Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Nedēļas dziesmas 07/04

Intro, 2014. g. 7. aprīlī

Laika Suns — Ir jau vēls

Kaut gan, pirmo reizi dzirdot dziesmas ievadu, gribējās jau teikt, ka Arnis Račinskis ir atgriezies pie Mofo laiku idejām, noklausoties kompozīciju līdz galam kļūst skaidrs, ka tas ir, ja tā drīkst teikt, klasisks Laika Suns. Pagaidām ir grūti prognozēt, kā izklausīsies pārējais šī gada otrajā pusē gaidāmais albums, taču ir pamatotas aizdomas, ka muzikāli šis materiāls varētu būt daudzveidīgs, ar plašāku izmantoto izteiksmes līdzekļu klāstu. Toties melodiskums noteikti nekur nebūs zudis — tik kruts grūvs kā šajā gabalā, rokmūzikā nav sastopams katru dienu!

/Normunds Vucāns/

Clap Your Hands Say Yeah feat. Matt Berninger — Coming Down

Clap Your Hands Say Yeah ir grupa, par kuru visi fanoja tālajā 2005. gadā jeb laikā, kad mūzikas industrijā jaunas indie grupas sāka uzrasties kā sēnes pēc lietus. Viņi spēja noturēt uzmanību divu albumu garumā, bet pēc trešā visiem pa lielam kļuva vienalga. Līdz ļoti nopietnajam šī gada 1. aprīlim. Clap Your Hands Say Yeah ne tikai atgriezās ar svaigu mūziku, viņi to izdarīja ar The National galvenā vīra Meta Berningera līdzdalību. Jaunajā singlā Coming Down tas ir ļoti jūtams, jo Clap Your Hands Say Yeah vairs neizklausās tik rezgalīgi, savukārt saldsērīgā melodija atgādina pašus The National. Kā izteicās grupas līderis Aleks Onsvorts, jaunais albums Only Run, kas tiks izdots 3. jūnijā, būs optimisma otrā elpa, kurā mūziķi centīsies līdzsvarot priecīgu skatu uz dzīvi ar visapkārt esošajām frustrācijām. Tad jau redzēs, vai viņiem tas būs izdevies.

/Jana Udovenko/

Jack White — High Ball Stepper

Gluži tāpat kā mūsu 2012. gada Gada dziesma Sixteen Saltines arī jaunākais Džeka Vaita veikums High Ball Stepper reāli spārda pakaļu! Turklāt, jo vairāk to dzirdi, jo vairāk tas rifs pārņem savā varā. To, kas notiek šajā dziesmā, vādiem izteikt nav ispējams. Tikpat labi tur varētu būt dzirdama arī kāda slpkavība, taču ikvienam par to būtu nospļauties, jo tas skan tieši TIK labi. Starp citu, vai man vienīgajam šķiet, ka, radot šo dziesmu, Vaitā bija iemiesojies divu Džimiju — Peidža un Hendriksa — radošais gars?

/Normunds Vucāns/

Jamie XX — Sleep Sound

Marta beigās izdotais Jamie XX singls nav gluži pavisam nedzirdēts, jo jau pagājušā gada nogalē bija atrodams vairākos miksos, kā arī saīsināta versija bija sākusi ceļot internetā, tomēr tagad tas ir oficiāli palaists kā Sleep Sound un maija sākumā tiks oficiāli izdots kopā ar pagaidām vēl nedzirdētu skaņdarbu Girl. Sleep Sound turpina viņa delikātās deju mūzikas skanējumu, ko esam dzirdējuši viņa iepriekšējos solo skaņdarbos, kā arī pēdējā The xx albumā. Tā galvenā tēma ir visai neuzkrītoša, tomēr tai pat laikā ir iespējams arī iedomāties to visai labi strādājam uz deju grīdas. Atmosfēra nedaudz atgādina Four Tet, ar ko Jamie XX nesen sadarbojies, bet nav arī šaubu par to, ka viņam ir arī pašam savs rokraksts, kas šobrīd ir viens no interesantākajiem elektroniskajā mūzikā (vai pat mūzikā kopumā).

