Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
OKTOBRIS
03: Behemoth, Palladium koncertzāle
03: Kārlis Kazāks, Melno Cepurīšu Balerija
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Nedēļas dziesmas 02/02

Intro, 2015. g. 2. februārī

Death Cab For Cutie — Black Sun

Nu jau pagājuši gandrīz četri gadi kopš lieliskā Codes And Keys un viņu, iespējams, visas karjeras augstākā punkta — dziesmas You Are A Tourist. Skaidrs, ka šādiem darbiem turpinājumu radīt nekad nav viegli, īpaši jau tad, ja no apvienības pēc astoņpadsmit gadu darbības aiziet producents un ģitārists Kriss Valla. To, ka šis ir pavisam citāds Death Cab, var dzirdēt jau no pirmajām sekundēm. Black Sun savā ziņā ir šķiršanās dziesma, savā — pārmaiņu dziesma, bet pavisam noteikti tā ideāli atbilst albuma nosaukumam Kintsugi, kas no japāņu valodas nozīmējot mākslas veidu, kurā tiek labots sabojātais. Šis nav topu grāvējs, tomēr pie šiem apstākļiem Black Sun ir gandrīz vai labākais iespējamais variants. Katrā ziņā grupa nav radījusi neko sliktu, un arī tas ir daudz.

/Normunds Vucāns/

Courtney Barnett — Pedestrian At Best

“Sieviete Kurts Kobeins” Tā var raksturot šo skarbo un jauno lēdiju no Austrālijas. Tas attiecināms ne tikai uz viņas raupjo skanējumu un attieksmi, bet arī uz kreilisko ģitārspēli. Ilgi gaidītā debijas albuma pirmais singls ir klasisks Kortnijas gabals. Liriski piesātināts, netīri elegants un papildināts ar fantastisku video versiju.

/Rūdolfs Sietiņš/

Will Butler — Anna

Ja Arcade Fire pieturēsies pie ierastā albumu izdošanas grafika, tad nākamo viņu plati ātrāk par 2016. gadu nesagaidīt. Tomēr šīs apvienības klausītājus šogad ar debijas albumu priecēs viens no grupas dalībniekiem — Vils Batlers. Laicīgi būtu jāpiebilst, ka solokarjeru veidot ir nolēmis nevis solists Vins Batlers, bet gan viņa brālis Vils Batlers, ko bieži vien mēdz jaukt vārdu līdzības dēļ.  Viņš līdz šim ir jau sevi pierādījis, sarakstot ļoti kvalitatīvu skaņu celiņu filmai Her jeb Viņa, kas tika nominēts Oskara balvai. Savu gaidāmi albumu Vils raksturo kā dažādu nozīmīgu Amerikas žanru sajaukumu. Ja pirmais singls Take My Side tika ieturēts rokenrola stilā, tad šonedēļ izdotajā Anna saskatāmas jaunā viļņa iezīmes. Abi skaņdarbi liek noprast, ka arī vienatnē Vils Batlers ir spējīgs sarakstīt ļoti kvalitatīvu mūziku.

/Staņislavs Fisenkovs/

Torres — Strange Hellos

Nejauciet šo Nešvilas dziesminieci ar futbolistiem vai kādiem kantrī izpildītājiem (jo galu galā, viņa nāk no Nešvilas). Torres debijas albums pierādīja, ka viņai ir cerības iekļūt mūsdienu dziesminieču Olimpā. Diemžēl Strange Hellos šo cerību, labā nozīmē, sagrauj. Pirmais singls no maijā gaidāmā albuma Sprinter ir alternatīvais roks In Utero garā. Vai vēl precīzāk — atgādina par laikiem, kad PJ Hārvija bija jauna un spuraina. Lūk, tā ir jāizklausās žanram, kuru mēs mēdzam saukt par post-grunge.

