Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Mēneša albums: augusts

Intro, 2017. g. 15. septembrī

Mēneša albums: maijs

Intro, 2017. g. 9. jūnijā

Mēneša albums: Marts

Intro, 2017. g. 11. aprīlī

Mēneša albums: Janvāris

Intro, 2017. g. 10. februārī

Mēneša albums: jūlijs 2016

Intro, 2016. g. 9. augustā

Mēneša albums: jūnijs 2016

Intro, 2016. g. 11. jūlijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2016. g. 6. jūnijā

Mēneša albums: aprīlis

Intro, 2016. g. 10. maijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2016. g. 8. aprīlī

Mēneša albums: februāris

Intro, 2016. g. 7. martā

Mēneša albums: janvāris

Intro, 2016. g. 5. februārī

Mēneša albums: septembris

Normunds Vucāns, 2015. g. 8. oktobrī

Mēneša albums: jūlijs

Intro, 2015. g. 12. augustā

Mēneša albums: jūnijs

Intro, 2015. g. 8. jūlijā

Mēneša albums: maijs

Intro, 2015. g. 7. jūnijā

Mēneša albums: marts

Intro, 2015. g. 7. aprīlī

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
OKTOBRIS
03: Behemoth, Palladium koncertzāle
03: Kārlis Kazāks, Melno Cepurīšu Balerija
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša albums: oktobris

Intro, 2014. g. 5. novembrī

Gan gads, gan arī mūzikas dzīve ieiet finiša taisnē — klāt jau novembris, kas nozīmē, ka tūlīt, tūlīt, visapkārt valdīs Ziemassvētku vai Gada topu noskaņa — tas, atkarībā no tā, vai uzmanību pievērsīsi pasaulei kopumā vai tikai mūzikas norisēm. Līdzīgas finiša noskaņas bija jūtamas arī iepriekšējā mēnesī izdotajos ierakstos — visdrīzāk, mūsu priekšā parādījās vienas no pēdējām platēm un singliem, kurus vajadzēs izcelt arī visa gada kontekstā. Kuri tad ir šie ieraksti, par to sīkāk šajās rindās.

Kristaps Zvirbulis

Mēneša dziesma: Crushed BeaksRising Sign

Pirmās vēsmas no šīs blices parādījās jau ap 2012. gadu. Pērn sekoja Tropes EP, kurā tika atrādīts mežonīgs un nikns lo-fi skanējums ar Feelers un Day Residue priekšgalā. Pēc nelielas pauzes Londonieši ir atgriezušies ar pirmo singlu no gaidāmā debijas ieraksta. Pēc Rising Sign pirmās atskaņošanas ir skaidrs, ka muzicēšanas formula palikusi nemainīga un tiem, kas jau pazīstami ar grupas līdz šim mazo daiļradi, uzacis raukt nevajadzēs. Izmaiņas gan skārušas pašu sastāvu, kas tagad izaudzis līdz trim dalībniekiem. Jāsaka gan, ka tas vairāk varētu būt solis tuvāk uz kvalitatīvāku sniegumu dzīvajā izpildījumā. Tomēr nevar noliegt, ka šis gājiens grupas skanējumu varētu padarīt par slāni biezāku un baudāmāku. Kas no tā visa iznāks, dzirdēsim jau nākamā gada sākumā.

Mēneša albums: Foxygen...And Star Power

Ar savu iepriekšējo albumu We Are the 21st Century Ambassadors of Peace & Magic duets piedzīvoja strauju popularitātes kāpumu. Kā tieši pieiet nākamā albuma radīšanai pēc tāda progresa? Sems Francs un Džonatans Rado par šo jautājumu diez vai ļoti iespringa. Lielā sešdesmito gadu mūzikas ietekme joprojām spēlē galveno lomu jauniešu radītajās kompozīcijās. Lēmums izdot dubultalbumu ar 24 kompozīcijām ir ar saviem plusiem un mīnusiem. Kaut gan, kas neriskē, tas... neizdod baudāmu ierakstu (vismaz šajā gadījumā). Gandrīz pusotru stundu garajā ierakstā Francs un Rado iekļāvuši visdažādākās improvizācijas par psihodēliskās mūzikas žanru. Sākot ar lēni plūstošo Cosmic Vibrations melodiju, kas pamazām noved pie ritmiem, ko uz deju grīdām baudīja ļaudis pirms 50 gadiem, līdz How Can You Really — mīlas balādei klavieru pavadījumā. Salīdzinājums ar daudzām to laiku grupām nav nepieciešams, jo vienmēr atradīsies mūziķi, kas iedvesmosies no saviem elkiem un pat mēģinās nonākt vienā sarakstā ar viņiem. Un pagaidām izskatās, ka Foxygen savu mīlestību pret Vudstokas ziedu laiku galvenajiem varoņiem ir ielikuši jau veselos divos ierakstos.

