Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Dead! — Up For Ran$om

Raimonda Arāja, 27. jūlijā

Lai arī savā dzimtajā Lielbritānijā enerģiskie jaunieši Dead! pamazām iegūst atpazīstamību un tiek pat šur tur paspēlēt (piemēram, Francijas Download festivālā), šajos platuma grādos viņus varbūt zina apmēram deviņi cilvēki. Neraugoties uz to, es turpināšu pastāvēt par to, ka šī ir viena no labākajām jaunajām rokgrupām, ar ko noteikti ir vērts iepazīties. Ja šo britu puišu pirmie muzikālie centieni vēl varētu radīt šaubas par viņu nākotnes iespējām, tad katrai dziesmai, ko viņi izdevuši pēdējā laikā, ir milzīgs potenciāls būt par hitu. Up For Ran$om nav izņēmums. Jau ar pašu sākuma rifu dziesma notur klausītāja uzmanību, neatslābstot nevienā brīdī un kāpinot spriedzi līdz piedziedājumam, kas ir tieši tik vienkāršs un lipīgs, ka paliek galvā jau pēc dziesmas pirmreizējas noklausīšanās. Es nezinu, kā jūs, bet es nespēju sagaidīt, kad šī grupa beidzot izdos albumu. 

Tyler, the Creator — 911 / Mr. Lonely·1·

Kristaps Zvirbulis, 7. jūlijā

Ko gan varētu gaidīt no jaunajām Tyler, the Creator kompozīcijām? Who Dat Boy atspoguļo joprojām augošo bromanci ar ASAP Rocky un drūmo liriku atgriešanos, bet singla B puse šķiet daudzpusīgāka instrumentālajā ziņā. Tajā ļoti jūtams Steve Lacy ieguldījums zem grūvīgā ievada, kurā pats Tailers iejūtas samērā omulīgi. Mr. Lonely daļā nedaudz manāma atkārtota Goblin ēras Tailera parādīšanās. Frank Ocean cameo kompozīcijā tik viegli ieplūst kopējā skatā, ka tā var paslīdēt garām nepamanot. 911 / Mr. Lonely gan ir tikai B puse un iespējams tur atrodas tikai kā tīzeris. Šāda tipa dziesmas jaunajā ierakstā tiktu sagaidītas ar atplestām rokām, jo atgriezties sākumpunktā un sagaidīt vēl vienu Goblin būtu diezgan liela vilšanās.


Alex Cameron — Candy May

Staņislavs Fisenkovs, 30. jūnijā

Kad gada sākumā tika apsvērti Intro skaņas kandidāti, Alekss Kemerons tās ietvaros nācās neņemt vērā, jo pagājušajā gadā jau tika izdota viņa debijas plate. Tiesa  publicētais albums Jumping the Shark bija pārizdevums viņa kādreiz Austrālijā jau izdotajam ierakstam ar tādu pašu nosaukumu. Šonedēļ Alekss Kemerons pieteica savu nākamo plati Forced Witness ar singlu Candy May. Septembrī gaidāmo plati varēs dēvēt par viņa otro vai lielo debiju, tā kā to izdos kāds atzīts mūzikas izdevējs. Candy May saglabā Alekss Kemerons mūzikai raksturīgo synth-pop, kuru šoreiz ar saksofona spēli vēl bagātina viņa biznesa partneris, kā viņš to pats izvēlas dēvēt, Rojs Malojs un jau sevi pierādījusī mūziķe Eindžela Olsena. Savā mūzikā Alekss Kemerons cenšas radīt neveiksmīga mākslinieka tēlu, un viņam to izdodas attīstīt arī jaunāka singla ietvaros. Gluži kā ar citiem Intro skaņas kandidātiem, gribās paust cerību, ka kādu dienu arī šis mākslinieks (un viņa biznesa partneris) kļūs pamanīts un spēs izsisties nežēlīgajā mūzikas industrijā, par ko viņš savā alter-ego iespaidā mēdz bieži runāt.


