Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

MARTS
Waxahatchee — Saint Cloud
Half Waif — The Caretaker
APRĪLIS
Dua Lipa — Future Nostalgia
Yves Tumor — Heaven To A Tortured Mind
TOPS — I Feel Alive
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
27: Triana Park, Hanzas Perons
28: Very Cool People, Hanzas Perons
APRĪLIS
03: Rīgas Modes, Klubs Depo
17: Laime Pilnīga, Palladium koncertzāle
18: Aminata, Hanzas Perons
18: Ghostemane, Palladium koncertzāle
18: Human Tetris, Klubs Depo
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Intro.lv 2019. gada labāko dziesmu TOP 25

Intro, 2019. g. 17. decembrī

Kā jau gada beigās tas allaž ir ierasts, arī šoreiz precīzi nedēļu pēc Intro labāko albumu TOP 25 noskaidrošanas atgriežamies pie jums ar 2019. gada 25 labāko dziesmu sarakstu. Turpinot vilkt paralēles ar albumu topu, kur nu jau desmit gadu laikā nevienam nav izdevies triumfēt vairāk kā reizi, arī skaņdarbu konkurencē situācija ir līdzīga — deviņi gadi un deviņi dažādi uzvarētāji. Vai beidzot tas mainīsies?

Pretendenti, kuri to varētu paveikt, ir, taču vienlaikus arī skaidrs, ka ceļš uz Gada dziesmas titulu ir vēl sarežģītāks kā uz Gada albuma lauriem. Lai to izdarītu, ir jābūt ne tikai labākajam skaņdarbam savā albumā (par ko visiem turklāt ir jāvienojas), bet arī jāpieveic citu albumu līderi, kā arī dziesmas no mūziķiem, kuri līdz pilnmetrāžas darbiem vēl nemaz nav tikuši. Tieši tāpēc jau atlasīt 25 izcilniekus ir ļoti smags un sāpīgs process, kura laikā bez kompromisiem un sirdssāpēm par kāda favorīta palikšanu aiz strīpas neiztikt, savukārt to visu sarindot pa vietām ir teju vai neiespējamā misija. Bet jau atkal esam to pievarējuši, tāpēc ar prieku un lepnumu piedāvājam, mūsuprāt, 25 labākās šī gada dziesmas!

25. Shura Religion (U Can Lay Your Hands On Me)

Shura apgalvo, ka Religion (U Can Lay Your Hands On Me) tapšanas procesā tika izmantotas sintezatoru skaņas no 70. gadu franču pornofilmām — vismaz viņa uzskata, ka mūzika tajās varēja skanēt šādi. Par spīti tam, ka šī ir tikai viņas iedomāta interpretācija, nevar noliegt, ka mūsu topu ievadošā dziesma spēj radīt savdabīgu spriedzi. Shura Religion vārdos izvēlējusies salīdzināt reliģiju ar mīlestību un romantisku dievināšanu — šis koncepts viņai kā ateistei, kura iepriekš lielu savas dzīves daļu saistījusi ar reliģiju, ir ļoti tuvs, un šī dziesma ir spilgts tā apliecinājums. Pat ja šī ideja kādam nav tik tuva, noliegt to, ka Religion vienlaikus ir arī skaists mirklis sintpopā, ir gandrīz neiespējami.

24. Rosalía A Palé

Kad pagājušā gada topā rakstījām par Rosalía pēkšņo popularitātes uzplūdu, mums nebija ne jausmas, ka šogad viņa sasniegs vēl lielākus augstumus. Pārtiekot no atsevišķiem singliem vien, Rosalía 2019. dadā mums ir devusi tādus hitus kā Con Altura un Yo x Ti, Tu x Mi, kuriem ir simtiem miljonu klausījumu Spotify, taču topā gribējām izcelt viņas pēdējo veikumu A Palé, kurā Rosalia dzied par to, kā viņa izlauzusies no sava mazā industriālā ciematiņa (dziesmas nosaukums burtiski nozīmē 'palete') līdz vispasaules slavai. Dziesma iesākas ar smalku dziedājumu, taču pie 30. sekundes ielaužas zvērīgs bīts un viņas balss pārtop teju par draudīgiem čukstiem, kas kopā ar flamenko raksturīgo roku plaukšķināšanu liek matiem pacelties stāvus un uzmet zosādu. Šādam spēkam nav iespējams pretoties, tādēļ arī ierindojam A Palé starp gada labākajām dziesmām.

