem, kad viņam klājās daudz grūtāk, un nācās iztiku iegūt noziedzīgā ceļā, gan par to, ka problēmu netrūkst arī tagad, kad viņa dzīve ir krietni vien veiksmīgāka. Tādējādi viņam ir izdevies radīt dziesmu, ar ko var gan uzspridzināt ballīti, gan likt klausītājiem aizdomāties par dzīves skaudrajām reālijām.

18. Father John Misty Pure Comedy

Džošs Tillmans ir viens no mūsdienu mūzikas interesantākajiem izpildītājiem, un mūsu topā nokļuvusī viņa jaunākā albuma tituldziesma Pure Comedy ir nedaudz interesanta izvēle. Liriski, protams, dziesma ir skarbs skatījums uz pasauli caur mileniāļa dzīves prizmu, taču tas nepadara to mazāk nozīmīgu, varbūt pat otrādi. Šis ir skatījums, lai cik arī mediju apsmiets, kādā pasauli redz daudzi jauni cilvēki. Un varbūt tiešām visa dzīve ir viena liela komēdija, varbūt tiešām visu dzīvi var izskaidrot ar pirmā kursa filozofijas izpratni. Ļoti iespējams, ka šajā vienkāršībā arī slēpjas Džoša mūzikas pievilcība — tā, šķietami sarežģītos vārdos, bet tomēr pietiekami saprotami izskaidro lietas, par kurām ikvienam sanāk aizdomāties.

17. Slowdive Sugar for the Pill

Saldsērīgas dziesmas, kurās skaists un it kā cerību pilns muzikālais materiāls mijas ar sūru realitāti tekstā allaž ir bijis kas tāds, kas, izdarīts pareizi, spēj raisīt reti spēcīgas emocijas un piesaistīt uz ilgu laiku. Tieši tāda ir arī leģendārās shoegaze apvienības Slowdive labākā dziesma pirmajā albumā pēc 22 gadu pauzes. Sugar For The Pill ir skaistākais skaņdarbs grupas vēsturē, kurā vienlaikus ļoti organiski sadzīvo visi kolektīvam raksturīgie muzikālie elementi ar tādām iepriekš neredzētām iezīmēm kā softroka ietekmēts piedziedājums. Tā spēj saglabāt šķietamu vienkāršību, kaut patiesībā ir ļoti daudzslāņaina, tādējādi kārtējo reizi apliecinot Slowdive muzikālo ģēniju.

16. SZA Doves in the Wind

Amerikāņu dziedātāja SZA šogad pārsteidza ar vienu no gada labākajiem debijas albumiem, kurā netrūka arī spēcīgu singlu, un kā labāko no tiem esam izvēlējušies Doves in the Wind -dziesmu, kas lieliski demonstrē viņas liriķes spējas. Doves in the Wind ir veltīta vagīnām, un ar lielisku metaforu palīdzību tajā tiek apspēlēta starpdzimumu attiecību tēma mūsdienu pasaulē. Ar šo dziesmu viņa ir centusies pateikt to, cik daudz vairāk kā vienkārši seksu sieviete spēj dot, un lieliski tajā iederas arī mūsu albumu topa uzvarētājs Kendriks Lamārs, kurš šeit repo par to, ko tik vīrieši necenšas darīt, lai tiktu zem brunčiem, bet galu galā zaudē cīņu, jo neciena ne paši sevi, ne otru cilvēku.

15. Charli XCX Boys

Spēcīgās balss īpašniece Charli XCX plašākai popmūzikas pasaulei kļuva pazīstama ar savu eksplozīvo singlu Boom Clap, kam sekoja sadarbība ar Iggy Azalea dziesmā Fancy un visai veiksmīgs otrais albums, bet šogad viņa ir atgriezusies ar jaunu materiālu. Nedaudz mierīgāka, nedaudz klusāka, bet tikpat dzīves pilna un enerģētiska, Čārlija dzied par savu apsēstību ar puišiem. Dziesma patīkami apvērš standarta dzimumu lomas un ekspektācijas, kas īpaši labi arī ir redzams videoklipā, kurā tradicionāli sievišķīgās eye-candy lomās iejūtas vesela virkne ar labi zināmiem mūziķiem un citām slavenībām, sākot ar Brandon Urie, beidzot ar igauņu mūzikas tīrradni Tommy Ca$h. Elektropops sen nav izklausījies tik labi, kā tas izklausās tad, kad to izpilda Charli XCX.

