Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Mēneša albums: augusts

Intro, 2017. g. 15. septembrī

NorthSide 2017 festivāla apskats

Jana Udovenko, 2017. g. 13. jūnijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2017. g. 9. jūnijā

Mēneša albums: Marts

Intro, 2017. g. 11. aprīlī

Mēneša albums: Janvāris

Intro, 2017. g. 10. februārī

Intro.lv 2016. gada labāko dziesmu TOP 25

Intro, 2016. g. 12. decembrī

Intro.lv 2016. gada labāko albumu TOP 25

Intro, 2016. g. 5. decembrī

Mēneša albums: jūlijs 2016

Intro, 2016. g. 9. augustā

Mēneša albums: jūnijs 2016

Intro, 2016. g. 11. jūlijā

Mēneša albums: aprīlis

Intro, 2016. g. 10. maijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2016. g. 8. aprīlī

Mēneša albums: februāris

Intro, 2016. g. 7. martā

Mēneša albums: janvāris

Intro, 2016. g. 5. februārī

Mēneša albums: septembris

Normunds Vucāns, 2015. g. 8. oktobrī

Mēneša albums: jūlijs

Intro, 2015. g. 12. augustā

NEPACIETĪGI GAIDĀM

NOVEMBRIS
Jaakko Eino Kalevi — Dissolution
Coldplay — Everyday Life
Beck — Hyperspace
Harry Nilsson — Losst and Founnd
Leonard Cohen — Thanks For The Dance
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

NOVEMBRIS
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
23: Ozols. Neona Pilsēta - Sāgas Noslēgums , Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
28: Boy Harsher | Chasms, Klubs Depo
28: Jumprava, Arēna Rīga
29: Astro'n'out, Palladium koncertzāle
DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
07: Nikto, Nemiers
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša albums: maijs

Intro, 2016. g. 6. jūnijā

Nebūs pārspīlēts, sakot, ka maijs aizgāja lielākoties Radiohead zīmē — viņu no zila gaisa nokritušais albums izraisīja tik spēcīgu sajūsmu, ka citi lieliski ieraksti nesaņēma tiem pienākošos uzmanību tikai tāpēc vien, ka tiem nepaveicās ar to, ka tie tika izdoti vienā laikā ar A Moon Shaped Pool. Lai nu kā, bez Radiohead mūzikas pasaulē notika arī citas labas lietas, un par to, kas visvairāk iepriecināja mūs, vari lasīt zemāk. 

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: James BlakeRadio Silence

Nepieminēt kaut ko no Džeimsa Bleika jaunā ieraksta nevarēju. Par spīti tam, ka to par savu mēneša albumu neatzinu, tas ir mans mīļāka Bleika veikums līdz šim un visai līdzīgus vārdus noteikti var teikt par Radio Silence. Vienkāršās, bet sirdi plosošās lirikas kombinācijā ar drūmajām klavieru skaņām, kā arī episko un Bleikam raksturīgo elektronisko pavadījumu vienlaikus skan gan sapņaini, gan liek domāt par katra ļaunākajiem murgiem. Dziesma par neizpratni, kas reizē arī liek saprast ļoti daudz.

Mēneša albums: Death GripsBottomless Pit

Jaunākais Death Grips veikums atstāj grūti aizmirstamu iespaidu šīs frāzes labākajā nozīmē. Lēkājot starp industriālu hip-hopu un panku, apvienība ir radījusi fantastiski spēcīgu ierakstu, kurš ir pilns ar trakām skaņām, spēcīgiem bītiem un ļoti agresīvām lirikām. Lai arī Bottomless Pit var likties haotisks, tas vienlaikus parāda arī ļoti labi saredzamu virzienu un beigu beigās vien atliek saprast, ka haoss nemaz vairs neliekas tik slikti, cik sākumā, jo, pat par spīti tam, albums turas kopā lieliski. Bottomless Pit ir agresīvs un skaļš ieraksts, kā pamatīgs belziens pa galvu, pēc kura vēl labu laiku viss nav tā, kā bija iepriekš. Kaut ko vairāk prasīt ir grūti.