23. Kanye West Follow God

Arī šī gadsimta deviņpadsmitais gads nav bijis izņēmums — Kanje joprojām neatstāj vienaldzīgu nevienu, vismaz melomānu sabiedrībā. Kāds teiks, ka viņš ir viens no izcilākajiem mūsdienu mūziķiem un grandiem, bet cits neizpratnē kratīs galvu, nekad nepieļaujot šādas frāzes attiecībā uz viņu. Ar katru ierakstu, tostarp Jesus is King, šis dalījums, šķiet, kļūst izteiktāks un abas nometnes nokaitētākas. Nenostājoties nevienā pusē, jāsaka, ka arī savā, iespējams, vājākajā ierakstā Kanje Vests māk pārsteigt. Ar to domājot muzikālo pusi, jo kristietības tematika tiek cilāta viņa ierakstos jau kopš debijas albuma. Šī dziesma izceļas gan ar izcilu bītu, gan ar fantastiskām vārdu plūsmām, un, kā sacīts daudzos komentāros par Follow God — tās vienīgais trūkums ir tas, ka tā ir par īsu.

22. Solange Stay Flo

Solanžai Noulzai jau kādu laiku nekas vairs nav nevienam jāpierāda, bet viņas jaunākā albuma When I Get Home spilgtākais moments Stay Flo ir kārtējais apliecinājums viņas dziesmu rakstīšanas talantiem. Šis skaņdarbs ir vasarīgs hits, kas gan ir uzbūvēts nesekojot klasiskajām popdziesmu veidošanas formulām — tam īsti nav ne piedziedājuma, ne pantu ierastajā izpratnē, atmiņā iespiežoties ar minimālistisku, bet atmiņā paliekošu melodiju un Solānžas ekspresīvo vokālu. Visas dziesmas garumā viņa izdzied fonētiski līdzīgas rindas ar pieaugošu intensitāti, līdz tiek sasniegta emocionālā virsotne ar viņas izdziedāto “Ayy, ayy, ayy", kas kalpo piedziedājuma vietā, un šajā brīdī Stay Flo jau ir iespiedusies prātā uz palikšanu.

21. The National Rylan

Everybody loves a quiet child". Vai tas vispār ir Intro tops, ja tajā netiek iekļauts kaut kas no The National? Tā vien šķiet, ka šie Ņujorkas vīri nespēj izdot neko, kas nebūtu augstas kvalitātes. Arī mūsu topā iekļuvusī dziesma Rylan ir lielisks tā pierādījums. Kaut gan dziesma sarakstīta jau pirms pāris gadiem, tā oficiāli izlaista pasaulē tika tikai šogad. Kā jau ierasts ar The National, klausoties šo dziesmu, rodas vēlme pēc laba sarkanvīna un dziļdomīgas sarunas par to, kas tad īsti ir dzīve. Ja šo rindu autors kādreiz nokļūs Ņujorkā, tad The National, viennozīmīgi, sastādīs lielu daļa mana ceļojuma skaņu celiņa.

20. Foals Exits

Reflektējot apkārt notiekošo, Foals ir atgriezušies ar albumu, kurā grupa nav vairījusies runāt par šobrīd notiekošo pasaulē. Lai arī vārds “exit" mudina domāt par kādu konkrētu pēdējo gadu notikumu Britu salās, patiesībā šis skaņdarbs analizē cilvēku vēlmi noslēgties — vai tas būtu no globālām klimata pārmaiņām, vai no kaut kā privāta. Laikā, kad daudzi mēģina noslēgties vai aizcirst durvis apkārt notiekošajam, spēja runāt par pasaulei svarīgo ir īsts trumpis. Kā to var redzēt gan no straumēšanas datiem, gan kritiķu topiem, vēl joprojām nav nemaz tik daudz mākslinieku, kas šobrīd spētu reflektēt uz aktuālo sabiedrībā, bet Foals no tā nevairās un, kas pats galvenais — viņiem sanāk.