14. Paramore Hard Times

Paramore jau kādu laiku mērķtiecīgi ir virzījušies prom no savas sākotnējās skaņas uz arvien popsīgāku, kas ir kulminējies šī gada albumā After Laughter, kurā atrodama arī viena no mūsu gada dziesmām — Hard Times. Tās enerģiskais skanējums ar 80.gadu bezrūpīguma pieskaņu, kā arī lipīgais piedziedājums pievērsa uzmanību, un tad atlika tikai ieklausīties vārdos, lai nodrošinātu to, ka dziesma iekrita pleilistē — Hard Times ir feel good dziesma par brīžiem, kad nemaz tik labi neizdodas justies. Tas ir atgādinājums, ka grūti laiki var pienākt un pavisam noteikti arī pienāks, bet tiem var arī tikt pāri. Atkal, un atkal, un atkal.  

13. King Krule Dum Surfer

King Krule jeb, īstajā vārdā — Arčija Maršala — mūzikai raksturīgas divas lietas. Pirmkārt, to īsti nevar iebāzt nevienā žanrā (viņš diezgan brīvi kombinē indie ar džeza elementiem, darkwave un hiphopu), un, otrkārt — viņš izcili spēj radīt noskaņu. Šajā dziesmā Arčijs apraksta pavisam parastu lietu — tipisku dzeršanu bārā, par kuru viņa dzimtajā Anglijā cilvēki ir dziedājuši jau gadiem, un naratīvs, kurā smagi iereibis cilvēks apraksta notiekošo (tajā skaitā uzvarētas derības, vemšanu uz ielas un braucienu taksī), arī nav nekas tik neparasts. Taču dziesmas melodiskais, džezīgais skanējums kopā ar Arčija īpatnējo balsi un vietām griezīgajām ģitārām, kas tai piešķir nedaudz tumšu nokrāsu, rada izplūdušu un drūmu noskaņu, ko atzinīgi novērtētu pats Ians Kērtiss.  

12. LCD Soundsystem Oh Baby

Atsaucoties uz Spotify datiem, jaunākā LCD Soundsystem albuma ievaddziesma Oh Baby ir kļuvusi par klausītāko šī albuma dziesmu, par spīti tam, ka pati grupa nav izvēlējusies to izcelt kā singlu (vismaz pagaidām). Un nav arī grūti saprast, kāpēc grupas fani to ir iecienījuši — tās mierīgais, bet uzstājīgais sintezatora rifs un uzrunājošais (lai gan nedaudz salkanais) teksts, ļauj Oh Babyr adīt viegli eiforisku sajūtu, par spīti tam, ka savā būtībā tā drīzāk ir melanholiska dziesma, pie tam abu šo emociju sajaukums vēl vairāk pastiprina dziesmas radīto efektu. Uzmanīgākie klausītāji tajā spēs saklausīt arī interesantas atsauces uz grupas elku daiļradi un pat uz senākiem pašu LCD Soundsystem darbiem, bet ļoti iespējams, ka nākotnē uz šo dziesmu tāpat savos darbos atsauksies jau citi.

11. Sampha (No One Knows Me) Like The Piano

(No One Knows Me) Like The Pianoir ļoti aizkustinošs un personisks stāsts, kura ietvaros Sampha atklāj kā kaut kas tik šķietami vienkāršs kā klavieres mammas mājās var izmainīt visu cilvēka dzīvi un kļūt par principā labāko draugu. Tās ne tikai kļuva par līdzekli, lai mūziķis bērnībā uzlabotu savas instrumenta spēles prasmes, bet arī palīdzēja iemīlēt mūziku un beigu beigās arī atrast savu vietu pasaulē un nodrošināt iztiku visai dzīvei. Šajā stāstā nav ne miņas no banalitātes, taču tas ir patiesi skaists un patiess, ļaujot arī katram no mums aizdomāties par tām lietām vai vietām, kas mūs ir padarījušas par tādiem cilvēkiem, kādi šobrīd esam.  

10. Queens of the Stone Age Feet Don't Fail Me

Akmens laikmeta karalienes ir viena no modernās rokmūzikas zināmākajām grupām, kura sava skanējumā savij klasiskās 70.gadu rokmūzikas un stoner rock labākās īpašības. Arī šajā dziesmā Džoša Oma ģitāra un vokāls aizved mūs tuksnešainā pasaulē, kur vienīgais veids, kā izbēgt no apokalipses tvēriena ir dejot. Dejot un dziedāt tā, lai pēdas nepadodas. Varbūt, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus ar grupas solista iekulšanos nepatikšanās, šīs dziesmas izvēle var šķist ironiska, bet tas nemaina būtību — Feet Don't Fail Me ir spēcīga dziesma no ne tik spēcīga albuma. un tā pilnīgi noteikti ir pelnījusi atrasties Intro gada labāko dziesmu topā.

