Intro.lv 2018. gada labāko dziesmu TOP 25

Gads turpina tuvoties noslēgumam, kā rezultātā arī Intro.lv turpina atskatu uz tajā notikušo, dzirdēto, redzēto un visādi citādi sajusto. Šodien esam priecīgi prezentēt savu 2018. gada dziesmu TOP25. Gluži tāpat kā albumu topā, kuru klajā laidām pirms nedēļas, arī šim 25 muzikālo stāstu sarakstam pievērsāmies ļoti nopietni. Tikai pēc vairākām pārdomu pilnām balsošanas kārtām bijām spējuši saprast, kas tieši būs skaņdarbi, kuriem būs vieta gala iznākumā. Nav noslēpums, ka arī šoreiz katram no dalībniekiem bija ne viens vien skumju brīdis.

Kā raksturot šo gala iznākumu? Esam pamanījušies iekļaut gan māksliniekus, kuri mūsu topos bijuši vairākkārt, gan mūziķus, kuriem tas vēl nebija izdevies, turklāt ne jau tāpēc, ka viņi mūzikas pasaulē būtu parādījušies pavisam nesen. Ir dziesmas, kuras šogad bija iespēja koncerta formātā baudīt arī Latvijā — tāpat neiztiek bez skaņdarbiem, kurus šādi būs iespējams dzirdēt nākamgad. Kas zina — varbūt šādu dziesmu topā ir pat vairāk, nekā esam informēti šobrīd.

Aicinot uz patīkamu klausīšanos un tikpat patīkamām pārdomām par mūsu izteiktajiem viedokļiem, Jūsu uzmanībai Intro.lv 2018. gada dziesmu TOP25.

25. Travis Scott feat. Drake — Sicko mode

Sicko Mode ir Trevisa Skota pirmais singls, kas sasniedzis Billboard Top 100 virsotni, un jāsaka, ka diezgan pelnīti. Līdzīgi kā viss Trevisa albums Astroworld, šis singls ir kā īsts brauciens pa Amerikāņu kalniņiem, jo pamanās sevī ietilpināt teju trīs dažādas dziesmas. Ja ceļojums sākas ar Dreika melodisko ievadu, tad tas ātri vien tiek asi pārtraukts, lai ierautu klausītāju Trevisa pasaulē, kurā pa vidu hiphopa glamūram ir slēpšanās no paparaci, lai neatklātu to, ka viņam gaidāma meita, kā arī vairākas pikantas rindiņas veltītas meitas mātei Kailijai Dženerai. Šī dziesmas daļa ir ietērpta dzīvelīgos ritmos, pie kuriem tā vien gribas ārdīties un mesties mošpitos, taču brīdī, kad šķiet, ka dziesma jau rit uz beigām, tā pamanās pārsteigt klausītāju vēl vienu reizi un nomaina skanējumu uz tumšākiem bītiem un diezgan amizantu Dreika rīmi, kurā viņš kā tāds repa opis tiek notriekts uz visu nakti vien no pusītes Xanax. Kaut arī šāda lēkāšana no viena skanējuma uz otru piecu minūšu laikā sākotnēji varētu šķist kā muzikālā pašnāvība, visas šīs dziesmas daļas lieliski savijas kopā, radot vienu no gada lielākajiem ballīšu grāvējiem.

24. Tirzah — Gladly

Minimālistiska popdziesma, kurā sapņaini lēni klavieru akordi savijas ar elektroniskām notīm un nomierinošu vokālu. Tirzah ir viena no jaunās paaudzes popdziedātājām, kas neseko industrijas standartiem, tā vietā izvēloties iet savu ceļu un sakombinēt deviņdesmito drīmpopu ar modernā indie stūrakmeņiem. Šī dziesma iederētos jebkuras coming of age filmas skaņu celiņā. To klausoties acis pašas uzbur pagājušās bērnības un pusaudžu gadu pirmās mīlestības un lauztās sirdis. Jaunās paaudzes popmūzika lēnām, bet pamatīgi ienāk arī mūsu topos.

