Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Positivus 2018 trešās dienas apskats

Lauris Anstrauts, 24. jūlijā

Pēc divām karsējošas saules piepildītām dienām, šī gada Positivus festivāla trešās dienas ievadā daudzi meklēja kādu pēc iespējas ēnaināku vietu, kur patverties no tās stariem. Tam lieliski noderēja Dabas skatuves svētdienas programma, kur Salacgrīvas priežu ēnā varēja vērot gan prozas lasījumus, gan priekšnesumus no pašmāju un igauņu komiķiem.

Tikmēr tie, kam svarīgāka ir mūzika, drošsirdīgi turējās pretī saules stariem un pulcējās pie festivāla otrās skatuves, kur uzstājās Rīgas Modes. Interesanti, ka puse no viņu koncerta repertuāra bija jaunas dziesmas no viņu šobrīd topošā albuma, bet tās bija tik lipīgas, ka jau dziesmas pusē bija iespējams dziedāt tām līdzi. Modēm par labu spēlēja arī tas, ka viņu spēlētā mūzika lieliski iederas šādos laika apstākļos, un šķiet, ka viņiem izdotos iekustināt pat visnogurušāko auditoriju, jo šajā koncertā grupas dalībnieki jau kārtējo reizi demonstrēja cik labi viņiem padodas būt rokzvaigznēm. Tā kulminācijā grupas līderis Kalvis Bormanis vēl nokāpa no skatuves, lai pēdējo dziesmu nodziedātu dejodams ar publiku, un šajā brīdī kāds koncerta klausītājs man aiz muguras saviem draugiem paziņoja, ka šis esot pat labāk nekā The Prodigy.

Jaunā Piena Svētku skatuve festivāla trešajā dienā izcēlās ar koncertiem no diviem pavisam jauniem pašmāju projektiem. Grupai Nesen tas bija otrais koncerts, savu debiju piedzīvojot vien četras dienas iepriekš, bet grupas dalībnieku sastāvs ir pietiekami pārliecinošs, lai būtu skaidrs, ka to ir vērts nepalaist garām. Šajā grupā apvienojušies Alise Joste, kura līdz šīm vislabāk bijusi pazīstama ar savu solo mūziķes karjeru un dalību projektā 100 Baltas Dvēseles, viņas vīrs Kārlis Josts, kura pārstāvēto grupu sarakstā ir Momend, Laika Suns un The Sound Poets, Aleksis Luriņš, kurš, citu starpā, ir bijis Carnival Youth un Pyro Trees dalībnieks, kā arī Jānis Burmeisters, kurš spēlē bungas grupā Tesa. Visas šīs grupas pieminu tāpēc, ka Nesen skanējumā var atrast pa druskai no katras, maigiem vokāliem un klasiska indīroka skanējumam sajaucoties ar smagākām instrumentālām starpspēlēm, un, pēc tā, kas bija dzirdams šajā koncertā, šķiet, ka pašmāju mūzikā parādījies vēl viens daudzsološs projekts. Tikmēr tiem, kas labāk vēlējās klausīties ko jau labi zināmu, uz festivāla otrās skatuves bija iespēja vērot Positivus festivāla nemainīgākās vērtības Satellites LV uzstāšanos. Ierasti augstā kvalitātē viņi nospēlējā dziesmas no dažādiem grupas darbības periodiem, bet, atšķirībā no ierastā, lielākā daļa klausītāju bija izvēlējušies nevis lēkāt skatuves priekšā, bet gan klausīities to no sēdošām pozīcijām. Īsti nesapratu kāpēc tā, jo enerģijas viņiem joprojām netrūkst, bet norakstīšu to uz svelmi, kas tobrīd vēl turpināja valdīt pie festivāla lielākajām skatuvēm.

Savukārt duetam Autographic uzstāšanās šajā festivālā pat bija debijas koncerts, bet arī tas sastāv no labi pazīstamiem mūziķiem - kamēr grupa Bandmaster ir paņēmusi radošo pauzi, tās dalībnieki Zelma Jēgere un Andis Ansons ir radījuši jaunu projektu, lai turpinātu kopīgi radīt mūziku. Savā pirmajā koncertā viņi sniedza ieskatu savā jaunajā materiālā, papildinot to arī ar Bandmaster dziesmām un teicamu Moderat dziesmas Bad Kingdom kaverversiju. Lai gan nosaukums ir mainījies, Autographic koncerts daudz neatšķīrās no tā, ko ierasts redzēt Bandmaster koncertos, un tā ir laba lieta, jo šis vārds jau ir ieguvis noteiktu kvalitātes zīmogu Latvijas mūzikas cienītāju vidū.

