Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

AUGUSTS
Sheer Mag — A Distant Call
Jay Som — Anak Ko
Taylor Swift — Lover
Tool — Fear Inoculum
Whitney — Forever Turned Around
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

AUGUSTS
23: Kurbads. Ķēves Dēls, Lucavsala
28: Tribes of the City, K. K. fon Stricka villa
29: Evija Vēbere, Dārza Kāre
29: Židrūns, Kaņepes Kultūras centrs
31: Instrumenti, Daugavas stadions
SEPTEMBRIS
04: Tesa, NOASS
06: Fetty Wap, Coyote Fly
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Nedēļas dziesmas 30/01

Intro, 2014. g. 30. janvārī

Audrey Fall — Petrina

Katrai valstij ir raksturīgs savs muzikālais DNS, un, kamēr Lielbritānija, piemēram, ir elektronikas karognesēja, viens no Latvijas mīļžanriem ir postroks. Pēdējo pāris gadu laikā šis žanrs ir atguvis savu popularitāti, grupām Tesa un Parára izdodot jaunus albumus, kā arī tādiem postroka smagsvariem kā Mono, God Is An Astronaut un Sigur Ros koncertējot Latvijā. Likumsakarīgi, ka šie notikumi rezultējušies jaunu postroka apvienību dzimšanā. Aizvadītajā gadā sevi prezentēja rīdzinieki Omertá, savukārt šogad pienācis laiks jelgavniekiem Audrey Fall. Čaļi Jurģis, Elvijs, Pauls un Aigars divus gadus čakli strādājuši pie sava debija ieraksta Mitau, kas dienasgaismu ieraudzīja 14. janvārī un nu ir nopērkams Bandcamp un iTunes interneta veikalos. Pirmais singls no šī albuma — Petrina — jau paspējis iegūt lielu rezonansi Latvijas mūzikas lauciņā un izpelnījies sajūsmas saucienus no Goran Gora un daudziem citiem. Tagad piedāvājam to novērtēt arī jums.

/Jana Udovenko/

Beck — Blue Moon

Blue Moon ir jau ceturtais singls, kas izdots februāra skaļākā ieraksta gaidās. Lai gan uz kādu laiku pieklusis, jau pēc mēneša klajā nāks Beck divpadsmitais studijas ieraksts. Tā jaunākais vēstnesis ir brīnišķīga kompozīcija, kurā klausāma lieliska mijiedarbība akustiskās ģitāras, klavieru un paša mūzikas hameleona vokālajā izpildījumā. Beck vārds vairāk asociējas ar radošu pieeju neskaitāmo instrumentu pielietošanai un nebeidzamiem eksperimentiem dažādu žanru robežās, bet tas neliedz laiku pa laikam atgādināt, ka arī bez samplēšanas un skaņu efektiem viņš spēj radīt lieliskas kompozicījas. Pēc piecu garu gadu pārtraukuma misters Hansens ir atgriezies ar februāra svarīgāko ierakstu.

/Kristaps Zvirbulis/

Youth Lagoon — Worms

Kas kopīgs Youth Lagoon hobitam Trevoram Poversam un Tomam Delondžam no Blink 182 un Angels & Airwaves? Abi gluži kā tādi jefiņi ir apsēsti ar kosmosu. Worms, kas būs iekļauta kompilācijā The Space Project, kur dažādi izpildītāji kā semplus izmantos īstas un dzīvas kosmosa skaņas, ir līdz banalitātei kosmiska dziesma, kas, manuprāt, diezgan cienījami papildina pērnā gada albumu Wondrous Bughouse.

/Rūdolfs Sietiņš/

Metronomy — Love Letters

Sarakstā, kas veltīts albumiem, kuri šogad ar nepacietību jāgaida, sevi gada nogalē, daudziem pat nepamanot, pielika arī Metronomy. Izdotais singls I’m Aquarius bija ar drūmāku noskaņu, kas ir zināms pretstats pēdējai platei The English Riviera, ko varētu klausīties, piemēram, saulainā dienā, guļot kādas pludmales smiltīs. Pagājušajā nedēļā publicētais otrais singls Love Letters situāciju šajā sakarā mainīja, bet tajā pašā laikā deva vielu pārdomām par jauno skanējumu kopumā. Tas ir mainījies un šobrīd sevī ietilpina daudzas atsauces uz psihedēliju un disko elementiem, kas rada jaunu kokteili viņu daiļrades cienītājiem. Rodas izjūta, ka līdzīgi kā mūsdienās ar bildēm arī mūzikai var izvēlēties kādas noteiktas nokrāsas filtru. Izvēlētais filtrs ir ieintriģējis, un otrais albuma vēstnesis neliek svītrot Metronomy vārdu ārā no izveidotā saraksta, bet gan liek gaidīt to ar vēl lielāku nepacietību.