All We Are — Human

Lauris Anstrauts, 24. aprīlī

Pirms diviem gadiem iznākušais britu trio All We Are debijas albums lielu iespaidu uz mani īsti neatstāja - likās, ka šī ir vēl viena no daudzām grupām, kas it kā spēlē tīri labu un kvalitatīvu mūziku, bet ne ar ko īpašu arī neizceļas. Tāpēc visnotaļ likumsakarīgi, ka, neko daudz negaidīju, kad ierauzīju, ka viņiem iznācis jauns singls, tomēr pietika dzirdēt mazāk kā minūti no tā, lai es sajustos visai pārsteigts. Jau no pirmajiem ģitāras akordiem kļūst skaidrs, ka viņi ir radikāli izmainījuši savu skanējumu, The XX ietekmētā R&B un indīroka savienojuma vietā ķeroties pie klasiska post-punk ar enerģiskām ritma partijām. Un šīs izmaiņas ir nostrādājušas lieliski, jo All We Are skanējumam ir pievienojusies pamatīga enerģijas deva, kas, kopā ar lipīgu melodiju, rezultējies visnotaļ atmiņā paliekošā dziesmā. Var jau būt, ka man tā liekas vienkārši tāpēc, ka dziesmas, kurās priekšplānā izvirzās basģitāra, ir viena no manām muzikālajām vājībām, bet Human patiešām gribētos saukt par vienu no patīkamākajiem šī gada pārsteigumiem.


Jefre Cantu-Ledesma — A Song of Summer

Rūdolfs Sietiņš, 6. aprīlī

Ambienti eksperimentālās mūzikas meistars Jefre Cantu-Ledesma savā mūzikā nebaidās ievīt sentimentāli siltas un nostalģiskas noskaņas. Piemēram, pagājušā gada relīzē In Summer spēlējoties ar chillwave pamatnoteikumiem. Cenšoties šo jau mirušo žanru atdzīvināt un pārnest nākamajā līmenī. Kas arī izpildītajam izdevās.

Šoreiz pārmaiņas skārušas citu mirušu, bet tomēr mazāk, žanru shoegaze. Dziesma ir desmitminūtīgs, eiforiski episks, nedaudz sintētisks skaņdarbs. Kas no potenciāli skaistākās nosacītās popdziesmas Jefre Cantu-Ledesma karjerā pārvēršas trokšņainā kakafonijā. Manuprāt, A Song of Summer izklausās pēc kāda raupja divtūkstošo sākuma M83 demo.


Emperor X — Schopenhauer in Berlin

Staņislavs Fisenkovs, 4. aprīlī

Emperor X jeb Čads Matenijs sevi mūzikā pieteica jau pagājušā gadsimta izskaņā, taču viņa vārds vēl joprojām lielākajai daļai melomānu varētu būt pavisam svešs, it īpaši ārpus Ziemeļamerikas kontinenta. Divdesmit gadu laikā izdoti vairāki albumi, no kuriem lielākos panākumus sanāca gūt ar 2011. gada ierakstu Western Teleport. Ar katru jauno singlu arvien vairāk sāk šķist, ka ar nākamo plati Oversleepers International, viņš spēs atkārtot vai vismaz pietuvoties Western Teleport panākumiem. Jaunākajos singlos, tostarp Schopenhauer in Berlin, Emperor X apskata politiski un sabiedriski aktuālas tēmas caur paša dzīvē piedzīvoto – sastapšanos ar birokrātijas mehānismiem, vēža pārvarēšanu, iekrišanu parādos utt. Jaunākajā singlā savukārt apskatītas vācu filozofa idejas mūsdienu pasaules, sabiedrības kontekstā. Emperor X teksti iegūst īpašu spēku, pateicoties skanējuma vienkāršībai un viņa balsij, kas brīžiem vārdus šķietami izkliedz. Lai gan Čads Matenijs mūziku izdod jau gandrīz divdesmit gadus, iespējams, tieši viņš būs viens no Taviem šīgada  atklājumiem.