23. A.A.L. (Against All Logic) — I Never Dream

Šogad nav trūcis lielisku dziesmu visdažādākajos žanros, bet, ja būtu jāsastāda tops ar gada eiforiskākajām dziesmām, ļoti iespējams, ka tajā triumfētu tieši šī. I Never Dream ir spilgtākā dziesma no old-school deju mūzikas albuma, ko zem pseidonīma A.A.L. (Against All Logic) šogad izdeva elektroniskās mūzikas producents Nikolass Jārs, un tās centrā ir līdz nepazīšanai pārveidots vokālais sampls no sešdesmito gadu R&B grupas The Cookies, kas tiek cilpots neskaitāmas reizes, radot iespaidu, ka skaņdarbs klausītāju apņem no visām pusēm. Savā līdzšinējā karjerā Jārs ir bijis labi pazīstams ar spēju savā mūziku radīt noteiktu noskaņu un tas viņam ir lieliski izdevies arī šeit, radot vēlmi karstā vasaras naktī atrasties uz kāda deju plača brīdī, kad tiek atskaņots šis skaņdarbs un, ar plaši atplestām rokām un smaidu sejā, sagaidīt tā kulmināciju.

22. Diana Gordon — Wolverine

Daiana Gordone nebūt nav jaunpienācēja mūzikas industrijā, tomēr līdz šim viņa daudz labākas sekmes sasniegusi nevis kā dziedātāja, bet kā dziesmu autore — kā spilgtāko piemēru no viņas darbiem var izcelt Bejonsē hitu Sorry (un arī bēdīgi slaveno “Becky with the good hair” rindiņu). Pirms diviem gadiem viņa skatuves vārdu Wynter Gordon nomainīja pret savu īsto vārdu, savā veidā restartējot savu solo karjeru. Šovasar tam sekoja viņas pirmais pašizdotais EP un tā spilgtākā dziesma Wolverine neapšaubāmi ir liekama plauktiņā starp šī gada labākajām R&B un popa dziesmām. Pārliecinoši emocionālais vokāls un momentāli atmiņā paliekošais bīts, kopā ar smeldzīgi nostaļģisko tekstu ļauj Wolverine radīt īpašu noskaņu, kas nepamet vēl kādu laiku pēc dziesmas beigām. To, vai viņai izdosies sasniegt lielu popularitāti redzēsim ar laiku, bet, turpinot radīt šāda līmeņa dziesmas, vismaz kritiķu slavas dziesmas viņai ir garantētas.

21. Jack White — Connected by Love

Džeka Vaita šogad izdotais trešais soloalbums mūzikas pasaulē izraisīja ļoti polarizējošus viedokļus. Lai arī daudzi slavēja viņa atsvaidzināto skanējumu un vēlmi radīt ierakstu, kas aiziet tālāk par Vaita iepriekš noteiktajiem rāmjiem (kas gan arī pirms tam bijuši visai abstrakti), tikpat daudzi kritizēja tā haotisko struktūru un zināmo norobežošanos no masām. Connected by Love sevī apvieno labāko no abām pusēm — tajā ir gan lēnas un drūmas epizodes, gan arī grandioza otrā daļa, kuru uz priekšu dzen ģitāra un ērģeles, kas jau spilgtāk atgādina Džeka karjeras zināmākos brīžus. Vaits jau sen ir karjeras posmā, kas viņam ļauj brīvi atklāt arvien jaunus horizontus un joprojām saglabāt savu augsto kreativitātes līmeni, Connected by Love absolūti neesot izņēmumam.

20. Denzel Curry — Clout Cobain

Jaunajā Denzel Curry albumā ir daudz gabalu, kurus būt vērts izcelt, bet mūsu topā ir iekļuvusi tieši dziesma Clout Cobain, kurā Floridas reperis velk paralēles ar sevi un Kurtu Kobeinu. Zīmīgi, ka fotogrāfijā, kas rotā singla vāku, mākslinieks izvēlējis valkāt džemperi, kas ļoti atgādina tos, ko Kobeins valkāja savas karjeras laikā. Liriski dziesma pieskaras tēmām, kas saistītas ar depresiju, kā arī centieniem iegūt slavu par katru cenu, nododot savus tuvākos. Muzikāli dziesma ir eksperimentāls trap rap gabals, kurš uzbur nomācošu, dažbrīd pat depresīvu noskaņu, it īpaši piedziedājumā, kurā Denzels dzied “Suicidal doors, call it Kurt Cobain / Suwu leather seats, like a bloody stain / I need hella base, I need hella pain / You gon' wanna cry, I'ma make it rain now death don't do apologies.”

