Mēneša albums: februāris
Gluži nemanāmi paskrējis jau otrais šī gada mēnesis. Kādam veiksmīgāks, citam ne, bet nevar noliegt — februāris bija notikumiem pilns. Arī mūzikas pasaulē krāsainības netrūka — salīdzinot ar visai vienmuļo janvāri, tika izdoti vairāki ilgi gaidīti, ļoti „skaļi” albumi. Arī lokālajā mērogā piedzīvojumu pietika — notika gan Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva, gan Eirovīzija, gan citi, mazāku rezonansi ieguvuši pasākumi. Nenoliedzami — darbīgs mēnesis, kas izvēli, kuru albumu un dziesmu izvēlēties, neatviegloja.
Gundars Zaburdajevs
Mēneša dziesma: Foo Fighters — White Limo
Viena no populārākajām mūsdienu rokgrupām šomēnes sāka oficiāli atrādīt aprīlī gaidāmā albuma dziesmas. Kā pirmo fani sagaidīja White Limo, kas gan tika izdota kā videoklips, tomēr tas šobrīd nav tik svarīgi. Spēcīgs ģitāras rifs, raupjš, gandrīz nesaprotams vokāls — ļoti enerģiska dziema, pat zinot to, kas atrodams iepriekšējos Foo Fighters albumos. Ja arī pārējais jaunajā ierakstā būs līdzīgs White Limo, diezgan iespējams, ka jau zinu savu aprīļa albumu.
Mēneša albums: Mogwai — Hardcore Will Never Die, But You Will
Skotu instrumentālie postroķeri šogad izdeva savu septīto albumu. Jau pirms noklausīšanās tas likās gana interesants un šīs aizdomas pēc ieraksta dzirdēšanas tikai apstiprinājās. Albumā atrodamas gan dažas lēnas un mierīgas šūpuļdziesmas, gan ģitāras skaņām piepildīti rokgabali. Visu papildina interesanti dziesmu nosaukumi — piemēram, Mexican Grand Prix vai You're Lionel Ritchie. Nedaudz cilvēka balss gan ir sadzirdama, tomēr uzskatu, ka šis ir instrumentāls albums, kas manā skatījumā pārsit visus citus februāra veikumus, kā ar dziedāšanu, kā bez.
Alise Stefanoviča
Mēneša dziesma: Kylie Minogue — Confide In Me
Lai arī cik jaunos ierakstus noklausījos, nevienu atsevišķu dziesmu nespēju izvēlēties, kaut gan albumi kopumā bija labi. Šomēnes, par godu lieliskajam Kailijas Minogas koncertam Arēnā Rīga, es izvēlējos savu mīļāko mākslinieces dziesmu no 1994. gada, kura arī izskanēja koncertā.
Mēneša albums: Lykke Li — Wounded Rhymes
Albums, kurš brīnumainā veidā apvieno drūmus un tumšus ritmus, sapņainas ģitārskaņas un vieglus, harmoniskus dziedājumus, apbūra jau no pirmajām tā skaņām. Zviedru lakstīgala Lykke Li ir izaugusi no jauka indie popa līdz patiesam atklāsmes un spēka ierakstam.
Uldis Goba
Mēneša dziesma: Cloud Nothings — Understand At All
Klīvlendā bargā ziema nupat ir sākusi tikai atkāpties, taču vietējās jaunās grupas Cloud Nothings "sanarkotajos" prātos jau sen valda karsta vasara. Šogad puiši izdeva debijas plati, un Understand At All ir albuma aktuālākais singls. Līdz brutalitātei jautrs lo-fi popsis un video klipi ar visdziļāko domu visā pasaulē ir tieši tas, kas vēsajā laikā nepieciešams.
Mēneša albums: The Streets — Computers and Blues
Paliec sveiks, urbānisma sagandētais britu gīzeri Maik Skiner! Lielbritānijas 21. gadsimta garāžu hip hopa galvenais varonis The Streets ir nolēmis pielikt punktu savai radošajai karjerai ar plati Computers and Blues. Lai arī Skinera piektais studijas ieraksts nespēj sasniegt to latiņu, ko viņš pats uzstādīja pagājušās desmitgades pirmajā pusē, Computers and Blues vārsmas un rīmes, melodijas un bīti, noskaņa un jau tik ļoti pierastais Skinera akcents ir vēl viens lielisks darbs The Streets kontā.