RAT BOY — REVOLUTION

Raimonda Arāja, 29. martā

Britu uzlecošā zvaigzne RAT BOY parasti cilvēkos rada diametrāli pretējas izjūtas – vai nu diezgan ļoti besī, vai nu ārkārtīgi patīk, pie tam parasti vienu un to pašu iemeslu dēļ. Viņš ir skaļš un izspūris, visu raksta capslockā, repo par humpaļu drēbēm un caurumiem zolēs, un, šķiet, nekad nekļūst līdz galam nopietns. Tomēr, ja ieklausās, var dzirdēt, ka viņa spēja dziesmās ietērpt trāpīgus komentārus gan attiecībā uz jaunatni, gan apkārt notiekošo, atgādina to, kas piemīt viņa priekšgājējam Jamie T. Otrajā singlā no gaidāmā debijas albuma RAT BOY gan brīdina, ka neesam tālu no 3.pasaules kara, gan pasaka to, ko jūt daudzi jaunieši (sevišķi breksitējošajā Apvienotajā Karalistē) - Old folks' votes don't cater for you and me. Piedziedājumā tīši vai netīši iesprukušas arī spēcīgas Oasis vēsmas, kas panāk to, ka pēc dziesmas divreizējas noklausīšanās vārdi I was alright till they took me off my medication galvā skan vēl kādu laiku.


The Black Angels — I’d Kill for Her

Kristaps Zvirbulis, 28. martā

Kopš pēdējā grupas ieraksta pagājuši gandrīz 3 gadi, bet gada sākumā izdotais singls Currency nozīmēja, ka gaidīšana līdz jaunam The Black Angels albumam tuvojas beigām. Pat pēc šāda klusēšanas perioda liekas, ka grupa tepat vien bijusi visu šo laiku. Ar otro singlu I’d Kill for Her viņi turpina izklausīties pārsteidzoši svaigi un ar katru jaunu ierakstu arvien vairāk pierādās, ka Aleksa Māsa vokāls ir kā radīts tieši psihodēliskās mūzikas žanram. The Black Angels nav arī nekādi svešinieki, ja runa ir par provokatīviem dziesmu tekstiem. Gaidāmais albums Death Song varētu būt jauna virsotne šājā ziņā. Pirmajos divos singlos kanādiešu psych rokeri pamanījušies aizskart gan politiskas, gan eksitenciālas tēmas. Tas viss, protams, uz nedaudz smagnējas un drūmas psihodēlijas fona.


Kendrick Lamar — The Heart Part 4

Lauris Anstrauts, 28. martā

To, kādu statusu savā karjerā ir sasniedzis ir Kendriks Lamārs, ļoti uzskatāmi varēja pamanīt pagājušajā ceturtdienā, kad viņam pietika publicēt vienu attēlu sociālajā tīklā Instragram, lai saceltu pamatīgu ažiotāžu viņa cienītāju vidū. Skaitlis IV uz melna fona gan vēstija nevis par Kendrika ceturto studijas albumu, bet par jaunu dziesmu The Heart Part 4, taču vairākas pazīmes liecina, ka aiz kalniem nav arī viņa jaunais albums - gan tas, ka Part 3 tika publicēta neilgi pirms good kid, m.A.A.d city izdošanas, gan, jo īpaši, tas, ka dziesmas beigās viņš piemin 7. aprīli, kas varētu būt potenciālais albuma izdošanas datums (vai arī vismaz datums, kad šis albums tiks oficiāli izziņots). Tie, kas uztraucas, ka viņš varētu nebūt spējīgs noturēt To Pimp a Butterfly uzstādīto latiņu, var šīs bažas mest pie malas, jo The Heart Part 4 ierindojas starp Kendrika visu laiku spēcīgākajiem gabaliem - ko vērts ir vien tas, ka vienas dziesmas laikā viņš paspēj repot uz četriem atšķirīgiem bītiem, vairākas reizes izmainot savu vārdu plūsmu. Ierasti spēcīgs ir arī teksts, kas piepildīts ar vairāku līmeņu atsaucēm kā arī vēstījumiem vairāku citu reperu un publisku personu virzienā. Lieliski šeit iederas arī atsauce uz leģendārā Džeimsa Brauna dziesmu Don't Tell A Lie About Me And I Won't Tell The Truth On You, un, pēc dziesmas noklausīšanās, kļūst skaidrs, ka nevienam nav jēgas mēģināt sacensties, jo, kad dziesmas vidū Kendriks sevi pasludina par šībrīža diženāko reperi, viņam, visticamāk, ir taisnība.