19. Unknown Mortal Orchestra — Hunnybee

Kaut arī Unknown Mortal Orchestra šīgada albums Sex & Food kopumā bija diezgan viduvējš, tajā bija diezgan daudz ļoti spēcīgu singlu. Sākot no ģitārrifu piesātinātā American Guilt un psihedēliski hipnotizējošā Not in Love We're Just High līdz gardajam kumosam Hunnybee, kas ierindojas mūsu topa 19. vietā. Hunnybee lielākoties paķer ar savu dzīvīgo bītu, kas ir tikpat lipīgs kā medus un tik ausīm tīkams, ka visu ķermeni pārņem miers un mīlestība pret visu pasauli; un kaut arī dziesmu vārdi ir pilni ar melanholiju un rudens depresiju, melodijā vēl joprojām virmo sapņainas un siltas atmiņas par vasaru, kas padara šo dziemu tik skaistu. Šo saldo izjūtu, šķiet, noķēruši diezgan daudzi, jo Hunnybee ir kļuvis par populārāko singlu no visa albuma un par skatītāko video/dziesmu Unknown Mortal Orchestra YouTube kanālā.

18. Rosalía — Malamente

Katalāņu dziedātāja Rosalía šī gada vasaras sākumā uzradās kā zibens spēriens no skaidrām debesīm — lai gan dzimtajā Spānijā viņa sevi bija paspējusi pieteikt jau dažus gadus iepriekš, tālāk par tās robežām viņa līdz tam īsti nebija zināma. Visu mainīja viņas jaunākā albuma El mal querer pirmais singls Malamente, kas ātri vien nonāca gandrīz visu pasaules lielāko mūzikas mediju slejās. Iespējams, ka to panākt palīdzēja dziesmas fantastiskais videoklips, bet tas bija nepieciešams tikai uzmanības piesaistīšanai, jo tālāk visu izdarīja pati dziesma. Jau no pirmā brīža, kad ieskanās viņas noslēpumainā, nedaudz piesmakusī balss, ir skaidrs, ka šī dziesma ir kas īpašs, pat nesaprotot tās teksta nozīmi. Jaucot flamenko skaņas ar moderniem hiphopa bītiem, Rosalía ir iepazīstinājusi pasauli ar jaunu skanējumu, kas viņai ļāvis ar Spānijas mūziku ieintriģēt klausītājus tālu pāri tās robežām.

17. Arctic Monkeys — Four out of Five

Arctic Monkeys šogad izdotais albums Tranquility Base Hotel & Casino daudzus grupas fanus pārsteidza ar tā konceptu un tematikas maiņu. Lai arī par pašu albumu domas dalās, ir skaidrs, ka Four Out of Five noteikti ir ne tikai viena no labākajām dziesmām albumā, bet arī spēcīgs singls. Basģitāras rifs izklausās kā paņemts pa taisno no grupas iepriekšējā albuma AM, dziesmas plūstošais melodiskums aizrauj klausītāju Tranquility Base Hotel & Casino pasaulē, un visam pa virsu Alekss Tērners liegi dzied par... ģentrifikāciju. Nav daudz tādu mūzikas grandu, kas ar tādu nopietnību varētu sarakstīt dziesmu par tako restorānu ar pat ne izcilu reitingu (Kāpēc ne piecas zvaigznītes? Kāpēc?), un izklausīties tik labi.