Jana Udovenko

Mēneša dziesma: A$AP Rocky feat. Juicy JMultiply

Kaut arī pagājušajā nedēļā A$AP Rocky vārds internetā pārsvarā rotēja saistībā ar šķiršanos no modeles Šanelas Imānas, galvenā ziņa ir viņa muzikālā atgriešanās pašā oktobra sākumā. Multiply sadarbībā ar Juicy J ir pirmais singls no A$AP Rocky otrā studijas albuma, kas esot gaidāms jau šī gada beigās. Ar savu minimāli spēcīgo bītu un šim Hārlemas artistam tik raksturīgo zīmēšanos, Multiply nepārprotami pieprasa uzmanību un deklarē, ka A$AP Rocky a.k.a. Lord Pretty Flacko vēl joprojām ir krutākais, skaistākais un stilīgākais rīmētājs hiphopā, un, zinot, cik lielisks un oriģināls bija viņa debijas albums Long.Live.A$AP, tas nebūt nav tālu no patiesības.

Mēneša albums: Ben HowardI Forget Where We Were

Pēc trīs gadu pārtraukuma britu dziesminieks Bens Hovards ir sasniedzis svarīgo un nereti ļoti sarežģīto otrā albuma posmu. Ņemot vērā kolosālos debijas plates Every Kingdom panākumus un nacionālo pielūgsmi, Hovarda gadījumā šis posms ir īpaši sarežģīts. Tieši tādēļ ļoti patīkami pārsteidz tas, cik radoši brīvs ir I Forget Where We Were. Šis nav albums nedz mūzikas kritiķiem, nedz dziesmu topiem, bet gan visupirms Hovardam pašam. Tas skan tieši tā, kā viņš ir iecerējis. Jau Every Kingdom turnejā varēja saklausīt, ka Hovards tiecas uz daudz komplicētākām dziesmu struktūrām un lielāku ģitāras virtuozitāti, tajā pašā laikā saglabājot savu ieaijājoši smalko dziedājumu un sirdi plosošo melodiskumu. Neviena Hovarda dziesma nav bijusi īsāka par četrām minūtēm, taču jaunajā platē laika robežas ir ievērotas vēl mazāk, ļaujot iedvesmai, dziesmu stāstiem un eksperimentalitātei plūst arvien tālāk, kas ir diezgan reti novērojama parādība vien otrajās mūziķu platēs. Kamēr tas ir ļoti uzslavējami, galvenā problēma ar I Forget Where We Were ir ļoti spēcīgs albuma sākums un ļoti spēcīgas beigas, taču pašvaks vidusposms. Par spīti tam, šis ir viens no skaistākajiem albumiem, ko esmu dzirdējusi oktobrī, un noteikti liels solis uz priekšu Hovarda karjerā.

Staņislavs Fisenkovs

Mēneša dziesma: Viet CongContinental Shelf

Līdz ar oktobri ir radusies skaidrība, kas varētu būt nākamā gada gaidītākais debijas albums — to visticamāk sagādās kanādieši Viet Cong. Šāds secinājums radās tūlīt pēc viņu gaidāmā ieraksta pirmā singla Continental Shelf noklausīšanās. Kvalitatīvs post-punk trīs minūšu garumā ar intensīviem ģitāru rifiem, smago basu, spēcīgo bungu rīboņu un brīžiem kliedzošu vokālu solista Meta Flēgela izpildījumā. Continental Shelf droši var pretendēt uz pēdējo mēnešu labāko uz ģitārās stīgām balstītu skaņdarbu. Līdz šim četrotne paguvusi vien izdot vienu EP, tāpēc grūti spriest par to, ko mums gaidīt no nelielā, septiņu dziesmu īsā albuma.

