Mēneša ieraksti: janvāris 2018

Jau ierasts, ka janvārī albumu izdošanas kalendārs nav tik piepildīts kā citos mēnešos, bet šogad gada pirmais mēnesis jaunu albumu ziņā padevās vēl šķidrāks nekā parasti. Tomēr rūdīti melomāni pat tādos apstākļos spēs atrast pa kādai pērlei, tāpēc zemāk aicinām iepazīties ar mēneša labāko piedāvājumu mūzikā mūsu vērtējumā.

Lauris Anstrauts

Mēneša albums: The Spook School — Could It Be Different?

Edinburgas grupa The Spook School savā skanējumā turpina indīpopa tradīcijas, kuras Lielbritānijas mūzikā ir dzīvas jau kopš astoņdesmito gadu vidus, tam piejaucot arī nedaudz no klasiska britu pankroka. Tiem, kas pazīstami ar šāda veida mūziku, šis apraksts jau varētu pateikt priekšā īpašības, kas raksturo viņu dziesmas — ātrs temps, jangly ģitāras, nedaudz naivuma un asprātīgi dziesmu teksti. Tieši teksti ir viena no lietām, kas izceļ The Spook School citu grupu vidū, jo tie lielākoties ir padevušies patiešām trāpīgi, aptverot gan sarežģītākas tēmas, kā politika vai dzimuma identitāte, gan ikdienišķas situācijas un cilvēku savstarpējo attiecību tematu. Tāpat papildus odziņu viņu mūzikai piešķir arī tas, ka par vokāliem uz maiņām ir atbildīgi trīs no četriem grupas dalībniekiem, kas palīdz radīt dažādību starp dziesmām un dažviet — arī patīkamu daudzbalsību. Tāpat kā lielākā daļa līdzīgu grupu, arī The Spook School īsti nepārteidz ar ko jaunu un nedzirdētu, bet šī žanra mūzika vienkārši ir jautra un lipīga (tāpēc arī tā jau trīdesmit gadus neiziet no modes), un, ja to izpilda cilvēki, kuriem ir, ko teikt, tā spēj būt pat ļoti aizraujoša.
 

Mēneša dziesma: David Byrne — Everybody's Coming to My House

Leģendārās (un jau labu laiku izjukušās) amerikāņu grupas Talking Heads solists Deivids Bairns jaunu solo albumu nav izdevis jau kopš 2004. gada, tāpēc visai pašsaprotami, ka paziņojums par martā gaidāmo albumu American Utopia radīja visai lielu interesi. Šķiet, ka, veidojot šo albumu, viņš ir ļoti gribējis izklausīties mūsdienīgi, par ko liecina sadarbības partneru saraksts, kas piedalījušies tā pirmā singla Everybody's Coming to My House radīšanā — līdzās Bairna ilggadējam sadarbības partnerim Braienam Īno, tā izveidē roku pielikuši tādi inovatīvi mūziķi kā Sampha, Oneothrix Point Never, Happa un ierakstu kompānijas XL štata producents Rodaids Makdonalds (producējis arī The XX, King Krule un How To Dress Well albumus). Šāds solis ir attaisnojies, jo dziesmā ir izdevies apvienot labāko no Bairna iepriekšējās diskogrāfijas ar mūsdienīgām skaņām. Tāpēc arī Everybody's Coming to My House tikpat labi varētu iederēties gan kādā no Talking Heads albumiem, gan kādā šogad izdotā debijas albumā.

Jana Udovenko

Mēneša albums: Sin Fang, Sóley & Örvar Smárason — Team Dreams

Salīdzinot ar pagājušo gadu, janvāris uz jaunu albumu kopējā fona šoreiz bija stipri švakāks, toties tik un tā spēja dot dažas pērles. Vienai no tām uztrāpījos pavisam netīšām, rokoties pēc svaigas mūzikas. Islandiešu mūziķus Sin Fang un Sóley zināju jau vairākus gadus, un arī Orvars Smarasons nav nekāds svešinieks mūzikas mīļiem, jo spēlējis tādās grupās kā Múm un FM Belfast, tādēļ, ieraugot, ka visi trīs sadarbojušies pie kopīgas plates, uzreiz ķēros tai klāt. Kaut arī pēc pirmās dziesmas Team Dreams šķita maķenīt jocīgs, pie albuma beigām jau gribējās likt to uz riņķi, lai vēlreiz izbaudītu tā mīlīgo atmosfēru. Tajā lieliski savienojas katra mūziķa labākās īpašības — Sóley sapņainums, Sin Fang popsīgums un Orvara atmosfēriskums — padarot šo par mēneša interesantāko ierakstu.