19. The Japanese House Maybe You’re the Reason

Lai arī Embera Beina savu pirmo īsto albumu izdeva tikai šogad, viņas karjera bija sākusies jau brīdi iepriekš, novedot gan pie vairākiem EP, gan darba ar Džordžu Danielu, The 1975 bundzinieku. Daniels kā producents pielicis roku arī Maybe You’re the Reason tapšanā, rezultātam esot ļoti veiksmīgam — lieliska kombinācija starp sapņainu sintpopu un indie, kas kalpo kā lielisks fons Beinas lirikām par nespēju izprast dzīvi, tās jēgu un glābiņa meklēšanu mīlestībā. Viņas zemais un sāpju pilnais vokāls un kopējā Maybe You’re the Reason estētika liek vilkt gana daudz paralēļu ar iepriekš pieminēto The 1975 — atliek secināt, ka šo ietekmi The Japanese House izmanto tikai labākajā veidā.

18. Charli XCX Gone

Dziesma par brīdi, kad neskaitāmās ballītes ir apnikušas un gribas paslēpties no cilvēkiem un viņu muļķībām. Par brīdi, kad ballītē jūties vientuļš, apmulsis un nesaproti, ko tur vispār dari. Ironiskā kārtā šī ir lieliska dziesma, kuru pagriezt skaļāk un sākt traki dejot, ko dara arī Čārlija pati katrā savas jaunās turnejas koncertā. Gone tapšana gan nebija tik gluda, kā varētu likties to klausīties, jo Čārlija tajā brīdī bija nedaudz iesprūdusi dziesmu rakstīšanā, un tieši Christine and the Queens pieaicināšana ievirzīja to pareizajā gultnē un deva šai dziesmai dzīvību. Tad producentam A.G. Cook atlika vien pielikt savu roku pie bīta, un viena no gada labākajām popdziesmām bija gatava.

17. Tame Impala Patience

Patience un to ievadošie vārdi “Has it really been that long?” ļoti veiksmīgi apzīmē to, kā jau labu laiku jutās tie, kuri uzticīgi gaidīja jebkādas Kevina Pārkera aktivitātes — kopš Currents, albuma, kas ļāva Tame Impala kļūt par vienu no šīs desmitgades atzītākajiem projektiem, bija pagājuši jau četri gadi. Patience parāda, ka Pārkers turpina doties iepriekšējā virzienā, bet ar redzamiem sānsoļiem — dziesmu caurvij viegli atpazīstama klavieru melodija, kā arī viegla disko sajūta, liekot domāt, ka šoreiz tiešām sanācis iekāpt laika mašīnā un aizceļot uz 80. gadiem un yacht rock periodu. Tame Impala joprojām prot klausītājam likt iegrimt krāsainās izjūtās, kas automātiski nozīmē arī augstu potenciālu gaidāmajam albumam.

16. Georgia About Work The Dancefloor

Šī ir pirmā reize, kad britu producente un dziedātāja Georgia nonākusi kādā no mūsu topiem, bet, ja viņa turpinās radīt tik spēcīgus skaņdarbus kā About Work The Dancefloor, tā, visticamāk, nebūs pēdējā. Šī dziesma, kas bija pirmais vēstnesis no viņas janvārī gaidāmā otrā studijas albuma, ir gada spēcīgākais sintpopa grāvējs, kas lieliski izceļ gan viņas aizgrābjošo vokālu, gan spēju radīt atmiņā paliekošas melodijas. Tajā ir viss, kas nepieciešams kārtīgai ballīšu himnai — uz priekšu dzenošs sintezatora ritms, neizsīkstoša enerģija un sasodīti lipīgs piedziedājums. Un tas nekas, ka īsti nav saprotama cauri visai dziesmai atkārtotās frāzes “I was just thinking about work the dancefloor" nozīme — to tāpat gribas izbļaut līdzi vēl un vēl.