Austrālieši Confidence Man sarūpēja festivāla vizuāli iespaidīgāko uzstāšanos - kā jau varēja noprast no viņu publicitātes materiāliem un videoklipiem, grupas bundzinieks un sintezatorists bija tērpušies melnos apmetņos, kas pilnībā aizsedza viņu sejas, savukārt priekšplānā esošie dalībnieki paralēli dziedāšanai nemitīgi skraidīja šurpu turpu pa skatuvi, izpildot sinhronizētas deju kustības. Ar savu humora izjūtu, atbrīvoto attieksmi un lipīgajām melodijām, viņi aizrāva publiku jau no pirmās dziesmas, un koncerta beigās skatuves priekšā bija vērojama viena no festivāla lielākajām ballītēm. Un tikpat interesanti bija arī vērot to no attāluma, jo viņu tērpi un apburoši amatieriskās deju kustības neatgādina neviena cita mūziķa dzīvo šovu.

Šajā brīdī festivāls lēnām jau sāka tuvoties noslēgumam un bija skaidri redzams, ka viens no gaidītākajiem dienas māksliniekiem ir Lauv, kurš jau no koncerta sākuma bija sapulcējis lielu publiku pie galvenās skatuves. Uzlēcošās popzvaigznes sniegums bija pārliecinošs gan vokāla ziņā, gan komunikācijā ar publiku, kura bija absolūtā sajūsmā arī par latviešu izcelsmes mūziķa nejauši zemē nomesto mikrofonu. Tikmēr tie, kurus šāda veida popmūzika īsti nepiesaista, varēja doties uz ikgadējo un nu jau tradicionālo Dabas skatuves hedlaineru - grupas Sūdi - uzstāšanos. Šķiet, ka viņi ir vienīgā pašmāju grupa, kura šajā festivālā ir spējīga paildzināt savu uzstāšanos pāri paredzētajam laikam, un tieši tas notika arī šoreiz, jo publika nebūt netaisījās viņus tik ātri laist prom.

Protams, ka galvenais festivāla mākslinieks un iemesls, kāpēc daudzi uz šo festivālu devušies, bija Niks Keivs ar saviem biedriem The Bad Seeds. Pārsteidzošā kārtā uz šo koncertu gan bija sapulcējies mazāks pūlis nekā iepriekšējā vakarā uz The Prodigy, kurus Baltijas valstīs ir iespējams redzēt krietni biežāk. Laikam jau, neskatoties uz to, cik lielu iespaidu viņš atstājis uz mūsdienu mūziku, Niks Keivs mūsdienās tomēr ir nišas mākslinieks, bet apmeklētāju bija arī pietiekami daudz, lai tas nešķistu uzkrītoši. 

Koncerta pirmā puse arī izskanēja visai mierīgās noskaņās, bet, pēc liriskā Into My Arms, kas izskanēja ap koncerta vidu, un līdz ar tumsas iestāšanos, tā noskaņa arvien vairāk sāka atgādināt tumšu rituālu. Keivs lielāko daļu koncerta pavadīja pie pirmās klausītāju rindas un ik pa brīdim aicināja uz skatuves mazus bērnus, kuri izskatījās visai apjukuši par to, kāpēc tur atrodas, kas gan, visticamāķ, arī bija vēlamais mērķis, jo tas pastiprināja dziesmu drūmos un groteskos stāstus un pievienoja koncertam teatrālu šķautni. Vēlāk pievienoties grupai uz skatuves tikka aicināti arī pieaugušie klausītāji, dažiem no viņiem iedalot galvenās lomas koncerta izrādē, kas kulminēja ar kāda kulta laulību ceremoniju atgāinošu ainu, Keivam ieņemot kulta līdera lomu.

Vēl jo iespaidīgāku to padarīja tas, ka visa pieminētā laikā Keivs turpināja dziedāt, nepārtraukti demonstrējot savas balss apbrīnojamo spēku, savukārt pārējie grupas dalībnieki no saviem instrumentiem izdabūja skaņas, kas dažbrīd likās visai pārsteidzošas. Pēc sapņainā Push The Sky Away likās, ka koncerts jau būs noslēdzies, bet Keivs atrada laiku vēl divām dziesmām, to pabeidzot ar jaunākā albuma singlu Rings of Saturn, un jau dažas sekundes pēc tā izskanēšanas bija skaidrs, ka šo noteikti var ierindot starp visu laiku labāķajiem Positivus festivālā pieredzētajiem.

Foto: Gundars Zaburdajevs

Tavs komentārs