16. Chance the Rapper — 65th & Ingleside

Čikāgas mīļākais dēls Chance the Rapper šovasar atgriezās ar četrām jaunām dziesmām, izdodot tās bez jebkāda iepriekšēja paziņojuma. Šķiet, ka lielāko popularitāti no tām viņa fanu vidū ir ieguvusi I Might Need Security, bet, mūsuprāt, spilgtākā no šīm dziesmām ir 65th & Ingleside, kas ir veltījums viņa līgavai un meitas mātei Kirstenai. Lai gan Chance nekad nav vairījies savos tekstos apspriest notikumus no savas dzīves, 65th & Ingleside ir īpaši personiska dziesma, kurā viņš gremdējas atmiņās par laiku pirms viņš kļuva slavens, un visai pasaulei pastāsta, cik lielu pateicību viņš ir parādā savai otrajai pusei, par spīti tam, ka viņu attiecības ne vienmēr ir gājušas gludi. Chance the Rapper jau ir iemantojis slavu kā izteikti pozitīvs reperis, bet šajā dziesmā šī pozitivitāte tiek pacelta jaunos augstumos. Par laimi, nevienā brīdī tā nepāraug banalitātē — Chance vienkārši izdodas lieliski uzburt stāstu, kas rada patīkamu sajūtu sirdī.

15. Blood Orange feat. A$AP Rocky — Chewing Gum

Chewing Gum ir viena no dziesmām, kas stipri izceļas Blood Orange jaunākajā albumā Negro Swan. Kaut arī tai piemīt tas pats melanholiskais skanējums, kas vijas cauri visām albuma dziesmām, tā vairāk balstīta R&B un hiphopa tradīcijās un arīdzan ir vienīgā dziesma platē, kurā atrodama repa rīme. Ļoti iespējams tieši šī iemesla dēļ Chewing Gum tika izņemta no Blood Orange turnejas setlistes, lai neīsinātu dziesmu pirms A$AP Rocky pienesuma, taču tas nemazina dziesmas nozīmi albuma kopējā vēstījumā. Tieši otrādi. Chewing Gum ir tā dziesma, kas visskaidrāk atspoguļo to izmisumu un nogurumu, ko bieži izjūt afroamerikāņu un queer kopienas, kam šis albums ir veltīts. Ar atkārtotu jautājumu “Tell me what you want from me?” un saldsērīgo melodiju, šī dziesma lieliski apvieno šķietami pretējas emocijas — dusmu izlikšanu un svētlaimi par to, cik lieliski tas viss skan.

14. Mitski — Geyser

Geyser ir spilgts pierādījums tam, cik piepildīti un krāšņi 2018. gadā skan Mitski. Lai arī skaņdarbs neilgst pat divarpus minūtes, tajā bez jebkādas sasteigtības vai svarīgu soļu izlaišanas ir iekļauts gan trausls un ievainojamību izstarojošs ievads, kur stīgu pavadījumā Mitski vēršas pie stāsta galvenā tēla un zvēr tam absolūtu uzticību, bet jau pēc mirkļa, gluži kā geizers, dziesmas temps uzšaujas debesīs, skaņdarbam pārtopot par elektriskās ģitāras un agresīvu bungu piepildītu, bet joprojām emocionālu rokdziesmu. Nereti pārāk komplicēta struktūra var sabojāt dziesmas kvalitāti, bet šis ne tuvu nav šāds gadījums — par spīti jau pieminētajam neilgajam dziesmas garumam un sajūtai, ka Geyser kuliminācija varēja ilgt vēl vismaz brīdi, skaņdarbs tāpat sniedz ļoti reālistisku un bagātīgu sajūtu kopumu.

13. Superorganism — Everybody Wants to Be Famous

Superorganism ir bariņš dažādu valstu jauniešu, kas satikušies Londonā un spēlē vienlaicīgi oriģinālāko un neorģinālāko mūziku šogad. Apkopojot virkni ļoti uzskatāmu ietekmju, pirmkārt jau no M.I.A. visu laiku lielākā singla Paper Planes, viņi ir pamanījušies radīt dziesmu, kas, atgādinot ļoti daudz ko, vienlaikus izklausās kā malks svaiga gaisa, kam pašlaik nekas līdzīgs nekur citur radīts netiek. Ja ar vienu dziesmu būtu jāparāda, kā 2018. gadā izklausījās vidējā lielpilsētas hipsterjaunieša dzīve, labāku piemēru kā Everybody Wants to Be Famous neatrast!