/Lauris Anstrauts/

How to Dress Well — Repeat Pleasure

Marta pirmajā pusē stāstījām par How to Dress Well jauno skaņdarbu Words I Don't Remember. Noklausoties to, radās iespaids, ka Toms Krels turpina izkopt savu rokrakstu, kas radās viņa iepriekšējos darbos. Repeat Pleasure, kas parādījās līdz ar paziņojumu par jūnijā gaidāmo albumu, tomēr šīs domas lika mainīt. Tas iesākas ar viegla sintezatora un akustiskās ģitāras skaņām. Ja agrāk viņu bija iespējams iztēloties, spēlējot savu mūziku vienatnē ar sintezatoru un semplu palīdzību, tad šoreiz jau jādomā par grupas līdzdalību. Neatņemama sastāvdaļa dziesmā ir ģitāras un bungas, kas ir vienādi nozīmīgas līdz ar elektroniku, ja pat ne vairāk. Lai gan zināms atmosfēriskums vēl jūtams, kopumā ir izjūta, ka How to Dress Well vairs nerada tik intīmu mūziku, kā tas bijis iepriekš. Interesanti būs uzzināt, kā Repeat Pleasure spēs sadzīvot vienā platē ar Words I Don't Remember un vai, piemēram, ir gaidāmas vēl kādas citas pārmaiņas.

/Staņislavs Fisenkovs/

Wolf Alice — Moaning Lisa Smile

Grupa, no kuras ļoti tiek gaidīts debijas LP, gatavojas izdot jaunu EP. To, ka no Wolf Alice varētu sagaidīt lielas lietas, labi varēja dzirdēt jau iepriekš izdotajā grupas materiālā. Blush EP ietvaros Londonas kvartets vairāk rotaļājas ar popmūzikas un indie savienošanu. Moaning Lisa Smile skanējums orientējas uz alternatīvo mūziku, kurai raksturīgas asākas ģitāru skaņas un ceļgalos saplēsti džinsi. Pievienojot nelielu devu grunge brīžiem melanholoskajā skanējumā, Wolf Alice gaidāmā EP muzikālais portrets varētu rast atspulgu 90. gadu sākuma ģitārmūzikas spogulī.

/Kristaps Zvirbulis/

Liars — Mess on a Mission

Janvāra sākumā, lai gan pamanīta, bet Nedēļas dziesmās neizcelta palika Liars dziesma Mess on a Mission. Pagājušajā mēnesī līdz klausītājiem nonāca jaunākā Liars plate Mess, par kuru kritiķiem galvenokāt bija sakāmi labi vārdi. Iemesls šonedēļ izcelt šo trīs mēnešu veco skaņdarbu ir tam radītais video. Tajā eksperimentālās noise-pop grupas dalībnieki tiek iemesti dažādās realitātēs, laika gaitā tās visas jaucot kopā, raot vienu lielu jucekli. Spilgti atmiņā paliek ne vien šīs dziesmas vizualizācija, bet arī pati dziesma. Tā ir haotiska un tajā pašā laikā hipnotizējoša, liekot to atkārtot vēl un vēl, līdz rindas Facts are facts and fiction's fiction paliek prātā neizdzēšamas uz ilgu laiku.

/Staņislavs Fisenkovs/

Drake — Days in the East

Dreikam šī bijusi ļoti aizņemta nedēļa, jo ne no tā ne no šā kanādiešu reperis publicēja divas jaunas dziesmas. Pirmā — Draft Day — izpelnījās uzmanību Lorinas Hilas sempla un dažu 'brow-raising' frāžu dēļ, taču jau nākamajā dienā izdotajā Days in the East viņš stāsta, kā iet ciemos pie Erikas Badu dzert tēju un runāt par īstu mīlestību. Nu, viss kā jau īstam reperim pieklājas.

/Jana Udovenko/

Tavs komentārs