Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

NOVEMBRIS
Jaakko Eino Kalevi — Dissolution
Coldplay — Everyday Life
Beck — Hyperspace
Harry Nilsson — Losst and Founnd
Leonard Cohen — Thanks For The Dance
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

NOVEMBRIS
23: Carnival Youth, Hanzas Perons
23: Ozols. Neona Pilsēta - Sāgas Noslēgums , Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
28: Boy Harsher | Chasms, Klubs Depo
28: Jumprava, Arēna Rīga
29: Astro'n'out, Palladium koncertzāle
DECEMBRIS
04: Matt Simons, Palladium koncertzāle
07: Nikto, Nemiers
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Nedēļas dziesmas 12/08

Intro, 2013. g. 12. augustā

Arctic Monkeys — Why'd You Only Call Me When You're High?

Kamēr neskaitāmi Arctic Monkeys fani nepacietīgi gaida grupas septembrī gaidāmo albumu AM, pati grupa intervijās izmet interesantus citātus par tā saturu. Tā grupas līderis Alekss Tērners nesen salīdzināja albumā dzirdamo ar Dr. Dre, tāpat piesaucot arī Outkast un Aaliyah. Pirmie singli R U Mine? un Do I Wanna Know? par to it kā neliecināja, bet jaunais Why'd You Only Call Me When You're High? gan šo to izskaidro. Pirmkārt jau, tas skan pavisam citādi no jebkā, ko Mankiji ir līdz šim radījuši. Lai gan viņi vēl joprojām ir indie roka grupa, tik ļoti ar ritmu un blūzu viņi flirtējuši nav nekad agrāk (pat salīdzinot ar Do I Wanna Know? seksīgo skanējumu). Pie tam, pirmo reizi to noklausoties, sapratu, ka dziesmas ritma partija man kaut ko ļoti atgādina. Sākumā likās, ka to var savilkt kopā ar ritma partijām no deviņdesmito gadu popzvaigžņu dziesmām, tomēr pēc kāda laika sapratu kā īstais salīdzinājums ir cits. Proti, Why'd You Only Call Me When You're High? sākums skan neizskaidrojami līdzīgi Eminem superhīta The Real Slim Shady ievadam, kuru, starp citu, ir producējis tieši Dr. Dre, līdz ar to tas izskaidro iepriekš minētos izteikumus. Tomēr tiem, kurus nupat izlasītās rindas ir nobiedējušas, varu ieteikt nomierināties — lai gan Arctic Monkeys flirtē ar iepriekš neapgūtām skaņu teritorijām, cauri visam vēl joprojām ir noprotams, ka tie ir tieši Arctic Monkeys un nešķiet, ka šīs izmaiņas liks ilglaicīgajiem grupas faniem no tās novērsties.

/Lauris Anstrauts/

Placebo — Loud Like Love

Šķiet, gaidīt no Placebo vēl kaut ko ģeniālu ir diezgan naivi. Kopš bundzinieka nomaiņas 2008. gadā grupas skanējums piedzīvojis ievērojamu lejupslīdi, tādēļ ziņa par jaunu, rudenī gaidāmo albumu pēc četru gadu pārtraukuma radīja zināmas bažas. No vienas puses, šis albums varētu kļūt par Placebo atdzimšanu, taču no otras — tas var tikai vēl vairāk iedragāt grupas tēlu. Pēc pirmā singla Too Many Friends diemžēl bija jāsecina, ka otrais variants ir tuvāk taisnībai. Jaunais singls Loud Like Love šo situāciju nedaudz uzlabo, taču radikālas izmaiņas nenes. Izklausās, ka Braians Molko ir noguris no dziesmu sacerēšanas vai arī pārāk apmierināts ar dzīvi, lai tās sanāktu labas. Jebkurā gadījumā, Loud Like Love ir klausāmāka par Too Many Friends, un vienmēr atradīsies kāds, kam šīs dziesmas patiks pietiekami labi, lai Placebo tuvākajā laikā vēl nekļūtu par bezdarbniekiem.

/Jana Udovenko/

MGMT — Your Life Is a Lie

Pateicoties dažām ļoti veiksmīgām dziesmām, ieguvuši indie superzvaigžņu statusu, pēc sava otrā albuma MGMT to tikpat ātri arī pazaudēja. Atšķirība starp šiem albumiem jau patiesībā nebija liela, tikai viņu otrajā albumā bija nedaudz vairāk psihedēlijas un krietni mazāk radio singlu, kas daļai grupas klausītāju lika no viņiem novērsties un daļai kritiķu — būt nepelnīti bargiem. Pat man, kuram psihedēlija ne vienmēr iet pie sirds, jāatzīst, ka Congratulations nebija tik briesmīgs, kā daži to centās padarīt. Lai kā arī būtu, šķiet, ka MGMT no šīs pieredzes ir mācījušies. Viņu jaunais singls Your Life Is a Lie ir piepildīts ar dīvainām skaņām un ilgumā tikai nedaudz pārsniedz divas minūtes, bet enerģiskie vokāli un izteiksmīgais ģitāras rifs, kas caurvij visu dziesmu, tai piedod arī mērena hita potenciālu. Savukārt dziesmas teksta saturs nedaudz atsauc atmiņā Deivida Bērna eksistenciālās pārdomas Talking Heads (no kuriem šis duets arī agrāk ir ietekmējies) meistardarbā Once In a Lifetime. Domājams, ka pašiem MGMT nu jau ir skaidrs, ka meinstrīmā viņiem nav, ko meklēt, un, visticamāk, viņi tā īsti arī nekad nav uz to tiekušies, bet, spriežot pēc šī skaņdarba, ar jauno albumu šis duets varētu atkal kļūt par indie smagsvariem.