12. Post Malone — Better Now

Šī ir viena no tām dziesmām mūsu topā, no kuras šovasar bija pilnīgi neiespējami izbēgt. Lai kurā valstī, lai kurā dienas laikā atrastos, vienmēr no kāda stūra varēja dzirdēt “You know I say that I am better now, better now”, un ar šo rindiņu vien pietika, lai Better Now iesēstos galvā uz visu atlikušo dienu. Nav arī grūti saprast, kāpēc šī dziesma kļuva par tik masīvu hitu. Tajā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas — vienkāršs piedziedājums, kuru ļoti viegli atcerēties, lipīga melodija, un tēma, ar kuru var empatizēt teju katrs cilvēks uz zemeslodes. Tieši tādēļ šī Post Malone dziesma ātri vien kļuva ne tikai par vienu no gada himnām, bet arī par šķiršanās himnu kopumā.

11. The Carters — Apeshit

Beyonce un Jay-Z ir ļoti daudz naudas, ļoti daudz naudas un viņiem patīk māksla, un nevis parasta, bet gan dārga. Un vai es esmu pieminējis, ka viņiem ir daudz naudas? Ja nē, tad abu divu šī gada dziesma Apeshit un tās videoklips to noteikti izdarīs. Tehniski dziesma ir gandrīz perfekta — tai ir perfekts bīts, Beyonce pārsteidz ar savām repa prasmēm un Jay-Z ir tradicionāli izcils. Arī videoklips ir scenogrāfijas, horeogrāfijas un režijas paraugstunda. Noklausoties šo dziesmu atliek vien teikt — laipni lūgti Kārteru pasaulē.

10. FIDLAR — Can't You See

Tos, kas jau iepriekš pazīstami ar Kalifornijas skate punk kolektīva FIDLAR daiļradi Can’t You See, iespējams, pārsteidza. Ja parasti no FIDLAR sagaidāma mūzika, ko varētu klausīties, uzdzerot divlitrīgo, tad šis ir kaut kas pilnīgi pretējs — nopulēta melodiska dziesma ar grūvīgām ģitārām un klavieru pavadījumu, kas acu priekšā uzbur teju kinematogrāfisku Kalifornijas ainavu. Tomēr, ieklausoties vārdos, var saprast, ka šis iespaids, gluži tāpat kā izslavētais glamūrs, ir maldinošs — dziesma patiesībā ņirgājas par Holivudas slavenību un pseidoslavenību dzīvesveidu un dara to tik pārliecinoši, ka dažbrīd pat nevar pateikt, kas ir īsts, kas nē — gluži kā Kalifornijā.

9. Christine and the Queens — Five Dollars

Kas ir sekss? Vai tas ir tabu? Kas ir identitāte? Kas ir dzimums? Šie ir daži no jautājumiem uz kuriem atbildi mūzikā cenšas rast Christine and the Queens. 5 Dollars ir par vienkāršu darījumu — pieci dolāri apmaiņā pret seksu. Dziesma jautā — kas ir svarīgāks — sekss vai nauda? Vai nauda ir bauda? Un tas viss tiek darīts lieliski producētā indie pop gabalā. Sex sells, un vai nav vienalga, kā?

8. Nilüfer Yanya — Heavyweight Champion Of The Year

Kas notiktu, ja vienu dziesmu vienlaicīgi rakstītu Regina Spektor un Lorde? Iespējams, tiktu sarakstīta Heavyweight Champion Of The Year — gabals, kurš iederētos gan deviņdesmitajos gados, gan šīs tūkstošgades sākumā, gan mūsdienās. Dziesmas muzikālais centrs ir viegli distortēta ģitāra, kura dažbrīd tiek spēlēta maigi, dažbrīd abrazīvi, bet kā metronoms vienmēr tieši tad, kad vajag. Šo ģitāru papildina Nilüfer Yanya vokāli, kuros grūti saprast, kas tiek pateikts, bet ir skaidras emocijas, ko tie vēlas nodot. Šī ir dziesma, ko lieliski varētu klausīties brīžos, kad pasaules ir par daudz, un kad tā vien gribas atkorķēt vīna pudeli, skatīties pa lietainu logu un (ne)būt.