Black Lips — Can't Hold On

Kristaps Zvirbulis, 27. martā

Black Lips maija sākumā atgriezīsies ar savu astoto studijas albumu. Līdzīgi kā iepriekšējos divos ierakstos arī Satan’s Graffiti Or God’s Art? radīšanā (producēšanā) roku pielicis kāds zinams mūziķis. Ne velti šī Atlantas flower punk grupa nolēmusi turpināt uzticēties jaunam producentam pie katra jauna albuma. Arabia Mountain un Underneath the Rainbow bija komerciāli pietiekami veiksmīgi albumi, lai šo modeli turpinātu. Pēc Marka Ronsona un Black Keys bundzinieka Patrika Kārnija pienākusi Šona Lenona kārta. Katram no iepriekš minētajiem mūziķiem izdevies atstāt savus nospiedumus uz Black Lips garage punk zīmoga. Tas ļoti dzirdams arī pirmajā singlā no jaunā albuma – Can’t Hold On. Starp ģitāru rifiem un vokāla paslēpusies maza lipīga ģitāras partija, kas neizklausās gluži pazīstama vai jau dzirdēta, bet tai noteikti piestāvētu atrasties Lenona daiļradē sitāras izpildījumā. Arī miglainā kompozīcijas izskaņa saksafona pavadījumā ir kaut kas, ko nevar dzirdēt katrā Black Lips kompozīcijā.


The New Pornographers — Whiteout Conditions

Gundars Zaburdajevs, 26. martā

The New Pornographers jaunā albuma iznākšana tuvojas arvien straujāk, un grupa jau paspējusi iepazīstināt savus klausītājus ar tā tituldziesmu Whiteout Conditions. Skaņdarbs piedāvā visus apvienības galvenos trumpjus, sākot ar lieliskiem vokāliem, turpinot ar filozofiskiem tekstiem un nobeidzot ar nedaudz psihodēlisku indie tā labākajās izpausmēs. Tiesa, Whiteout Conditions galvenā "odziņa" slēpjas tās neapšaubāmajā pozitīvismā, pārliecībā un ātrajā tempā, kas caurvij dziesmu visā tās garumā – tā varētu būt lieliska ceļa dziesma, kas reizē kalpo arī kā spēcīgs motivātors. Izteiksmīgie un lipīgie sintezatori, kas dzen to uz priekšu, piešķir dziesmu visai lielu hita potenciālu, tā ka vienu var teikt droši – The New Pornographers jaunais ieraksts grupas attīstību nekādā veidā nespēs ne apturēt, ne piebremzēt.