15. Better Oblivion Community Center Dylan Thomas

Konora Obersta un Fēbes Bridžersas grupa Better Oblivion Community Center savu debiju piedzīvoja tikai šogad, uzreiz izpelnoties lielu kritiķu atzinību, kas gan nav pārsteidzoši, ņemot vērā tās dalībnieku iepriekšējos panākumus. Pēdējā dziesma, kas tika sarakstīta albumam, bija Dylan Thomas, kura arī atradusi vietu mūsu topā. Muzikāli tā skan ārkārtīgi pozitīvi, un ir pārpildīta ar lieliski uzrakstītām un uzmundrinošām ģitāras melodijām, kas kontrastē ar lirisko vēstījumu, kurā ir daudz atsauču uz dziesmas galveno tēlu Dilanu Tomasu, velsiešu dzejnieku, kura drūmais un reālistiskais skatījums uz pasauli veicināja viņa pāragro nāvi 39 gadu vecumā pēc smagām problēmām ar alkoholu. Spēja viņa dzīves fragmentus iekļaut dziesmā ir kārtējais Obersta meistarstiķis.

14. Billie Eilish Bad Guy

"I’m the baaaaaad guy….duh! Un vesela paaudze iemīlējās Billijā Ailišā, kuras, šķietami nihilistiskais, bet vienlaikus pasīvi agresīvais skanējums kļuvis kā himna daudziem, kam vēl līdz pilngadībai nedaudz atlicis. Tas, ka Billija spēj uzrunāt paaudzi ar dziesmām, kuras kopā ar brāli sacerētas guļamistabā, ļoti daudz pastāsta par 2019.gadu. Pagājuši ir laiki, kad mūzika bija elitāra, tagad jebkurš, kuram ir iedvesma un talants var mēģināt sasniegt savus mērķus. Runājot par pašu dziesmu, jāizceļ izcilais producenta darbs, kas padara šo skaņu ierakstu par ļoti baudāmu dziesmu, kas pelnīti ilgu laiku atradusies daudzu pasaules valstu singlu topu galvgalī.

13. Lizzo Juice

Nē, šie nav septiņdesmitie, bet disko tik tiešām ir atkal atgriezies. Tāpat atgriezies ir fanks un r&b, un pie tā roku pielikusi arī Lizzo, kas šogad ieņēmusi pirmās vietas daudzos mūzikas topos ar savu lielisko albumu, kā arī lieliskajiem singliem. Arī Juice nav izņēmums, jo tajā visi augstāk minētie žanri tajā savijās vienotā skanējumā, kas skan pārliecināti, enerģiski un varētu būt himna pašpārliecinātībai un sevis pieņemšanai. Pēdējos gados daudzi mūziķi eksperimentē ar retro skaņām, bet reti kuram ir izdevies tās padarīt tik modernas, nezaudējot nostalģisko noskaņu. Lai arī mūsu topā nokļuvusi šī dziesma, arī pārējās dziesmas, kas iekļautas Lizzo albumā, ir vairāk nekā vērts noklausīties.

12. Post Malone Circles

Kopš lielākas atpazīstamības iegūšanas 2015. gadā, Post Malone ir turpinājis nenogurdināmi strādāt, regulāri izdodot jaunu mūziku un pamatīgi audzējot savu fanu bāzi, kļūstot par vienu aktuālākajiem vārdiem mūsdienu popmūzikā. Circles ir kārtējais viņa spēju apliecinājums, kurā ietverti visi mūziķa galvenie trumpji — viegls, bet vienlaikus drūms bīts, par kuru skumjākas ir tikai lirikas, lipīgs piedziedājums, kā arī psihodēliska izjūta, kura piešķir Circles papildus dimensiju, kas ātri vien liek tai “iesēsties” galvā. Turklāt jāpiebilst, ka visas iepriekš minētās detaļas ir ne tikai iekļautas dziesmā, bet arī savā starpā strādā lieliski, dodot Post Malone kārtējo superhitu.