7. Robyn — Missing U

Pēdējos astoņus gadus Robyn muzikālās aktivitātes bija novedušas līdz sadarbībām ar citiem mūziķiem, pārsvarā paliekot singlu vai minialbumu formātā un liekot tiem, kas gaidīja viņas nākamo soloalbumu, visai ilgu periodu būt pacietīgiem. Iznākums bija lielisks, par ko liecina arī ieraksta galvenais singls Missing U, kurš mūsu topā uzkāpis ļoti augstu. Dziesma ir piepildīta ar pārdomātām sintezatoru skaņu struktūrām, un tās pulsējošais ritms rada ļoti emocionālu fonu ne mazāk izjustajiem vārdiem, kuros Robina dzied par tukšo vietu, kura palikusi viņā — kas interesanti, šis arī ir stāsts par viņas faniem un viņu viedokli par iepriekš aprunāto dziedātājas aktivitātes trūkumu. Balva par gaidīšanu ir izdevusies lieliska, jo Missing U reizē ir gan deju grīdu, gan emocionālu pārdomu potenciāls.

6. IDLES — Danny Nedelko

Britu uzlecošo zvaigžņu IDLES otrā albuma singls Danny Nedelko ir viena no tām dziesmām, kuru atliek tikai vienreiz noklausīties, lai tā būtu iestrēgusi galvā uz ilgu laiku. Nosaukta tā ir par godu grupas draugam un kolektīva Heavy Lungs solistam, kurš ir ukraiņu imigrants (viņš arī parādās dziesmas videoklipā), un tā vienlaikus ir gan veltījums draugam, gan aicinājums visiem atcerēties, ka neatkarīgi no ādas krāsas, tautības, reliģijas vai cita dalījuma, mēs visi esam cilvēki. Šī dziesma ir enerģijas, un jā, arī prieka lādiņš, un šķiet tā vien radīta tam, lai tai dziedātu līdzi.  

5. SOPHIE — Immaterial

Lai gan savā debijas albumā ekstravagantā elektroniskās mūzikas producente SOPHIE ir ievērojami paplašinājusi savu skanējumu, vairākas no albuma dziesmām joprojām ir balstītas uz viņai raksturīgajām cukursaldajām melodijām. To skaitā ir arī albuma spilgtākā dziesma Immaterial, kas nebija iekļauta starp albuma oficiālajiem singliem, bet tāpat ir sasniegusi visvairāk Spotify klausījumu no visām albumā iekļautajām dziesmām. Ir viegli saprast kāpēc tā, jo, par spīti atsevišķiem elementiem, kas nepavisam nepiestāv mainstream hitiem, Immaterial ir perfekta popdziesma, ko ir gandrīz neiespējami dabūt ārā no galvas. Lipīga melodija, viegli iegaumējams teksts un eiforiskas sintezatoru partijas —  Immaterial ir viss, kas nepieciešams hitam, bet labi vien ir, ka to izpilda tieši SOPHIE, nevis kāda vieglāk mārketējama popzvaigzne, jo tad no Immaterial pazustu visa tā dīvainības deva, kas to padara īpašu. Starp citu, šīs dziesmas teksts visticamāk nav domāta kā atbilde Madonnas Material Girl, bet gan kā vēstījums par izraušanos no sabiedrības uzspiestajām normām un brīvību, ko šāda rīcība sniedz. Un brīdī, kad SOPHIE sadarbības partnere Cecile Believe iedziedas “Immaterial Boys, Immaterial Girls”, absolūta brīviba patiešām ir pirmais, kas ienāk prātā.

4. Janelle Monáe — Make Me Feel

Fakts, ka Prinss pirms savas nāves krietni palīdzēja Žanelei Monē radīt albumu, kuru savā topā ierindojām pašā augšgalā, nav nekāds noslēpums. Tāpat nav vērts noliegt, ka Make Me Feel ir viens no spilgtākajiem šīs sadarbības augļiem. Jau sākot no atklātajiem vārdiem, turpinot ar spēcīgo seksualitātes devu katrā dziesmas sekundē un noslēdzot ar vokālu, kurā ieliktā spriedzes un kaisles kombinācija padara Žaneles tēlu par kaut ko absolūti neatvairāmu. Iepriekš aprakstītā formula strādā perfekti, ļaujot Monē lēkāt no Prinsa pie Polas Abdulas un Dženetas Džeksones, radot spēcīgu 80. gadu popa atsauci, kas vienlaikus skan nevainojami un atbilstoši arī mūsdienās. Make Me Feel skan tieši tā, kā izskatās tās videoklips — spilgti un bezkaunīgi izaicinoši. Nespējām pretoties arī mēs.

