Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Mēneša izvēles: aprīlis

Intro, 11. maijā

Šī gada aprīlī iznāca vairāki patiešām ievērojami ieraksti, un, droši vien, ka gada beigās daļu no tiem redzēsim arī daudzos gada labāko albumu un dziesmu sarakstos. Tieši tāpēc vēlamies iepazistināt ar, mūsuprāt, labāko mūziku, ko aprīlis šoreiz bijis atnesis.

Kārlis Arājs

Mēnēša albums: Kendrick Lamar - DAMN.

Komptonas mīļākais dēls Kendriks Lamars ir atgriezies ar ceturto pilno studijas albumu DAMN. Šoreiz dziedot par nedrošības sajūtu savā jaunajā pasaulē, kurā nauda, sievietes un viss, ko var vēlēties, ir rokas stiepiena attālumā, to, kā tas emocionālā līmeni veido pretstatu jaunībai, kad nekā no tā viņam nebija, kā arī, par tā visa sasaukšanos ar Kendrika kristīgo ticību. Albums, kuru viennozīmīgi var analizēt ilgi un gari, gan no muzikālā, gan no liriska aspekta, taču nevajag aizmirst, ka pirmajā vietā tomēr ir tas, kā skan albuma mūzika, un tā arī šeit ir augstā līmenī. DAMN. ir kā ieskats Kendrika galvā, kurā dzīvo dažādi tēli, kas tiek izrādīti visā albuma garumā. Ja ir jāsalīdzina, tad viņa iepriekšējais albums To Pimp a Butterfly, iespējams, ir līmeni augstāks ieraksts, taču DAMN. tik un tā, vismaz pagaidām, ir šī gada labākais repa albums.

Mēneša dziesma: Father John Misty — Total Entertainment Forever

Kopš Fleet Foxes pamešanas Džošs Tillmans jeb Father John Misty ir nodarbojies ar dažādiem projektiem un iemēģinājis plašu halucigēno vielu klāstu. Taču, pāri tam visam, viņš ir spējis radīt kvalitatīvu, prātā paliekošu mūziku. Arī šis — jaunākais no viņa singliem — atsakās tikt aizmirsts. Dziesma, kur Father John Misty sev raksturīgajā psihodēliski iedvesmotajā stilā dzied par 21. gadsimta briesmām, to, kā mēs spējam aizmirst paši sevi un kā mēs, radot zvaigznes, nolemjam šos cilvēkus ciešanām. Dziesma, kura savu domu spēj pateikt daudz skaidrāk un precīzāk, kā par līdzīgu tēmu esošā Keitijas Perijas Chained to the Rhythm. Viennozīmīgi ir vērts ieklausīties.

Lauris Anstrauts

Mēneša albums: Feist — Pleasure

Kanādiešu dziesminiece Leslija Feista jaunu albumu nebija izlaidusi jau gandrīz sešus gadus, tāpēc visai pašsaprotami, ka viņas jaunākais veikums tika gaidīts ar visai lielu nepacietību. Par laimi, cerības tas nav pievīlis, un arī šis albums ir noturējis iepriekšējo četru uzstādīto kvalitātes latiņu. Man pat gribētos teikt, ka Pleasure varētu cīnīties ar Feistas slavenāko albumu The Reminder par viņas labākā ieraksta titulu. Tiesa, ja The Reminder, šķiet, bija viņas visvieglāk klausāmais albums, ar šo ir tieši pretēji. Tam par iemeslu varētu būt gan Pleasure emocionālais un personiskais saturs, gan tā salīdzinoši raupjais skanējums — pie šī albuma viņa strādājusi ar tiem pašiem producentiem, kas palīdzējuši veidot arī iepriekšējo ierakstu veidolu, bet, vēl vairāk nekā iepriekš, šeit priekšplānā izvirzījušās minimālistiskas balādes. Pie tam, vairākas no dziesmām apzināti mēģina klausītāju dezorientēt, piemēram, Century apzināti ir norautas beigas, savukārt A Man Is Not His Song beigas pārklāj fragments no metāla grupas Mastodon dziesmas, kas spēj radīt palielu apjukumu pirmajā klausīšanas reizē. Papildus tam, te ir ne mazums citu lielisku, sīku detaļu, kas izskaistina albuma dziesmas, tāpēc Pleasure noteikti ir albums, kuru jāklausās uzmanīgi, jo tas ir grūti klausāms, bet patiesi skaists, kad atklājas visā savā pilnībā.