Raimonda Miķelsone

Mēneša dziesma: Modern BaseballWedding Singer

Emo revival varoņu Modern Baseball jaunākais albums Holy Ghost noteikti ir viens no labākajiem maijā izdotajiem ierakstiem, un, lai arī visas dziesmas tajā gluži nav ideālas, albuma pirmais singls Wedding Singer gan ir. Šī dziesma atgādina, ka katram galvā ir kaut kādi tārpi (pārnestā nozīmē, protams) un ka pareizie cilvēki ne tikai pieņems tevi ar visām tavām problēmām, bet arī palīdzēs tev ar tām tikt galā. Jā, vēstījums pats par sevi ir ārkārtīgi nodrāzts, bet Modern Baseball to pasniedz ar sev raksturīgo cilvēcību un empātiju, liekot tam patiešām noticēt. Dziesmas atmiņā paliekošais ievada rifs un lipīgais piedziedājums izdara pārējo un garantē to, ka šī dziesma iestrēgst galvā un tur arī paliek.

Mēneša albums: PUPThe Dream Is Over

The Dream Is Over ir 30 minūtes pilnasinīga un dzīvīga pankroka, kas nedaudz atsauc atmiņā FIDLAR — ja FIDLAR dzertu nedaudz mazāk un būtu nedaudz muzikāli talantīgāki. Sinkopēti ritmi mijas ar pankrokam raksturīgām tipiski vienkāršām struktūrām, ģitāras skan pārsteidzoši daudzveidīgi un solists dzied (un kliedz) tā, it kā no tā būtu atkarīga viņa dzīvība. Lai arī no dziesmu tekstiem spēcīgi vēdī pēc depresijas un panikas/trauksmes lēkmes (I don't give a shit, I just don't wanna die and I don't want to live; I just wanna be something / never thought I’d be nothing at all), un albumā grupa pieskaras visai smagām tēmām, kā arī aizdomīgi bieži piemin nāvi, šis albums tomēr nav tik depresīvs, cik varētu šķist. Tas drīzāk ir par to, kā pieņemt sevi, pasauli un visu slikto, kas tajā notiek. PUP uzdod jautājumu — samierināties un ieslīgt nihilismā vai tomēr turpināt cīnīties, pat ja nesanāk un šķiet, ka nav jēgas? Atbilde katram jāizdomā pašam.

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Chance The Rapper - No Problem / Same Drugs

Mēneša dziesmas šoreiz no manis nāk akcijā "2 par 1 cenu", jo nevarēju izvēlēties starp divām Chance The Rapper albuma / miksteipa Coloring Book dziesmām. It kā jau loģiskā izvēle būtu No Problem, jo tā ir izdota kā singls un ir viena no galvenajām kandidātēm uz "Vasaras dziesma 2016" statusu, bet, lai gan tā ir lieliska dziesma, Same Drugs tomēr ir labākā dziesma šajā albumā (un, iespējams, arī viņa karjerā). Kā pareizāko variantu izvēlējos izcelt tās abas, jo labas mūzikas taču nekad nav par daudz! Uzreiz jāsaka, ka šīs dziesmas ir visai atšķirīgas, kas gan tikai kārtējo reizi pierāda Chance The Rapper daudzpusību. No Problem ir jautra ballīšu himna, kurā Chance, ar piepalīdzēšanu no 2 Chainz un Lil Wayne, izsaka savu nepatiku pret ierakstu kompānijām un brīdina tās nestāties viņam ceļā. Tikmēr Same Drugs ir dziesma, kurā viņš repošanu pilnībā ir nomainījis pret dziedāšanu un nē, tā nebūt nav dziesma par narkotikām — Chance tajā uzbur stāstu par draudzeni, no kuras viņš ar laiku ir arvien vairāk attālinājies, to paspilgtinot ar atsaucēm uz Pīteru Penu, kas trāpa right in the feels. Vienojošais šīm dziesmām gan ir emocijas, ko tās izsauc, jo tik izteiktu pozitīvu enerģiju neviena cita mūziķa darbos kādu laiku nebiju spējis atrast.