3. Young Fathers — In My View

Kā jau pieminējām rakstot par gada labākajiem albumiem, skotu trio Young Fathers jau kopš sava debijas albuma ir spējuši regulāri iekļūt mūsu gada topos un izņēmums nav arī šī gada labāko dziesmu apkopojums, kurā viņi ir iekļuvuši ar sava jaunākā albuma galveno singlu In My View. Tie, kas šai grupai sekojuši līdzi jau iepriekš, droši vien būs pamanījuši, ka, lai gan tekstiem ir ļoti liela nozīme Young Fathers mūzikā, tie nekad nav tieši un viegli uztverami, bet gan piepildīti ar metaforām un simbolismu. Izņēmums nav arī In My View, kas šādā veidā ataino stāstu par iekšējām sāpēm, ko dziesmas galvenajam varonim rada viņa agrākā savtīgā rīcība un šī varoņa ceļu uz piedošanu, dziesmas tekstam kalpojot kā sava veida grēksūdzei. Tikmēr muzikāli Young Fathers šeit turpina būt tikpat eklektiski kā vienmēr, kopā jaucot elektronisko mūziku, soul mūzikas melodijas, Āfrikas ritmus, hiphopa ietekmes un kora dziedājumu daudzbalsību. In My View ir atrodams viss, ko šīs grupas cienītāji varētu no viņiem sagaidīt — grūti atkodējami, bet atmiņā paliekoši teksti, aizraujošas melodijas un inovatīvas muzikālās idejas.

2. Childish Gambino — This is America

Donalds Glovers, iespējams, ir talantīgākais cilvēks uz šīs planētas. Tas kā viens cilvēks ne tikai var būt aktieris, režisors, scenārists, mūziķis un komiķis, bet arī visās šajās nodarbēs iegūt pasaules atzinību, ir kaut kas apbrīnojams. Tādēļ nav brīnums, ka mūsu topā savu vietu atradusi viņa šī gada dziesma This is America, kurā Glovers satirizē par pašreizējo sociālpolitisko klimatu ASV. Ja agrāk Glovera dziesmas, lai gan pārdomātas un emocionālas, tomēr saglabāja bērnišķīgu naivumu un cerību, tad tagad viņam no acīm ir nokritušas zvīņas un fantastiski dejojamā gabalā tiek ietverts depresīvs vēstījums par moderno pasauli. Bez ievērības nedrīkst atstāt arī dziesmas videoklipu, kurš, redzot ziņas, kas regulāri nāk no ASV, kalpo kā auksta duša ikvienam, kas vēl lolo savu amerikāņu sapni. Šis ir gabals, pie kura dejot var tikai dance macabre.

1.The 1975 — Give Yourself A Try

Gada sākumā kopš The 1975 iepriekšējā albuma I Like It When You Sleep… bija pagājuši jau divi gadi, tādēļ varat tikai iedomāties sajūsmu, kas pārņēma visus fanus, kad grupa aprīļa beigās atgriezās sociālajos medijos un drīz vien paziņoja, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā gaidāms ne tikai viens, bet gan divi jauni The 1975 albumi. Give Yourself A Try bija pirmais šo albumu muzikālais vēstnesis un ievadīja visus vasarā ar spalgiem ģitāru rifiem un ļoti introspektīviem dziesmu vārdiem, kas vienlaikus kalpoja kā komentārs par mūsdienu sabiedrību. Šādus The 1975 pasaule vēl tik tiešām nebija dzirdējusi, kas padarīja šo jaunās mūzikas gaidīšanas procesu ļoti aizraujošu, jo bija grūti uzminēt, kas tad no šiem čaļiem gaidāms tālāk. Give Yourself A Try mums dāvāja ne tikai pašironisku ieskatu grupas līdera Meta Hīlija dzīvē, bet arī treknu cerības devu ar pavisam vienkāršu jautājumu Won't You Give Yourself a Try?, kas kalpo kā gaismas stariņš piķa melnā tumsā, un tādēļ uzšāva šo dziesmu mūsu dziesmu topa pašā virsotnē.

Mūsu gada labāko dziesmu topu iespējams klausīties arī īpašā Spotify plejlistē:

Foto: Publicitātes foto