/Lauris Anstrauts/

Babyshambles — Picture Me in a Hospital

Sākotnēji atradis savu vietu kā B puses demo ieraksts singlam Nothing Comes to Nothing, bet tagad ticis izdots kā trešais singls no ilgi gaidītā (seši gadi!) grupas jaunā ieraksta. Skats uz jauno studijas veikumu ir vairāk nekā cerīgs — "pulveru kalni" nav pievarējuši ne Dohertiju mūziķi, ne Dohertiju dzejnieku. Picture Me in a Hospital lieliski papildina fonā dzirdamā vijoles spēle, kas jauno singlu padara nedaudz romantiskāku. Neiztikt arī bez jau iepriekšējos ierakstos dzirdētās Pītera murmināšanas fonā. Singli paši par sevi izklausās salīdzinoši tīrāki nekā iepriekšējie grupas darbi, kas varētu būt balstīts uz kārtējo organisma attīrīšanos, bet nekad neko nevar zināt, ne jau nu ar Dohertiju. Atliek vien turēt īkšķus lai līdz tūrei tas ceļš būtu tikpat tīrs kā jaunā daiļrade.

/Kristaps Zvirbulis/

Banks — Waiting Game

Jaunā Losandželosas R’n’B sensācija Banks turpina izdot singlus, no kuriem katrs ir labāks par iepriekšējo. Warm Water jau šķita kā jutekliskuma kalngals, taču Waiting Game vēl vairāk lauž intimitātes robežas un ir vēl dramatiskāks. Bez šaubām liels nopelns tajā ir pirmšķirīgajā producentu izvēlē — pie iepriekšējā gabala strādāja Totally Enormous Extinct Dinosaurs, savukārt šim klāt ķēries Vīnē bāzētais SOHN. Rezultāts ir tumbas graujoši basi, tumsnēja noskaņa un mistificēts skanējums, kas apvij Benksas mīlas stāstu. Domāju, ka pēc četriem veiksmīgiem singliem viņai ir liels potenciāls iekļūt BBC Sound of 2014 sarakstā.

/Jana Udovenko/

Kid Smpl — Armour

Man nav zināms nekas daudz par Kid Smpl. Vien tas, ka viņš ir no Sietlas un producē pieklusinātu elektronisko mūziku, tomēr šķiet, ka tā pat skan labāk, ja par tās veidotāju nekas nav zināms. Tā ir tik minimālistiska un sapņaina, ka lielam mūziķa ego šeit nav vietas. Viņa jaunākā EP Armour titulskaņdarbs ir lielisks ambientās mūzikas un post-dubstep sajaukums. No pirmā šeit dzirdama maiga klavieru tēma un lietus šalkoņas skaņas, savukārt no otra -  izpludināts vokālais sempls un pieklusināti, atmosfēriski bīti. Tas rada nedaudz mistisku, bet tai pat laikā siltu noskaņu, kas derēs kā ideāls muzikālais pavadījums mierīgiem vakariem. Ja Kid Smpl radītās skaņas ir iepatikušās, tad iesaku doties uz viņa Bandcamp lapu, kur visu EP iespējams lejupielādēt, pašam nosakot cenu.

/Lauris Anstrauts/

ELVI/DUNIAN — IUNO

Pēdējā laikā latviešu elektroniskās mūzikas duets ELVI/DUNIAN bijis īpaši ražīgs. Pa vasaru apbraukājuši lielākos mūzikas festivālus Baltijas valstīs un mēneša laikā publikai atrādījuši trīs jaunus veikumus. Šonedēļ klausītājiem piedāvāts IUNO, kas ir house stilā ieturēts skaņdarbs, kurā saklausāmas ietekmes no Four Tet un amizantā kārtā arī no Eurythmics (sakiet paldies kolēģa Laura Anstrauta spicajām ausīm, kas dziesmas trešajā minūtē saklausīja līdzības ar sintezatoru partiju no britu dueta hita Sweet Dreams (Are Made of This)). Iespējams, šāda rosība norāda, ka drīzumā varēsim sagaidīt arī kādu lielformāta ierakstu no ELVI/DUNIAN?

/Jana Udovenko/

Fuzz — Loose Sutures

Kopš 2005. gada, kad savu darbību ar debijas albumu atzīmēja grupa Epsilons, Ty Segall katru gadu priecējis savus sekotājus ar jaunu daiļradi, un šis gads nav izņēmums. Tuvojoties sava astotā solo albuma izdošanas dienai, mūziķis pamanījies uzspēlēt bungas kārtējā grupā. Loose Sutures ir trešais singls no jaunā projekta Fuzz debijas ieraksta. Lai gan jaunās blices sastāvā Ty Segall apsēdies pie bungām, grupas rokraksts ir manāmi tuvs viņa solo daiļradei. Loose Sutures vēlreiz apstiprina iepriekš izdotajos singlos izkopto modeli — garāžroka darbaholisms ar psihedēliju kā hobiju.

/Kristaps Zvirbulis/

Tavs komentārs