/Staņislavs Fisenkovs/

Mac DeMarco — Passing Out the Pieces

Nav labāka datuma par 1. aprīli pašreiz stilīgākā mūzikas galma āksta Maka Demarko svaigākā albuma izdošanai. Passing Out the Pieces var uzskatīt par nopietnu dziesmu, lai gan Maks nekad nav pārkāpis joku bezgaumības robežu un kļuvis par banālu asprāti. Nišā “nenopietnas dziesmas par nopietnām lietām” Demarko ir sasniedzis meistara līmeni, un šī dziesma no gaidāmā Salad Days ir tikai viens pierādījums, ka talantīgam cilvēkam nekas nevar noiet greizi.

/Rūdolfs Sietiņš/

Chorus Grant — O Everyone

Dānijas neatkarīgās mūzikas ierakstu kompānija Tambourhinoceros nu var palielīties ar vēl vienu pērli savā mākslinieku sarakstā. Aizvadītā gada nogalē viņi savā paspārnē uzņēma Kristianu Finni Kristensenu jeb Chorus Grant, kas pagājušajā nedēļā prezentēja savu debijas singlu O Everyone. Tas ir satriecošs gabals, kas sajūtu ziņā atsauc atmiņā Cass McCombs, neizmērojamu brīvību un vieglumu. Liegā ģitāras spēle un maigā Kristiana balss ir kā rotaļa ar americana žanru, tajā pašā laikā saglabājot unikālo dānisko skanējumu. Tā vien nepamet izjūta, ka Chorus Grant kļūs par nākamo lielo vārdu Dānijas mūzikā.

/Jana Udovenko/

The Mary Onettes — Silence Is a Gun

Arvien biežāk mūzikas apskatniekiem jāsaskaras ar zviedru izcelsmes jaunajiem talantiem. The Mary Onettes par jauniem nosaukt būtu grūti, jo grupa pastāv jau četrpadsmito gadu, bet arī viņus sanāca iepazīt tikai pēdējā laikā. Pagājušajā gadā izdevuši savu trešo plati, viņi piedāvā glītu, melanholisku indie popu. Nepagāja ne gads, kā viņi publicē jaunu skaņdarbu, kas vēsta par to, ka darbs pie nākamā ieraksta rit pilnā sparā. Silence Is a Gun atsauc atmiņā amerikāņus Beach House, galvenokārt skanošā sievietes vokāla un sapņainā skanējuma dēļ. Iepriekš tas bija vairāk piepildīts ar izteiktām ģitārām, bet šoreiz veikts mēģinājums pavirzīt uz priekšu sintezatoru. Negaidīta ir arī tieši sievietes balss piesaiste, jo iepriekš par vokālu vienmēr atbildīgs bija Filips Ekstroms. Nav jāgaida ilgi, līdz būs iespēja dzirdēt pārējo Portico relīzes materiālu, jo tas līdz mums nonāks jau marta sākumā.

/Staņislavs Fisenkovs/

Tears & Marble — What Is Love (Haddaway cover)

90. gadu eurodance himna What Is Love ir ieguvusi jaunas, mūsdienīgas aprises, par ko parūpējies elektroniskās mūzikas duets Tears & Marble no Nīderlandes. Viņi deju grīdu grāvēju pārvērtuši kosmiski sensuālā balādē, kas intimitātes un sajūtu līmenī robežojas ar The xx. Amizanti, kā dziesmu vārdi iegūst pavisam citu nozīmi vien pamainot aranžējumu, vai ne? Šis pagaidām ir vienīgais dueta piedāvājums, taču drīzumā tiks izdots viņu debijas EP un jauns videoklips, no kuriem tad arī varēs spriest, vai viņu mūzika ir tikpat episka kā šī kaverversija. 

/Jana Udovenko/

Blood Red Shoes — An Animal

Blood Red Shoes manā izpratnē ir grupa, ar kuru var rēķināties par vienu studijas ieraksta izdošanu divos gados. Šī tendence apstiprinājusies arī šogad, kad jaunais singls An Animal tikai apstiprināja pērnā gada runas par jaunu ierakstu. Dziesmā sastopams līdzīgs muzikālais niknums kā Arctic Monkeys, Milburn un Bromheads Jacket. Niknums, kas visticamāk raksturīgs tieši no Šefīldas nākošajām grupām. Jaunais materiāls mazās niansēs atgādina grupas debijas ierakstu Box of Secrets, bet tam noteikti ir mūsdienīgāks skanējums. Ja ir runa par tendencēm, tad otrs aspekts, ar ko var rēķināties, ir nebeidzamā grupas enerģija, kas no viena augstuma pārlec uz nākamo ar katru tekošo grupas ierakstu.

/Kristaps Zvirbulis/

Tavs komentārs