Mēneša albums:RadioheadA Moon Shaped Pool

Jaunus albumus no Radiohead liela daļa mūzikas cienītāju mēdz gaidīt tikpat entuziastiski kā bērni Ziemassvētku vecīti, un tā, protams, notika arī šoreiz. Kad ar ģeniālas reklāmas kampaņas palīdzību (grupas faniem tika izsūtītas zīmītes, kurās līdzās rindiņai no Burn The Witch teksta bija atrodams arī paziņojums: "mēs zinām, kur tu dzīvo") tika doti mājieni, ka šogad varam gaidīt jaunu albumu no Radiohead, uzreiz kļuva skaidrs, ka tas būs viens no gada svarīgākajiem notikumiem mūzikā. Nelielas bažas gan radīja tas, ka viņu pēdējais veikums The King of Limbs ekspektācijas neattaisnoja, tomēr, par laimi, izrādījās ka A Moon Shaped Pool atbilst grupas augstākajiem kvalitātes standartiem. Īpaši jāizceļ dziesmu teksti, kuru ziņā šis ir viens no labākajiem Radiohead albumiem — Toms Jorks šeit vienlīdz labi mācējis izteikties gan par sociopolitisko stāvokli pasaulē, gan par krietni personiskākām tēmām. Tiesa gan, nevar noniecināt arī albuma instrumentālo pusi, kas vēl vairāk pastiprina atmosfēru, ko Jorks rada ar saviem dažbrīd sirdi plosošajiem vokāliem (lielisks piemērs tam ir dziesma True Love Waits). Šķiet, ka viņu skanējums un dziesmu rakstīšanas maniere šeit ir salīdzinoši vienkāršāka nekā nesenākajos šī albuma priekštečos (lai gan nešaubos, ka arī šeit katra mazākā skaņa ir līdz pēdējam pārdomāta), un tā droši vien ir bijusi pareizā izvēle, jo A Moon Shaped Pool ir ieraksts, ar kuru nākotnē daudzi asociēs šo gadu.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: Radiohead — Daydreaming

Ja Obama jūniju pasludināja par “afroamerikāņu mūzikas mēnesi”, tad maiju viņam vajadzēja pasludināt par Radiohead mēnesi. Tik atklātu un cilvēcīgu albumu dižie meistari nebija izdevuši, iespējams, nekad, jo Toms Jorks vienmēr ir bijis pazīstams ar to, ka viņu vairāk varētu uzskatīt par citplanētieti, un tik abstraktiem tekstiem, kas šīs baumas tikai apstiprināja. Kinematogrāfiskais Daydreaming, manuprāt, pilnībā raksturo jaunā albuma skanējumu. Sirdi salauzoša balāde, kas reizē atgādina par Sigur Ros, gan par Boards Of Canada. Bet savu Radiohead garšu grupa nav pazaudējusi, un tie, kuri nekad to nav gribējuši notvert, iespējams, ar šo dziesmu to nenotvers. Komplektā ar lielisko Paula Tomasa Andersona īsfilmu šo dziesmu var uzskatīt par īstu mākslas darbu.

Mēneša albums: Car Seat HeadrestTeens of Denial

Runā, ka katrā cilvēkā dzīvo kāds mazs ģēnijs, kurš ne vienmēr parādās, bet, laikus to pamanot, tas ir acīmredzams. Neskaitot to, ka Viliams Toledo ir „bandcamp ģēnijs” (11 albumi, no kuriem tiešām daudzi ir ievērības cienīgi), viņu var uzskatīt par dziesmu tekstu rakstīšanas ģēniju, jo viņa tekstos ir kaut kas no agrīnā Maikla Staipa nonsensa. Bet tai pat laikā Car Seat Headrest savos tekstos nebaidās būt ļoti tiešs un atklāts. Par Moriseju reiz teica, ka viņš vienas rindiņas ietvaros spēj sasmīdināt cilvēku, gan reizē saraudināt. Šis ir līdzīgs gadījums. Un Viliams spēj būt lielisks dziesmu tekstos, bet arī muzikāli ļoti bagātīgs. Katrā šim albumam veltītajā recenzijā tiek minēts, ka vienas dziesmas ietvaros ir ielikts vairāk dažādu muzikālo triku, nekā dažai labai grupai visa albuma garumā. Šeit ir gan romantisks power-pop, smieklīgas atsauces uz visiem aizmirsto Dido, hipsterīgi progroka episkie gabali un kas tik vēl ne. Cilvēki, gaidot šo albumu un spriežot pēc iepriekš izdoto singlu spēcīguma, teica, ka šis būs labākais indie albums kopš Arcade Fire Funeral. Tik traki nav, bet šī pavisam noteikti ir lieliska, konceptuāli ļoti sabalansēta debija kā lielajam žanra spēlmanim.