/Rūdolfs Sietiņš/

Drenge — We Can Do What We Want

Liekas, tas nemaz nebija tik sen, kad iepriekšējo reizi rakstīju par Drenge gaidāmā albuma pirmo singlu, bet skat — izrādās, ka pagājuši jau divi gadi! Šajā laikā ir aiztecējuši daudzi ūdeņi, savu potenciālu, manuprāt, puikas līdz galam izmantojuši nav, tomēr tajā pašā laikā jāatceras — viņi joprojām ir riktīgi jauni! Diez vai šī dziesma kļūs par superhītu, tomēr dueta jauneklīgā enerģija, trakulīgums un attieksme neatstāj vienaldzīgu. Mani māc pamatīgas šaubas, vai šo albumu, atšķirībā no tā priekšgājēja, kāds pa īstam pamanīs, taču tas varbūt nav nemaz tik svarīgi. Iespējams, Drenge pat piestāvētu būt tai grupai, par kuras eksistenci zina nepieklājīgi maz cilvēku, taču katru reizi, kad kaut kur tiek atskaņotas tās dziesmas ikviens vēlas, kaut nokļūtu viņu koncertā un pie šī varētu patresīt kādā tumšā, pārbāztā bārā.

/Normunds Vucāns/

Alex G — Sarah

Guļamistabas burvis Alex G pērn izdeva ļoti skaistu albumu DSU, kas atgādināja par sirsnīgākajiem un pozitīvākāk skanošajiem Eliota Smita garadarbiem. Sarah patiesībā ir veca dziesma — ierakstīta 2012. gadā, bet līdz šim palikusi neizdota. Un labi, ka tā... Jo, ja Alex G mūzika līdz šim nav iemīlēta, tad to būs diezgan viegli izdarīt noklausoties šo skaņdarbu. Laikam jāpiekrīt, ka šī ir labākā izpildītāja dziesma.

/Rūdolfs Sietiņš/

Mew — Satellites

Es tiešām sen nebiju klausījies Mew (protams, atskaitot viņu ģeniālo Ziemassvētku singlu She Came Home For Christmas), un tikko sapratu, kāpēc — šis ir pirmais jaunais ieraksts pēdējo piecarpus gadu laikā. Nedaudz pārsteidzoši, bet dāņu sakarā pauze īsti nav jūtama, jo viņi izklausās svaigi un ļoti labā formā esam. Satellites noteikti nav viņu kvalitatīvākā dziesma, tomēr tajā ir visas tās īpašības, kuru dēļ mums patīk Mew, turklāt skanējums, manuprāt, ir izcili pavasarīgs. Jau tagad tas liek aizmirsties un domās nonākt kaut kur aprīļa otrajā pusē, kad viss dabā sāk atmosties, un ir pamatotas aizdomas, ka tad, kad tas reāli notiks, šo es drillēšu daudz un dikti!

/Normunds Vucāns/

Beach Slang — Too Young To Die

Beach Slang ir sirsnīga pop-punk (vārda labākajā nozīmē) apvienība, kas pērn izdeva divus lieliskus EP un šogad gandrīz iekļuva mūsu pašu veidotajā sarakstiņā par gada cerīgākajām jaunajām grupām. Akustiskā Too Young To Die ir tāds kā elpas ievilciens pirms šogad gaidāmā albuma. Tā atgādina par to visiem zināmo brīdi, kad panki izslēdz ģitāras pastiprinātājus un pierāda, ka viņiem ir īsts dziesminieku talants.

/Rūdolfs Sietiņš/

Fluoride — Sleep

Beach Fossils ir viena no maigāk skanošākajām mūsdienu grupām. Tādēļ fakts, ka grupas solistam ir skarbs industrial blakusprojekts ir diezgan amizanti. Nu, gluži kā deviņdesmitajos, kad katras ņūmetāla grupas dalībniekam bija sava grupa, kas centās izklausīties pēc Nine Inch Nails. Ar Nine Inch Nails Fluoride ir visai maza muzikālā līdzība. Vairāk jāatceras par astoņdesmito gadu post-punk mūziku, kas papildināta ar Swans cienīgiem brēcieniem.

/Rūdolfs Sietiņš/

Tavs komentārs