Normunds Vucāns
Mēneša dziesma: Nada Surf — Popular
Kaut gan janvāra pašās beigās biju praktiski 100% drošs, ka šoreiz kā labāko dziesmu izcelšu Fleet Foxes ar Helplessness Blues, tomēr kā jau tas nereti gadās, plāni tā arī paliks nerealizēti. Kaut kad mēneša sākumā savā mūzikas atskaņotājā netīšām uzdūros Nada Surf 1996. gada debijas diskam High/Low, kurš no aktīvās rotācijas tā arī nav pazudis. Biju jau paspējis piemist, cik ļoti man patīk Popular — sakiet, ko gribat, bet šis ir ģeniāls gabals!
Mēneša albums: Bright Eyes — The People’s Key
Atzīšos — šī izvēle gan bija ļoti sarežģīta. Izmantojot dienesta stāvokli, atļāvos mēneša albuma izvēli atlikt līdz brīdim, kamēr publicēju šīs rindas, jo ātrāk izvēlēties nespēju. Šomēnes sagaidījām izcilo PJ Hārvijas jauno albumu, tāpat arī lielisko The Streets stāsta noslēgumu (tieši to nominētu, ja vien Uldis nebūtu pasteidzies pirmais), patīkamas skaņas radīja arī Beady Eye, Džeimss Bleiks un citi, tomēr beigās izlēmu — vēlos visiem atgādināt par nepelnīti piemirsto Bright Eyes septīto studijas ierakstu. Tajā nav atrodams nekas īpašs, nekas inovatīvs, tomēr visu, ko gaidām no Konora Obersta un draugiem, esam arī sagaidījuši. Jauks ripulis!
Rūdolfs Sietiņš
Mēneša Dziesma: Another Sunny Day — You Should All Be Murdered
Švītīgākās no tvīpopa izdevniecībām Sarah Records mākslinieki Another Sunny Day ir pazīstami ar divām popmūzikas pērlēm — I'm In Love With Girl Who Doesn't Exist, kuras nosaukums vislabāk raksturo Sarah Records estētiku un šo šmitīgo 1989. gada dziesmu You Should All Be Murdered. Šajā gadījumā teikšu bez liekuļošanas un ar lielu bezkaunību: "Piedr*zt The Smiths. Morisejs un Mars tik labu dziesmu pat nesacerētu Kurta Kobeina sapņos."
Mēneša Albums: Yuck — Yuck
Gļuku par to, ka nolažoju ar mēneša dziesmu un sekojot citu piemēram izvēlējos dziesmu no tiem laikiem, kad pa pasauli vazājās dinozauri vai labākajā gadījumā dinozauri juniori Lū Barlova dvīņu brāļu izskatā, cenšos labot, par mēneša labāko lielformāta mākslas darbu izvirzot britu puiku debijas albumu. Pāris no Yuck dalībniekiem iepriekš darbojās grupā Cajun Dance Party, kas bija diezgan sūdīgs britu šlāgeris post-arcticmonkeys garā, vīlušies britu mūzikas klišejās šie jaunie puikas grima dziļā depresijā un mēģināja no tās izkļūt gremdējoties deviņdesmito gadu amerikāņu lo-fi, protams, Slanted And Enchanted mp3 atskaņotājos drillējot 666 reizes. Lai gan ietekmes no Pavement revolucionārā debijas albuma ir jūtamas, grupu drīzāk gribas salīdzināt ar skotu brāļiem Teenage Fanclub (atsauce uz visiem, kas šito ir teikuši iepriekš neskaitāmas reizes) Lai vai kā Yuck mums piedāvā vienu no labākajām popsinglu greatest hits izlasēm žanra ietvaros ļoti ilgā, post-suburbs ēras laika periodā, dažbrīd izklausoties pēc The Pains Of Being Pure At Heart vai arī šitgeizīgiem Sonic Youth. Tikai ir viens bet... līdz maģiskajam 10.0 un 12/12 vērtējumam pietrūkst tikai tādi viscaur ģeniāli momenti kā Everything Flows vai The Concept (atsauce uz Teenage Fanclub). Un nomācošo post-suburbs depresiju nomāks kolektīva vemšana no post-yuck izraisītās depresijas.
Šos mēs esam atzīmējuši kā mums interesantākos un zīmīgākos materiālus šajā stindzinošajā mēnesī. Pavēsti mums arī savu viedokli!