Mēneša dziesma: Young Fathers — In My View

Manai apsēstībai ar šo skotu trijotni ir ļoti dziļas saknes, tādēļ varat tikai iedomāties cik ļoti lielā sajūsmā es esmu par to, ka šogad Young Fathers atgriežas ar savu nu jau trešo plati. Pagājušā gada beigās izdotais pirmais albuma vēstnesis Lord jau paspēja iedot pa sirsniņu un piepildīt dvēseli, bet kur lai cilvēks liekas, kad nākamais singls ir vēl jo labāks? In My View lieliski turpina Young Fathers aizsāktās muzikālās tradīcijas, kuras es vēl joprojām dēvēju par tribal exorcism, jo pēc dziesmas noklausīšanās tiešām šķiet, ka esi kādu velnu izkratījis no trakās dejošanas līdzi. Tad nu pacietīgi gaidu martu, kad tiks izdots viss albums un turpinu kaifot pie In My View līdz tas notiks.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša albums: Typhoon — Offerings

Amerikāņu indīroka orķestris Typhoon 2018. gadu uzsācis ar savu ceturto studijas ierakstu. Lai arī ritmiski brīžiem šķiet, ka Offerings varētu būt lielisks folkmūzikas ieraksts, tā dimensijas realitātē sniedzas daudz tālāk. Pārsvarā dominē agresīvas elektriskās ģitāras skaņas, kas kombinācijā ar diezgan drūmo atmosfēru rada ambizicozu indīroka ierakstu. Offerings tur klausītāju gandrīz nebeidzamā sasprindzinājuma stāvoklī, taču ikviena dziesma aizved līdz brīdim, kad tas izzūd, un emocijas tiek laistas vaļā. Albums ir vairāk nekā stundu garš, bet Typhoon ir parūpējušies par to, lai šī stunda noteikti nebūtu vienmuļa.

Mēneša dziesma: Shame — Dust on Trial

Lai arī Shame tikai janvārī izdeva savu pirmo studijas albumu, grupa jau paspējusi iekarot pamatīgu kritiķu atzinību. Par tā iemesliem lieliski vēsta ieraksta ievaddziesma Dust on Trial — tās trīsarpus minūtēs Shame ir spējuši iespiest biedējoši agresīvu skanējumu, kuram cauri vijas pankroka labāko dienu sajūta. To papildina tumša indīroka ietekmes, kā arī dažādi skaņu efekti, kas Dust on Trial noteikti nepadara par dziesmu, ko būtu prieks klausīties, braucot cauri klusām un tumšām vietām (ja vien nav vēlmes pēc asām izjutām). Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šādu vietu aura jau seko līdzi šim skaņdarbam, un nedaudz tumsas izbaudīs katrs, līdz kura ausīm tiks Shame mūzika.

Kārlis Arājs

Mēneša albums: Fall Out Boy — M A N I A

Ko darīt grupai, kura izjuka, apvienojās, nomainīja stilu un sāka baudīt daudz lielāku popularitāti popmūzikas apriņķos, nekā tā jebkad ir baudījusi emo scēnā? Protams, ka apvienot savu skaņu ar EDM un elektroniku, kā arī piesaistīt lamas. Kādēļ lamas? Jo Pītam Vencam patīk lamas. Bet ja nopietni, tad jaunais Fall Out Boy veikums ir .... interesants. Sen jau zuduši klasiskie emo dievi, kuri dziedāja par to kā redz savu iecerēto iemīlamies citā, kamēr paši atrodas skapī. Bet jaunajā albumā grupa turpina savu popmūzikas izaugsmi, viss ir cukuraināks, enerģiskāks un nopulētāks. Fall Out Boy ir pieauguši un viņi grib būt populāri. Un ja viņi turpinās izdot šādus albumus, tad viņiem tas arī sanāks.

Mēneša dziesma: Jack White — Connected by Love

Bija The White Stripes, bija forši. Bija Džeka Vaita pirmais solo albums un viss joprojām bija forši. Tad nāca viņa otrais solo albums, un nebija vairs nekā. Bet tagad šķiet, ka Detroitas mīļākais dēls ir atkal atradis iedvesmu, šoreiz elektroniskajā mūzikā, un ir gatavs atgriezties ar savu jauno singlu Connected by Love. Tematika nav mainījusies jau daudzus gadus, bet izpildījums gan. Šoreiz Džeks Vaits piedāvā dziesmu, kuru ir jānoklausās vismaz piecas reizes, un tad ir skaidrs — Džeks ir atgriezies. Dziesma, kas iedvesmo gaidīt albumu, kuram būtu jābūt labākam par šī Detroitas vīra iepriekšējo veikumu.

Intro janvāra ierakstus iespējams noklausītes arī īpašā Spotify dziesmu listē: