Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

OKTOBRIS
Foals — Everything Not Saved Will Be Lost – Part 2
Battles — Juice B Crypts
Cigarettes After Sex — Cry
Underworld — Drift Songs
Young Guv — GUV II
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

OKTOBRIS
25: Kreisais Krasts, Hanzas Perons
25: Men in Black, Arēna Rīga
25: Goran Gora un Latvijas Radio Bigbends, Spīķeru koncertzāle
NOVEMBRIS
05: Jānis Šipkēvics un projekts “Nepāriet”, Hanzas Perons
09: Lola Marsh, Mūzikas nams Daile
16: Brit Floyd, Palladium koncertzāle
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša albums: marts

Intro, 2014. g. 4. aprīlī

Ņemot vērā to, cik muzikāli spēcīgs un daudzveidīgs bija februāris, likās, ka arī martā jaunas un brīnišķīgas mūzikas būs ja ne kaudzēm, tad vismaz palielām čupiņām gan. Diemžēl tā tas viss gluži nenotika, un vairāki potenciāli lieliski ieraksti nebūt nebija tik izcili kā gaidīts, taču pat šādos apstākļos ir darbi, kurus neizcelt nedrīkst, tāpēc turpmākajās rindās uzzināsi, ko no martā izdotā Tev obligāti vajadzētu dzirdēt!

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Carnival YouthBrown Eyes And All The Rest

Kaut gan jau iepriekšējais Carnival Youth singls Never Have Enough radīja zināmu pārliecību, ka manai sākotnējai skepsei pret grupu nav īpaša pamata, Brown Eyes And All The Rest to ir pazudinājusi pavisam. Puiši izklausās ļoti aizraujoši un svaigi, turklāt kas nav mazsvarīgi — ne tikai Latvijas kontekstā vien. Neesmu viņus redzējis dzīvajā kopš pērnā Summer Sound, bet nešaubos, ka šim ir potenciāls kļūt par lielu grāvēju koncertos, kas ir ļoti svarīgi skatoties The Great Escape un visu pārējo turpmāko lielo notikumu, kas, nešaubos, viņiem būs, kontekstā, jo šādas dziesmas cilvēki pamana un atceras. Varu novēlēt vien veiksmi un izdošanos grupas turpmākajā ceļā, jo tā turpinot, panākumi nekur nepaliks!

Mēneša albums: Kaiser ChiefsEducation, Education, Education & War

Ar šo izvēli nekādā ziņā nevēlos teikt, ka jaunais Kaiser Chiefs albums būtu kaut kas izcils vai pat lielisks, taču vismaz pirmajā ceturksnī, runājot absolūti subjektīvi, tā man ir palikusi prātā kā viena no tām platēm, ko gribas drillēt gana daudz. Arī man likās, ka pēc bundzinieka un dziesmu autora Nika Hodžsona aiziešanas līdsiešiem plāni klāsies, taču, kā izrādās, velns nebūt nebija tik melns, kādu to nākotnes pareģi mālēja. Drīzāk pat otrādi — atgriezušies pie savas sākotnējās stilistikas, kas viņiem vislabāk piestāv un izdodas, rezultāts ir pat simpātiskāks kā dīvainais veidojums ar nosaukumu The Future Is Medieval. Šis ir diezgan solīds indie roka paraugs, no kura diez vai ir iespējams sagaidīt kaut ko pārsteidzošu muzikālajā vai tekstuālajā ziņā, taču savu galveno misiju — izklaidēt un ļaut izdejoties — tas izpilda vairāk kā pārliecinoši.

Jana Udovenko

Mēneša dziesma: Rae MorrisDo You Even Know?

Šķiet, puišiem no Bombay Bicycle Club ir īpašas maņas uz lieliskiem sieviešu vokāliem. Sākotnēji no bekvokālistes par pilntiesīgu solo mākslinieci izaudzinājuši Lūsiju Rouzu, savukārt tagad savu solo karjeru arvien vairāk iekustina Reja Morisa. Pēdējos pāris gadus viņa intriģējusi mūzikas mīļus ar savām EP platēm, taču šobrīd aktīvi strādā pie pirmā studijas albuma. Do You Even Know? ir otrs singls, kas izdots šajā gadā, un, manuprāt, tas ir spēcīgs pieteikums “next big thing” statusam. Rejai izdodas piešķirt popmūzikai oriģinalitāti un smalku šarmu, kas padara viņu tik interesantu un neļauj pazust tūkstoš citu sieviešu vokālu burzmā. Vārdi Do you even know that I keep everything in? turpina skanēt galvā arī tad, kad dziesma jau izskanējusi, un mudina atgriezties pie savdabīgi burvīgās noskaņas vēl un vēl, un vēl. Do you even know that...

Mēneša albums: Elbow The Take Off and Landing of Everything

Par savu mēneša albumu bez minstināšanās pasludinu Elbow sesto studijas plati The Take Off and Landing of Everything. Lai arī pēc pirmās noklausīšanās sajūsma griestu augstumus nesasniedza, ar katru nākamo iegrimu arvien dziļāk un dziļāk Elbow mūzikas skaistuma dzīlēs. Jā, tas ir stipri mierīgāks nekā Mančesteras kvinteta iepriekšējie albumi, taču ne mazāk izsmalcināts, līdz detaļai nostrādāts un asprātīgs. Stilistiski Elbow turpina iet savu pēdējo divu, Mercury balvai nominēto plašu The Seldom Seen Kid un Build a Rocket Boys! ceļu, taču, kā trāpīgi norādīja kāds mūzikas kritiķis, šis skanējums ir kā sludināšana jau ticību pieņēmušajiem. Piekrītu, ka ilgi šāda skanējuma sulā vīri nevar atļauties vārīties, bet The Take Off and Landing of Everything ir augstas kvalitātes atelpa, kurā grupa atļāvusies piepildīt visas savas pašreizējās vēlmes, un, ja jau izpildījums no tā nekļūst sliktāks, kāpēc gan lai viņi nevarētu sev tādu sniegt?

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Tune-YardsWater Fountain

Mēneša dziesma šoreiz no grupas, kuru grūti sajaukt ar kādu citu — Tune-Yards. Viņu jaunā albuma pirmais singls Water Fountain neskan gluži tāpat kā iepriekšējais materiāls, tomēr tajā pat laikā ne brīdi nerodas šaubas par to, ka klausies Tune-Yards dziesmu (pat ja rastos, Merilas Garbusas neparastā balss ātri vien šīs šaubas kliedētu). Tomēr nav arī tā, ka šeit trūktu jaunu ideju — pie jaunā albuma viņi strādājuši ar producentu Džonu Hilu, kas atpazīstamību ieguva ar Santigold debiju, bet vēlāk strādājis ar daudziem citiem māksliniekiem, to skaitā popmūzikas megazvaigznēm. Šķiet, ka tas padarījis Tune-Yards nedaudz popsīgākus šī vārda vislabākajā nozīmē, un, patiešām, Water Fountain ir tik lipīga, ka man to nav izdevies no savas galvas izdabūt jau labu laiku. Protams, grūti tikai no vienas dziesmas spriest par gaidāmo albumu (kaut gan esmu drošs, ka man tas būs starp gada favorītiem), tomēr viens ir skaidrs — Tune-Yards lielski izdodas izvēlēties savu albumu vadošos singlus (skat. iepriekšējā albuma pirmo singlu Gangsta).

Mēneša albums: Future IslandsSingles

Baltimoras kolektīvs Future Islands jau vairākus gadus atrodas tādā kā viduspunktā — viņu albumi parasti ir kritiķu visai augsti novērtēti un ir pietiekami daudz klausītāju, kam šīs grupas vārds ir zināms, bet tādu pa īstam lielu atpazīstamību nav izdevies iegūt pat citu līdzīgu grupu starpā. Tomēr šķiet, ka līdz ar Singles tas varētu mainīties. Iemesli tā domāt ir varāki — pirmkārt, grupu savā paspārnē ņēmuši 4AD, kas ir viena no lielākajām neatkarīgajām ierakstu kompānijām, otrkārt, viņiem ir izdevusies lieliska debija ASV vēlo vakaru tv šovos (kas lika internetam uzsprāgt ar rakstiem par grupu), un, treškārt, par Singles ļoti atzinīgus vārdus saka teju vai visi ieteikmīgākie mediji.

Jāatzīst gan, ka acīmredzamu iemeslu tam, kāpēc tas noticis tieši tagad, nemāku atrast, jo grupa vairāk vai mazāk skan tāpat kā agrāk. Šķiet, ka viņi vienkārši ir sava skanējuma formulu nopulējuši līdz galam un arī iemācījušies rakstīt lipīgākas melodijas. Grupas firmas zīme, kā vienmēr, ir tās solista Gerita Velmersa vokāls, kas vienlaikus izklausās gan zems un aizsmacis, gan visai trausls, un to grūti sajaukt ar kādu citu. Savukārt instrumentāli Future Islands dziesmās nav nekā lieka, kam par iemeslu droši vien ir sintpopa ietekmes. Tiesa, skanējumu arī nevarētu nosaukt par galēji minimālistisku, jo ik pa brīdim ieskanās dažādi neuzkrītoši, bet interesanti elementi, kas neļauj tam palikt pārāk monotonam.

Vairākas reizes noklausoties Singles patiešām rodas sajūta, ka šis varētu būt grupas izlaušanās albums, un, ja tā arī notiks, viņi to noteikti būs pelnījuši.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: SOAK Blud

Man marts paliks atmiņā uz ilgu laiku ar piedzīvotajiem Bombay Bicycle Club un CHVRCHES koncertiem Anglijas sirdī — Londonā. Cenšoties saprast, kas tad to visu spētu savilkt kopā un būtu aktuāls, nonācu pie šīs jaunās īru dziesminieces, kas marta otrajā pusē izdeva nelielu mazalbumu ar nosaukumu Blud. Viņa ir pirmais mākslinieks, kas tika piesaistīts CHVRCHES dibinātajai ierakstu kompānijai Goodbye Records. SOAK pērn rudenī  Īrijas tūrē iesildīja Bombay Bicycle Club, bet martā CHVRCHES viņu Eiropas un nelielajā Lielbritānijas tūrē. Lai gan dzīvajā šo dāmu redzēt diemžēl neizdevās, tas viņas mūziku nepadara sliktāku. Blud ir labs sākums vien septiņpadsmit gadus vecajai dziesminiecei, kura noteikti spēs sasniegt un piedzīvot daudz.

Mēneša albums: Real EstateAtlas

Kopš augsti vērtētā albuma Days izdošanas ir pagājis jau nedaudz vairāk par diviem gadiem. Ja jautāsiet, kas tad Real Estate šajā laikā ir mainījies, tad godīgi jāatzīst, ka nekas daudz. Jaunais veikums Atlas ir turpinājums tam, ko viņi darīja toreiz, tikai nedaudz citādākos toņos, kas nav slikti, jo pie šī estētu radītā rokraksta ir vērts pieturēties un nav nepieciešamības doties kaut kā jauna meklējumos. Joprojām dzirdamas viegli skanošās ģitāras, bet šoreiz to saspēle ir vēl baudāmāka. Klausoties šo albumu, ir vēlme nedaudz apstāties kādā mierīgā vietā un paskatīties apkārt. Klāt ir pavasaris un Real Estate to visu papildina ar trešo, un, iespējams, līdz šim labāko plati savā izpildījumā.

Tavs komentārs