Mēneša albums: The Twilight SadNobody Wants To Be Here And Nobody Wants To Leave

Aizvadītās desmitgades laikā The Twilight Sad bija vieni no visaugstāk vērtētajiem Skotijas mūzikas scēnas jaunienācējiem. Daudz tika slavēta viņu debijas plate Fourteen Autumns & Fifteen Autumns, bet turpmāk par viņu ierakstiem viedokļi atšķīrās. Arī par viņu ceturto albumu, kas dienasgaismu ieraudzīja oktobra vidū, pie viena viedokļa klausītājiem nonākt neizdodas. Nobody Wants To Be Here & Nobody Wants To Leave ir ieraksts, kura skanējumu nodefinēt pāris vārdos būtu visai grūti. Visa albuma garumā viņi izpaužas dažādos žanros, bet tas netraucē plates skaņdarbiem turēties kopā. Lai gan puiši pieturējās pie idejas šajā albumā atskatīties uz savu līdzšinējo daiļradi, var saklausīt līdz šim viņiem neraksturīgo. Jaunās vēsmas vislabāk izpaužas ievadā There’s A Girl In The Corner, kas bija arī pirmais plates singls. Savukārt pie nemainīgām vērtībām var minēt Džeimsa Grehema vokāla skotu akcentu un drūmo noskaņu, kas piestāv aiz loga esošajam rudenim. Kāds gan viedoklis nebūtu, jābūt vienisprātis, ka The Twilight Sad ir izvēlējušies iet pareizo ceļu ar šo jauno albumu.

Jana Kohno

Mēneša dziesma: Belle and SebastianThe Party Line

Kur ir Belle, tur ir balle jeb ar to vēlos teikt, ka šīs apvienības jaunais singls spridzina. The Party Line laikam ne velti izvēlēts kā pirmais singls, jo tas pilnībā pierāda, ka nākamā albuma Girls In Peacetime Want To Dance nosaukums nav nejaušs, bet tiešām atklāj arī gaidāmo saturu. Dziesmas hipnotizējošais 80. gadu deju ritms nudien izjauc apkārtējo mieru, turklāt arī pazudina priekšstatu par Belle and Sebastian, jo tikai retais no iepriekšējo albumu skaņdarbiem ir līdzīgs stila ziņā. Mūziķiem nepatīk pārmetumi par zaudēto skanējumu vai ko tamlīdzīgu, tāpēc pāragri nespriedīsim par to, bet vienkārši baudīsim šo!

Mēneša albums: Cold War KidsHold My Home

Aukstā kara bērneļi nestagnē un pēc mazliet vairāk nekā gada ir atgriezušies ar piekto albumu, par kuru man nenāk prātā neviens jēdzīgs latviešu valodā lietojams raksturotājvārds — šeit drīzāk piestāv angļu „catchy”, jo katra dziesma ieķeras tā, ka visur paliek lipīgo piedziedājumu nospiedumi. Albuma saturs man asociējas ar tipisku balli, kur sākums vienmēr ir straujš, uzlādējošs un liek kustēt, taču nobeigums gausi un mierīgi aizslīd patīkamā smeldzē. Katrs nākamais albums jau vedināja domāt, ka robeža starp mūsdienu indie roku un populāro mūziku kļūs arvien blāvāka — puišu pirmā albuma radītais indie rokgrupas statuss karājas aiz smalka diedziņa, nemaz nerunājot par dažkārt iepīto blūzroku, kas nu jau ir gandrīz pagātnē. Bet, nu, kuru gan interesē žanri — galvenais ir rezultāts, un tas ir jauks. Kritiķi neslēpj, ka Hold My Home veidots no varenām „sing-along” dziesmām, ko varētu spēlēt arēnās — klavierītes, smeldzīgs pops, ģitāras, plašs skanējums — kas to zina, varbūt Cold War Kids reiz taps par Coldplay...

Lauris Anstrauts

Mēneša dziesma: Run the Jewels feat. Zack de la RochaClose Your Eyes (and Count to Fuck)

Reperu El-P un Killer Mike kopprojekta Run The Jewels pirmais albums iznāca pagājušā gada vasarā, bet man izdevās to palaist garām, pilnībā to noklausoties tikai šī gada sākumā. Tāpēc apsolījos ar viņu nākamo ierakstu šādu kļūdu nepieļaut, un, lai gan tas palika pirmais aiz strīpas uz mēneša albuma godu, varu vismaz vienu no tā dziesmām pasludināt par mēneša dziesmu. Pāris nedēļas pirms albuma iznākšanas izdotais singls Close Your Eyes (and Count to Fuck), ļoti iespējams, ir albuma labākais gabals, vienlaikus esot arī viens no spēcīgākajiem hiphopa gabaliem, kas dzirdēts visa gada laikā. Nepietiek ar to, ka El-P un Killer Mike jau paši par sevi ir starp iespaidīgākajiem emsijiem hiphopā (viņiem nevajag ieročus, viņi tevi nošaus ar rīmēm), viņi vēl talkā ir aicinājuši agrāko Rage Against The Machine līderi Zack De La Rocha, kurš bez grūtībām tur viņiem līdz. Rezultāts ir gabals, kas uzbrūk policijai, valdībai, reliģijai, lielajām korporācijām un visam pārējam, kas viņiem nepatīk, pat tādam absolūtam pacifistam kā man radot vēlmi kaut kam pielaist uguni.