Mēneša dziesma: Kirin J Callinan — Bravado

Austrāliešu dziedātājs Kirin J Callinan (man nav ne jausmas, vai tas ir viņa īstais vārds vai pseidonīms) ar emocionāliem vokāliem un ekpresīvu personību izcēlās jau savā debijas albumā, bet izskatās, ka, četrus gadus vēlāk, gatavojot savu nākamo pilna garuma ierakstu, viņš ir spējis pacelt jaunā līmenī gan savu mūziku, gan skatuves tēlu. Ekstravagantā mākslinieka jaunais albums iznāks jau jūnija sākumā, un tā pirmais singls (kā arī albuma tituldziesma) Bravado ir emocionāla balāde, kas piepildīta ar nostaļģiskām atsaucēm uz aizgājušo desmitgažu popmūziku. Ja šis apraksts varbūt neliekas glaimojošs, tad nepārprotiet mani, ir tieši pretēji — tik lipīgu un patiesi jautru dziesmu sen nebija sanācis dzirdēt. Protams, viņa pārspīlēti uzspēlēto skatuves personību ir grūti uztvert nopietni, bet, ieklausoties viņa dziesmās, kļūst skaidrs, ka tā ir tikai jautra piedeva sasodīti lieliskai mūzikai. Un Bravado ir tik daudz popa potenciāla, ka šai dziesmai ir visas iespējas kļūt par oficiālo šīs vasaras himnu daudziem mūzikas mīļotājiem visapkārt pasaulei.

Jana Udovenko

Mēneša albums: Little Dragon — Season High

Izdzirdot Little Dragon pirmo singlu High no jaunā albuma Season High, biju sasodīti priecīga, jo tas ieviesa pārliecību, ka jaunā plate būs vismaz tikpat laba kā viņu 2014. gada veikums Nabuma Rubberband. Tomēr jāatzīst, ka kopējais albuma skanējums tomēr ir pavisam atšķirīgs nekā skan High un ne vienmēr tajā labākajā nozīmē. Little Dragon šajā albumā ir atļāvušies diezgan daudz eksperimentēt, meklējot jaunas un oriģinālas skaņas, taču dažbrīd tās šķiet pārāk uzspiestas un neorganiskas kā, piemēram, vienā no singliem Sweet. Par spīti tam, Season High piedāvā sauju ļoti spēcīgu gabalu, kas neļauj albumam atmest ar roku un liek atgriezties pie tā vēl un vēl. Pēc kādas piektās klausīšanās reizes šī ziņkārība atmaksājas un albums kļūst ausīm arvien patīkamāks un patīkamāks (pat trakās sintezatoru skaņas dziesmā Sweet). Kaut arī Season High neaizsniedzas līdz Nabuma Rubberband augstumiem, tas ir ļoti baudāms ieraksts un noteikti izceļas uz daudzu citu aprīļa albumu fona, nopelnot vietu arī mūsu mēneša mīļāko albumu izlasē.

Mēneša dziesma: Kendrick Lamar — DNA

Pēc 2015. gada šedevra To Pimp a Butterfly Kendriks Lamārs ir atgriezies ar, iespējams, plašākai publikai saprotamāku ierakstu DAMN, kurā retrospektīvām rīmēm līdzās atrodami arī tradicionālāki hiphopa bīti. Viens no gabaliem, kas it īpaši izceļas savu bītu dēļ, ir DNA. To ir neiespējami palaist garām, jo zemi satricinošie bīti un spēcīgā enerģija pavada klausītāju visas dziesmas garumā, padarot to par absolūtu grāvēju. Jāpiemin, ka gan šo, gan otru albuma singlu Humble ir producējis Mike Will Made It, kurš pēdējos gados ir strādājis pie neskaitāmiem hītiem, piemēram Black Beatles, Mercy un Formation. Ar savu līdzdalību abu šo Kendrika dziesmu veidošanā viņš kārtējo reizi pierāda, ka ne velti ir viens no pieprasītākajiem producentiem šobrīd. Un es arī ne mirkli nešaubos, ka viņu sadarbības rezultātu vēl sastapsim daudzos gada dziesmu topos.

Tavs komentārs