9. Perfume Genius Slip Away

Reti gadās tā, ka viena dziesma vienlaikus spēj būt minimālistiski trausla un orķestriāli grandioza, taču Perfume Genius ir izdevies panākt šo pretpolu saplūšanu vienotā mākslas darbā. Varētu teikt, ka Slip Away ir ļoti politiska dziesma, kas aktīvi iestājas pret visiem aprobežotajiem politiķiem, homofobiem, rasistiem un citiem naida kurinātājiem, tomēr tā ir tikai viena monētas puse. Daudz svarīgāk ir tas, ka šī kompozīcija iestājas par mīlestību, cerību un labestību. Tā ir kā milzīgs cerību stars, kā himna, kas pat vissmagākajos brīžos pārliecinoši atgādina — neskatoties ne uz ko, mīlestība ir pats galvenais spēks, ko neuzveiks neviens un nekas.

8. Harry Styles Sign of the Times

Ja kāds kaut pirms 12 mēnešiem būtu apgalvojis, ka par vienu no gada labākajām dziesmām būs atbildīgs bijušais One Direction dalībnieks Harijs Stailzs, diez vai daudzi šo cilvēku ņemtu nopietni, taču izrādās, ka 2017. gadā tas ir iespējams. Sign Of The Times ir episka poproka himna žanra labākajās tradīcijās, kuru pamatīgi ir ietekmējis gan septiņdesmito softroks, gan deviņdesmito britpops, tomēr tā ir tik kvalitatīva un pārliecinoša, ka arī mūsdienās izklausās aktuāli. Lēnais un izjustais sākums, augstais falsets bridža daļā un spēcīgais skaņas vilnis piedziedājumā aizrauj klausītāju un neļauj tam atrauties visā dziesmas garumā, kas sasniedz teju sešas minūtes. Kopš Robija Viljamsa neviens cits bijušais bojbendu dalībnieks nav debitējis tik pārliecinoši kā Harijs, un, ja vien šādi tiks turpināts, ir pamatotas aizdomas, ka nākotnē Stailzam ir visas iespējas sasniegt līdzīgas popularitātes virsotnes.

7. Childish Gambino Redbone

Brīdī, kad šī dziesma iznāca, mēs jau bijām gandrīz pabeiguši sava 2016. gada labāko dziesmu topa sastādīšanu, tāpēc, pēc neilgām diskusijām, nolēmām dot tai iespēju nokļūt šī gada topā. Pie tam, lai gan daudzus Redbone paspēja apburt jau pagājušajā gadā, tā pa īstam šī dziesma uzņemt apgriezienus sāka jau pēc gadu mijas, savu augstāko vietu mākslinieka dzimtās ASV singlu topā sasniedzot tikai augustā — veselus deviņus mēnešus pēc tās izdošanas. 2017. gadā šī dziesma ir bijusi visur — tā ir dzirdama vienā no gada labākajām filmām, kā arī pat iedvesmojusi vienu no gada populārakajām interneta memēm. Tāpēc, lai arī Redbone teorētiski ir piederīga pagājušajam gadam, tā pilnīgi noteikti ir dziesma, ar ko daudziem asociēsies arī šis gads.

6. Miguel Sky Walker

Siržu lauzējs Miguel šogad atgriezās ar jaunu albumu, par tā pirmo singlu izvēloties Sky Walker, kuru varētu nosaukt par perfektu feel-good gabala piemēru. Kā atzinis arī mūziķis pats, gan šī dziesma, gan viņa jaunais albums kopumā ir daudz pacilātāks nekā viņa iepriekšējie ieraksti. Sky Walker ir pārbāzta ar asprātībām, vārdu spēlēm, un Migelam tik raksturīgām seksuālām frāzēm (nav brīnums, ka “I know she vegan, but she want the steak tonight” jau ir izpelnījusies lielu uzmanību), taču pāri visam tā aicina atbrīvoties un izbaudīt mirkli, un tieši šis vieglums mūs apbūra tik ļoti, ka Sky Walker uzrāvās līdz sestajai pozīcijai mūsu topā.

5. Foo FightersRun

Šī gada Foo Fighters uzstāšanās Rīgā pilnīgi noteikti kandidē uz gada koncerta Latvijā statusu. Tas notika nedaudz pirms grupas jaunā albuma Concrete and Gold iznākšanas, un tajā tika atskaņotas vairākas no albuma dziesmām, tai skaitā arī šī. No salīdzinoši vieglās sākotnējas melodijas dziesma evolucionē uz smagu ģitāras rifu, kas dažbrīd atgādina labākos grupas Pantera veikumus. Pāri tam visam — nu jau ikoniskā Deiva Grola balss. Saliekot to visu kopā, tiek iegūta jau kārtējā Foo Fighters radītā modernās rokmūzikas klasika. Runājot par šo dziesmu, ir grūti neizcelt tās videoklipu, kurā grupa, ietērpta vecu ļaužu ietērpā, uzsāk nekārtības pansionātā. Savā ziņā to var uzskatīt par ēras noslēgumu. Ēras, kas sākās ar Nirvana dziesmas Smells Like Teen Spirit videoklipu, kurā tika izdemolēta augstskolas sporta zāle, un noslēdzas ar Foo Fighters, kas izdemolē pansionātu.