11. Stormzy Wiley Flow

Sastādot topu, mums radās diskusijas, kuru Stormzy dziesmu vajadzētu iekļaut topā — hitu Vossi Bop vai tomēr ne tik populāro Wiley Flow — pēc kurām virsroku ņēma viedoklis, ka tieši šī dziesma vislabāk demonstrē viņa spējas. Samplējot audio ierakstu, kurā grime aizsācējs Wiley nosauc visus citus žanra pārstāvjus par saviem pēcnācējiem, Wiley Flow ir gan respekta izrādīšana žanra leģendai, gan paša Stormzy panākumu uzskaitījums, ar mērķi izcelt viņa pārākumu par visiem citiem. Un tas arī ir izdevies, jo viņa balsī šeit ir dzirdama tāda pārliecība, ka viņu apšaubīt ir grūti. Smeļoties iedvesmu no saviem pagātnes varoņiem, Stormzy ir izveidojis vēl vienu lielisku pieteikumu uz jaunā grime karaļa titulu.

10. James Blake - Power On

Assume Form, šķiet, ir pirmais albums, kurā varētu manīt, ka Džeimss Bleiks ir atradis savu laimes vai miera salu. Šī sajūta caurvij visu ierakstu un tostarp arī vienu no tā skaistākajiem mirkļiem Power On. Tas ir atgādinājums par spēku cilvēkos, ko rada spēja atzīt savas kļūdas un spēja tikt cauri grūtībām. Lai arī šķietami pašsaprotami, ka visi tam ir gājuši cauri un kāpuši uz ne viena vien grābekļa, tikai kad šis ceļš ir iztaustīts un izjusts uz paša ādas, tas var kļūt par paša spēku. Un tieši tas ir plats solis harmonijas virzienā, ko sasniedzot, sasniegta arī Bleika atrastā miera sala.

9.American Football Uncomfortably Numb

Šo dziesmu ir ļoti grūti aprakstīt vārdos, jo, katru reizi, kad tā tiek uzlikta, apstājas apkārtējā pasaule un domas aizpeld pagātnē, dziļās pārdomās un melanholijā. Tieši tik spēcīgs gabals ir izdevies grupai American Football. Dziesma, kas savu nosaukumu aizlienējusi no Pink Floyd leģendārā gabala un arī saturiski apspēlē līdzīgu tematiku. Taču, ja Pink Floyd savā dziesmā stāstīja par rokzvaigzni, tad šoreiz stāsts ir par parastiem cilvēkiem, kas nesaprot dzīvi, bet tomēr gribētu tajā kaut neizgāzties. Īpaši šeit jāizceļ Paramore solistes Heilijas Viljamsas vokālā partija, kas piedod īpaši emocionālu noskaņu un izcili harmonizē ar grupas līdera Maika Kinsellas balsi.

8. Vampire Weekend Harmony Hall

Atgriezušies sešus gadus pēc sava pēdējā singla un 11 gadus pēc debijas albuma, Vampire Weekend beidzot vairs neizklausās kā jaunieši, bet gan pieauguši vīri, kuru mūzikā un tekstos iekļuvušas iepriekš nedzirdētas noskaņas. Harmony Hall nebaidās būt nedaudz sentimentāla, atskatīties pagātnē, jo tas taču nav nekas slikts un beidzot Ezra Kēnigs un draugi jūtas gana pieauguši, lai ne tikai uzdotu jautājumus, bet arī sniegtu savas pārdomas! Šo noskaņu tikai paspilgtina labākajās grupas tradīcijās ieturētais muzikālais materiāls, kurā šoreiz saklausāmas atsauces uz astoņdesmitajiem un tādām leģendām kā Fleetwood Mac un Polu Saimonu. Turklāt arī šoreiz, kā jau allaž, šī atsauču izmantošana tikai un vienīgi pasvītro to, cik talantīgi tīrradņi ir viņi paši!