Mēneša albums: Flying LotusYou're Dead!

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad nav bijis daudz iespaidīgu ierakstu, un dažreiz pat bijušas grūtības izvēlēties mēneša albumu. Tomēr oktobris ir bijis pretstats, jo tikai pēdējā brīdī izdarīju izvēli starp 3 albumiem, nemaz neskaitot kolēģu izvēles. Tāpēc lai piedod Run The Jewels un Caribou, kuru veikumi kādā citā no šī gada mēnešiem būtu labākā godā, bet šoreiz nolēmu izvēlēties Flying Lotus.

Ir divas lietas, kas You're Dead! atšķir no Flying Lotus iepriekšējiem albumiem. Pirmkārt jau, lai gan viņa mūzika vienmēr ir daudz aizguvusi no džeza (kas droši vien ir neizbēgami, ja tava tante un onkulis ir Alise un Džons Koltreini), šajā albumā to var just vēl vairāk nekā iepriekšējos. Galu galā, pie dažu albuma dziesmu ieraksta ir piedalījies pats Herbijs Henkoks. Otra lieta ir tāda pati kā pirmā, tikai ar hiphopu — lai gan viņa mūzikai vienmēr ar to bijušas radniecīgas saites, šis ir pirmais viņa ieraksts, kurā kāds patiešām repo. Par to parūpējušies Kendriks Lamars, Snoop Dogg (!), kā arī viņa paša repojošais alter ego Captain Murphy, kura firmas zīmes ļaunie smiekli šeit lieliski iederas. Blakus viņiem un dažiem citiem jauniem sadarbības partneriem šeit gan sastopami arī ierastie Flying Lotus albumu viesi Thundercat un Niki Randa, un arī kopējā albuma skanējumā ir daudz kā pazīstama. Šķiet, ka viņš ir izmainījis tieši tik daudz lai joprojām būtu interesants, bet viss pārējais ir kā parasti — muzikāli komplicēti un interesantām idejām pilni skaņdarbi, kas lieliski iederētos kā skaņu celiņš visdažādākā satura sapņiem.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Old Man CanyonTake Me Higher

Tā nu ir sanācis, ka mana šī mēneša dziesma nav izdota nedz oktobrī, nedz septembrī un pat ne 2014. gadā. Tā pirmo reizi tika publicēta vēl pērnajā aprīlī, tomēr iepriekšējo 30 dienu laikā esmu klausījies to tik ļoti daudz, ka neizcelšana šajā rubrikā būtu kaut kas tuvu grēkam. Par Old Man Canyon uzzināju, gatavojoties savai debijai Radio 7 ēterā, un uzreiz sapratu — šī būs viena no tām skaņām, kas man personīgi definēs 2014. gada beigas un šo periodu kopumā tad, kad pēc vairākiem gadiem gremdēšos atmiņās par šo laiku. Un tieši tāpēc domāju, ka to noteikti drīkstu izcelt šajā rubrikā.

Mēneša albums: Goran GoraMosties

To, ka par 99,99% tieši Mosties būs mans mēneša albums tad, kad tas iznāks, zināju jau 2012. gada pašā sākumā, kad Goran Gora man pirmo reizi teica — jā, albums ir plānā, un dziesmas jau rakstās. Izdošanas datums vairākkārt pārcēlās un ieraksta process — aizkavējās, tomēr rezultāts bija tā vērts. No tiem pašmāju diskiem, ko šogad esmu dzirdējis, Mosties viennozīmīgi ir mans iecienītākais ieraksts. Muzikāli Goran Gora nekad iepriekš nav bijis tik daudzveidīgs un interesants, savukārt Knuta Skejenieka teksti, lai vai kā to dažiem negribētos atzīt, ir augstākās raudzes. Jā, varētu piekasīties, ka dažas dziesmas ierakstā ir nedaudz sterilas un tām pietrūkst dzīvā izpildījuma spēka un netīrības, taču tā jau būtu matu skaldīšana. Mosties ir brīnišķīgs ieraksts, ar kuru kaut iepazīties vajadzētu ikvienam!

Tavs komentārs