4. St. Vincent New York

Pēc spēcīgā, pašas vārdā nosauktā albuma St. Vincent 2014. gadā, New York atklāja Annijas Klārkas juteklisko un piezemēto pusi, kas līdz tam nebija nemaz tik bieži pieredzēta. Sākot jau ar dziesmas muzikālo struktūru, kas balstās uz maigām klavierēm, pieklusinātām stīgām un Klārkas skumjo dziedājumu. Arī dziesmas vārdi ir ļoti atklāti un attaino Annijas sēras par viņai mīļu cilvēku zaudējumu — gan par draugiem, kas pārvākušies uz citu pilsētu, gan par muzikālajiem elkiem, kas vairs nav starp mums (fuck you, 2016), gan par attiecībām, kas nu jau beigušās. Visas šīs emocijas kulminē piedziedājuma laikā, viņas izdziedātajām rindām “I have lost a hero, I have lost a friend, but for you darling I'd do it all again” liekot notraukt kādu asaru un klausīties šo dziesmu vēl un vēl.

3. Lorde Green Light

Pēc tik veiksmīga pirmā albuma, kādu Lordei izdevās izdot 2013.gadā, radās jautājums, ko sev droši vien uzdeva daudzi no dziedātājas faniem — ko tālāk? Un pēc trīs gadiem, kā gaisma no popmūzikas debesīm, nāca atbilde Green Light formā, pierādot, ka Lorde ir gājusi uz priekšu. Green Light ir eksplozīva popdziesma, kas ievada tālāk albumā Melodram risināto stāstu par mīlestību, attiecībām un šķiršanos, pasniedzot to kvalitatīvas un ne drusciņ banālas popmūzikas ietvarā. Salīdzinot šo dziesmu ar iepriekšējā albuma singlu skanējumu, var just, ka Lorde ir augusi kā mūziķe. Popmūzikā minimālisms vairs nav tik moderns, un viņa seko laikam līdzi, dažbrīd pat skrienot tam pa priekšu. Green Light atmiņā paliek kā dziesma, kas ne tikai skan moderni, bet dažbrīd pat viegli pravietiski — var sagaidīt, ka nākamgad vairākas no Top 40 dziesmām skanēs aizdomīgi līdzīgi.

2. The National Day I Die

Fakts, ka The National ir spējīgi iekustināt pat visaizmirstākās emocijas un satricināt pat nekustīgākās emociju stīgas, jau sen vairs nav noslēpums. Day I Die ir tikai kārtējais neticami spēcīgais apliecinājums sen zināmajam — skumjās atrodams īpatnējs skaistums, un The National mūzikai piemīt unikāls spēks to parādīt gandrīz ikvienam. Vien atliek tajā sameklēt kaut ko savu, kas liek just visvairāk un viskrāšņāk. Kaut vai Meta Bernigera izdziedāto “Cause I Really Don't Have The Courage Not To Turn The Volume Up Inside My Ears”, kas rada ironisku apburto loku, kurā mūzika klausītaju aicina glābties tieši mūzikā. Atliek tikai cerēt, ka šāds glābiņš The National cienītājiem būs pieejams vēl ilgi.    

1. Kendrick Lamar Humble

Komptonas reperis Kendriks Lamārs šogad mūsu topos triumfē gan ar gada dziesmu, gan ar gada albumu. Liekas, ka Humble šogad dzirdējis ir ikviens, un, sākot ar tās fantastisko bītu, un beidzot ar satīras pilno tekstu, tā ir dziesma, kas iemieso 2017.gadu. Būtu ļoti viegli uztvert Humble kā parastu hiphopa gabalu, kurā mākslinieks lielās ar saviem sasniegumiem, bet dziesma ir jāvērtē gan izpildītāja, gan albuma, gan mūzikas video kontekstā, un aplūkojot to šādā prizmā, var redzēt, ka Kendriks, nu jau vispasaules zvaigzne, apzinās savu lomu hiphopa olimpā un ir gatavs cīnīties par to. Kā jau saka — karā un mīlestībā visi līdzekļi ir atļauti, tādēļ arī visiem, kas kāro atņemt Kendrikam viņa troni, dziesmā atskan skaļš veltījums — "Bitch, sit down, be humble!"

 

Mūsu gada labāko dziesmu TOP 25 iespējams noklausīties arī Spotify pleljistē!

Šokējoši

Raiņa sieva 2017. gada 14. decembrī, 13:23

Tavs komentārs