7. FKA Twigs Cellophane

Kā jau rakstījām mūsu albumu topā, FKA Twigs pēdējo divu gadu laikā izgājusi cauri lielām ciešanām, kas daļēji bija saistītas ar veselības problēmām, un daļēji — ar šķiršanos no viņas drauga Roberta Patinsona. Tieši albuma pirmajā singlā Cellophane šīs sēras ir jūtamas visvairāk, FKA Twigs atklāti dziedot par to, cik ļoti daudzi cilvēki gribēja, lai viņi izšķiras, un to, kā beigu beigās viņu attiecības nosmaka, pametot FKA Twigs šaubu bedrē. Viņas sāpes jūtamas gan melanholiskajā klavierspēlē, gan teju lūztošajā balsī, un sāk šķist, ka no šīs dziesmas klausīšanās salūzīsi arī pats. Šo trauslumu attēlo arī fenomenālais dziesmas video, kuram FKA Twigs trenējās divus gadus. Tieši tādēļ šim satriecošajam meistardarbam atradusies vieta mūsu dziesmu topā.

6. Bon Iver Hey, Ma

Jau kopš pašiem šī projekta pirmsākumiem, viens no Bon Iver galvenajiem trumpjiem allaž ir bijusi spēja radīt pārpasaulīgi skaistu un izjustu mūziku. Džastina Vernona azotē ir ne mazums šādu skaņdarbu, taču reti kurš ir tik brīnišķīgs kā Hey, Ma. Vienalga, vai šo uztver kā mīlestības vēstuli mātei, bezbēdīgajai un skaistajai bērnībai vai kaut vai mūsu planētai un klimata pārmaiņām, šīs dziesmas laikā ir teju vai neiespējami nedaudz neaizsapņoties un neaizdomāties par to, ka patiesībā taču viss ir ļoti forši. Mūsdienās arvien mazāk un mazāk ir tādas mūzikas, kura patiesi spēj aizvest klausītāju uz tā sapņu pasauli, taču šī dziesma to spēj un ir kā nesatricināma miera oāze visapkārt bangojošajos pārmaiņu viļņos.

5. Caroline Polachek So Hot You’re Hurting My Feelings

Samtaini patīkamās balss īpašniece Kerolaina Polačeka sevi bija spējusi pierādīt kā vienu no interesantākajām dziesmu autorēm mūsdienu popmūzikā jau dueta Chairlift sastāvā, un šis talants uzskatāmi ir pamanāms arī viņas jaunā solo ieraksta Pang spilgtākajā dziesmā So Hot You’re Hurting My Feelings, kas ievada mūsu šī gada labāko dziesmu piecinieku. Šajā ārkārtīgi lipīgajā skaņdarbā Polačeka mūsdienīgā gaumē apspēlē astoņdesmito gadu popmūzikas skaņas un izdzied savas ilgas pēc kāda cilvēka, kurš ir tik pievilcīgs, ka tas aizskar viņas jūtas. Dziesmas beigu daļā bekvokāls koķeti iedziedas “Show me your Banana", kas vēl vairāk pastiprina tās šķelmīgo noskaņu, bet So Hot You’re Hurting My Feelings šarmam ir grūti pretoties jau no pirmajām basģitāras skaņām tās iesākumā.