Jana Udovenko

Mēneša dziesma: James Blake feat. Bon Iver — I Need a Forest Fire

Kaut arī kopumā Džeimsa Bleika jaunākā plate šķita nedaudz par garu un monotonu, tajā atrodamas vairākas pērles, un viņa kopdarbs ar Bon Iver - I Need a Forest Fire — ir lielākā no tām. Dziesmas spēcīgie, satricinošie basi apņem visu telpu, uzburot blīvu mežu, kamēr Džastina Vernona jutekliskais falsets rada lielisku pretstatu un skan sasodīti lieliski unisonā ar Bleika vokāliem. Izdzirdot šo dziesmu pirmo reizi, man pavisam burtiski atkrita žoklis un apstājās laiks, jo nevarēju saprast, kā tādu pārpasaulīgu skaistumu var dabūt gatavu. Emocijas kļuva vēl sakāpinātākas un sirreālākas, kad šo dziesmu pagadījās izdzirdēt meža vidū pie ugunskura, lūkojoties zvaigznēs, tādēļ bez mazākās aizķeršanās varu apgalvot, ka I Need a Forest Fire ir mana vismīļākā mēneša dziesma, un, ļoti iespējams, arī mīļākā Bleika dziesma.

Mēneša albums: Chance the RapperColoring Book

Jāatzīst, ka kopš Chance the Rapper trešā miksteipa/albuma Coloring Book izdošanas gandrīz neko citu neesmu klausījusies, jo tieši šīs plates ārprātīgais pozitīvisms ir tas, ko atkal un atkal gribas dzirdēt, pamostoties no rīta. Jau no pašām pirmajām notīm kūsā dzīvība un prieks, kā arī Chance izaugsme un Kanje Vesta ietekme. Kā nekā abi reperi šobrīd ir tik labi čomi, ka Kanje pat aizkavēja sava jaunākā albuma The Life of Pablo izdošanu tikai tādēļ, lai dziesma Waves, pie kuras strādāja Chance, tomēr tiktu iekļauta platē. Kaut arī abu ciešā sadarbība jūtama abos ierakstos, gospeļu skanējumu Coloring Book tikai uz Kanje nevar novelt, jo muzikāli Chance pa lielam turpina iet sava pagājušā gada projekta The Social Experiment iemīto taciņu, tādēļ albumā uz katra stūra dzirdamas taures, labestīgais vēstījums un flirtēšana ar kristīgo repu. Kaut arī vairāki Chance fani jau paspējuši apvainoties, ka Coloring Book skan pavisam citādāk nekā viņa iepriekšējais miksteips Acid Rap, manuprāt, ir grūti noliegt, ka Coloring Book ir daudz nobriedušāks, muzikāli krāsaināks un liriski bagātāks projekts. Turklāt, tās ir 57 minūtes tīra dzīvesprieka.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Radiohead Burn The Witch

Jau labu laiku man likās, ka pats interesantākais, ko Radiohead varētu izdarīt, būtu atgriešanās pie ģitārām un visu pārsteigšana ar kārtīgu rokierakstu. Tas, loģiski, visdrīzāk nekad nenotiks, taču viss A Moon Shaped Pool kopumā, un, jo īpaši, Burn The Witch, tam ir gana tuvu, par ko ir patiess prieks. Muzikāli Burn The Witch ir ļoti aizraujoša dziesma, kuras vijoļu radītais galvenais rifs klausītāju tur konstantā, patīkamā sasprindzinājumā, visu laiku meistarīgi virzoties uz skaņdarba kulmināciju. Tāpat līmenī ir arī tekstuālais vēstījums par mūsdienu rasismu, kopsummā radot fantastisku dziesmu, ko es visa maija garumā esmu klausījies daudz un dikti.

Mēneša albums: Audience KillersFloating Islands

Jā, jā, es lieliski apzinos, ka maijs bija pilns ar augstākās raudzes albumiem visā pasaulē, un jau tagad ir iegājis mūzikas vēsturē kā viens no pēdējo gadu spēcīgākajiem mēnešiem, līdz ar ko šāda izvēle daudziem varētu šķist ļoti neordināra un pārsteidzoša. Taču tīri personīgā mūzikas baudīšanas līmenī Floating Islands ir viens no patīkamākajiem ierakstiem, ko šogad sanācis nobaudīt. Tas ir kompakts, viegli klausāms un ļoti gaisīgs muzikālais ceļojums pa sapņaina drīmpopa pasauli, kuru tiešām izcili raksturo plates nosaukums. Var jau būt, ka Floating Islands ir iznācis nedaudz par vēlu un daudz labāk iederētos pirms gadiem četriem, tomēr, manuprāt, arī pašlaik tas ir viens no labākajiem albumiem Latvijā šogad, kas joprojām pozitīvā nozīmē neizklausās pēc mūsu valstī radītas mūzikas.

Tavs komentārs