Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Slēptie Skaņu Dārgumi II Daļa

Rūdolfs Sietiņš, 2012. g. 20. martā

Pēc slavas dziesmām par pirmo rakstu, nekļuvu iedomīgs un šai lietai piegāju ar daudz lielāku rūpību nekā vajadzētu, tādēļ pauze sanāca gara gara un visi jau aizmirsa par šādu sadaļu. Šoreiz mēģināju sijāt graudus no pelavām savā mīļākajā mūzikas desmitgadē — deviņdesmitajos un izvēlēties albumus, kuri patiešām ir ģeniāli, kā arī pietiekoši nezināmi. Tas bija grūts uzdevums un ārpus palika tik daudz albumu, ka pietiktu arī citām daļām.

Iepriekš es izvēlējos trīs albumus, šoreiz sanāca divi. Neprasiet kāpēc, lai gan, ja vēlaties, tad varu papildināt šo sarakstu ar tādiem albumiem kā 36 Chambers, OK Computer vai Loveless

Wolfie — Awful Mess Mystery

Wolfie ir iespējams sliktākā labā grupa pasaulē (vui, es gribēju teikt labākā sliktā grupa pasaulē, ja pieņemam, ka es esmu vienīgais The Shaggs fans), tātad ja tu sevi uzskati par labas mūzikas baudītāju un pēc šāda ievada negribēsi klausīties Awful Mess Mystery, tad tu vienkārši esi pārlieku iedomīgs un tava muzikālā gaume ir balstīta uz kaut kādiem muļķīgiem labas mūzikas kritērijiem. Es lepojos, ka man patīk Wolfie albums Awful Mess Mystery, jo tas ir perfekts ideālās popmūzikas albums — skaidrais amatierisms, kas nojaušams grupas mūzikā atbaida daudzus, tiesa tieši tas rada to patīkamo, silto un inficējošo noskaņu. Ļoti lipīgas primitīvas melodijas, vēl primitīvāki sintezatori un ģitāras — tie ir ieroči ar kuriem uzbrūk Wolfie, tiesa tie silda tavu sirdi, nevis plēš gabalu gabalos kā nāvējošiem ieročiem būtu jādara.

Laika — Silver Apples of The Moon

Ierakstot vārdu Laika jeb kur, kur to var ierakstīt) parādās informācija, ka tā ir pirmā dzīvā radība no Zemes, kas pabijusi kosmosā un grupai nēsāt šādu vārdu ir liela uzdrīkstēšanās, skatoties kāda ir definīcija. Paldies, Dievam, lielās ambīcijas atmaksājās un tiešām var teikt, ka tas ir pirmais albums, kas patiesi uznes tevi kosmosā un tu sajuties kā nabaga suns tālajos piecdesmitajos.

Ieraugot vārdu trip-hop pie grupas žanra apzīmējumiem — nākās raukt pieri un iedomāties to stereotipisko cilvēka portretu, kas patērē attiecīgā žanra mūziku lielos daudzumos. “Tātad šai mūzikai jābūt muzikāli tukšai fona mūzikai,” nodomātu kāds rūdīts skeptiķis. Silver Apples of The Moon ar trip-hop mūziku ir visai maza saistība, vairāk tas ir kaut kas starp drīmpopu, My Bloody Valentine melodijām (interesanti, ka grupas muzikālais tēvs ir viens no 14 Loveless skaņu inženieriem), Stereolab speisiskumu, agrīnajiem elektroniķiem (atsauce uz Silver Apples albuma nosaukumā), Jamaikas dub (bez step) un asociācijas var saukt un saukt. Tas ir tik piesātināts un oriģināls, kā arī konceptuāli ļoti interesants un atkarību raisošs, ka tiešām šķiet — tik iedarbīgas zāles kosmosā nokļūšanā iepriekš vēl netika radītas un grupas nosaukumā minētā radījuma definīcija atbilst šai grupai simtprocentīgi. Ekscentriskā space mūzikas pamatlicēja Lūsija Pamela ar šo albumu ļoti lepotos.

Tavs komentārs