4. Sharon Van Etten Seventeen

Pieaugšana ir viena no spilgtākajām cilvēka atmiņām. Nav pat būtiski, vai šis, tā sauktais, “coming of age" posms būtu bagāts ar lieliem (negatīviem vai pozitīviem) pavērsieniem, tas tāpat paliks tuvs sirdij un atstās iespaidu uz mūsu atmiņu krātuvēm. Šārona Van Etena nav izņēmums. Seventeen ir kā vēstule tā laika sev, savām domām, sajūtām un gaitām. Viņas gadījumā gaitas ir cieši saistītas ar Ņujorku, kas auga, mainījās un pilnveidojās līdzās viņai. Taču Seventeen spēks neslēpjas tekstā, bet gan Šāronas spēcīgajā un emociju piepildītajā balsī. Tā padara vēstījumu skaidru ikvienam. Nav pat svarīgi, vai runa būtu par Ņujorku vai kādu konkrētu vecumu, kad Šāronas balss izkliedz “I know what you're gonna be; I know that you're gonna be", tas izies cauri ikvienam un uzreiz būs skaidrs, kas slēpjas aiz šiem vārdiem.

3. Bombay Bicycle Club Eat, Sleep, Wake (Nothing but You)

Izdot savu labāko plati un pēc gada paziņot par darbības pārtraukšanu — tā vēl šī gada sākumā varēja raksturot Bombay Bicycle Club gājuma noslēdzošo posmu. Šāds karjeras noslēguma apraksts bija aktuāls gandrīz piecus gadus līdz pat šim pavasarim, kad grupas Instagramkontā tika nopublicēts īss video ar paziņojumu par ilgi gaidīto atgriešanos. Šī video pavadījumā skanēja arī fragments no pirmā gaidāmā singla — Eat, Sleep, Wake (Nothing but You). Un ar šo jaunumu britu puiši atgriezušies godam, izdodot dziesmu, kas sevī ietver gan atskaņas no apvienības pirmajiem ierakstiem, gan arī kaut ko vēl nedzirdētu un svaigu. Ļoti iespējams, ka savu īsto spozmi un slavu šis skaņdarbs vēl tikai iegūs 2020. gadā, grupai izdodot atgriešanās albumu un uzsākot aktīvu koncertēšanu.

2. Denzel Curry Ricky

Floridas reperis Denzels Karijs pērn izdeva vienu no gada labākajiem repa ierakstiem TA13OO, kurā dominēja lēnas, pārdomātas trap dziesmas. Šogad Denzels ir atgriezies ar vēl vienu lielisku albumu, kas iekļava arī vienu no vasaras karstākajiem grāvējiem Ricky, kas pelnīti atrodas mūsu topa otrajā vietā. Šī ir dziesma par to, ka nekad nevajag aizmirst savas saknes, nekad nevajag aizmirst, kas tu esi, kā arī to, kas tevi ir audzinājis. Un tas viss ietērpts ļoti garšīgā instrumentālajā pavadījumā, kurā var dzirdēt gan modernas trap skaņas, gan klasisko Atlantas repu, gan chopped and screwed stilistiku. Attiecīgi varētu teikt, ka, ja TA13OO bija iegrimšana tumsas pasaulē, tad ar Ricky Denzels atgriežas saules piespīdētajā Floridas ainavā.

1. Tyler, the Creator EARFQUAKE

Kā pirmais singls no Tyler, the Creator jaunākā albuma, EARFQUAKE iepazīstina klausītājus ar Igoru — albuma galveno tēlu, kas mokās starp mīlestību un izmisumu sarežģītā mīlas trijstūrī. Līdzīgi kā Frankenšteina stāstā, Igors ir kā padevīgais kalps, kas turpina akli sekot puisim, kurā viņš ir iemīlējies, ļoti labi apzinoties, ka tas tikai sāpinās viņu. Tieši tādēļ Igora izjūtas tiek raksturotas kā zemestrīce, kas satricina viņa sirdi un liek lūgt, lai iemīļotais viņu nepamet. Muzikāli savukārt šī dziesma ir piesūcināta ar spēcīgu baslīniju, kas gan burtiski atsaucas uz zemestrīci, gan Igora muzikālo tēmu, jo šīs agresīvās baslīnijas vijas viscaur albumam, signalizējot Igora emocionālo nemieru. Igora universālās izjūtas guva lielu rezonansi ne tikai visā pasaulē, bet arī Intro kolektīvā, tādēļ ar prieku ierindojām to 2019. gada dziesmu topa spicē.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē!

Tavs komentārs