Mr Jukes — Angels / Your Love ft. BJ The Chicago Kid

Staņislavs Fisenkovs, 24. martā

Pirmajā mirklī var apjukt un jautāt – kas tad ir šis Mr Jukes? Īstenībā melomāni, tostarp Intro.lv lasītāji, ar šo cilvēku jau būs visai labi pazīstami, jo tas ir grupas Bombay Bicycle Club solists Džeks Stedmans. Pirms gada apvienība paziņoja par pārtraukumu savā darbībā un jau toreiz tika runāts par tās dalībnieku tālākajiem plāniem. No Džeka Stedmana solo ierakstu gaidīja visvairāk, tā kā viņš bija galvenais dziesmu autors grupā, kā arī paralēli producēja daudzus solo skaņdarbus un remiksus. Gadu vēlāk viņš arī ir klāt ar solo plati God First, kas tiks izdota jūnija sākumā. Par priekšvēstnesi izvēlēts džezīgais un fankīgais Angles / Your Love, kas sastāv no divām daļām. Pirmajā uzsvars likts uz bērna kora dziedājumu, bet otrajā daļā jeb Your Love to pārņem jaunais talants BJ The Chicago Kid, kurš lieliski papildina un iederās šajā dziesmā ar savu soulīgo vokālu. Ja ņem vērā grupas mūzikas attīstību, tad šis liekas kā visai loģisks solis Džeka Stedmana daiļradē. Mr Jukes liels uzsvars ir sempliem un pūšamajiem instrumentiem, kas bija daudz izmantoti arī grupas pēdējā albumā. Savā solo debijas platē Mr Jukes sola vēl daudzas sadarbības, taču informācija par to vēl sekos. Šobrīd ir iespēja iepazīt debijas dziesmu Angels / Your Love, ko papildina skaists psihedēlisks video. Jo tuvāk būs plates izdošana, jo vairāk un objektīvāk spēsim spriest par jauno Mr Jukes projektu, taču tā pieteikums gan ir daudzološs.


Satellites LV — Potenciāls·1·

Normunds Vucāns, 23. martā

Šīs nedēļas sākumā grupa Satellites LV atgriezās ar jau trešo vēstnesi no sava pagaidām vārdā nenosauktā studijas albuma, kas tiks izdots vēl līdz gada beigām. Atšķirībā no pirmajiem diviem singliem Bukovskis zinātu… un Kā pievaldīt mēli, jaunais veikums Potenciāls diezgan ievērojami atšķiras no jebkā cita, ko mūziķi savā karjerā ir izdevuši. Ja sākotnēji nebiju pārliecināts, ko par šīm pārmaiņām domāju, tagad jau jāatzīst, ka astoņdesmito gadu sintpopa motīvu iesaiste Satelītiem piestāv pat pārsteidzoši labi un izklausās ļoti organiski. Tāpat jāatzīmē, ka jo vairāk sanāk klausīties Potenciālu, jo vairāk šī dziesma pielīp, un man ir pamatotas aizdomas, ka vārdu salikums “Sākumā tev likās” varētu kļūt par šīs vasaras visskaļāk un visvairāk līdzi dziedamo frāzi pašmāju mūzikā.


Weezer — Feels Like Summer

Kārlis Arājs, 22. martā

Weezer ir nesaprotama grupa. Riverss Kuomo šķietami pateica visu, ko vēlējās pateikt, ar pirmajiem diviem albumiem Blue Album un Pinkerton. Taču divdesmit gadus vēlāk grupa vēl aizvien izdod jaunus albumus un pārsteidzošā kārtā nezaudē kvalitatāti.  Pagājuši ir Hurley un Raditude laiki. Pēdējie divi albumi - Everything Will Be Alright in The End un White Album ir bijuši negaidīti labi, tādēļ ir divtik pārsteidzoši dzirdēt, ka pirmais vēstnesis no topošā Black Album ir ar sintezatoriem pārpildīts gabals, kurš savā oriģinalitātē varētu sacensties ar Linkin Park jauno singlu Heavy. Abas dziesmas ir masīvas atkāpes no grupu iepriekšējās daiļrades, taču būtiskā atšķirība ir tāda, ka Linkin Park šo ceļu ir gājuši ilgu laiku, bet priekš Weezer šis ir negaidīts kreisais pagrieziens lejup no kraujas malas.

Tagad atliek vien gaidīt, vai šī dziesma ir līdzīga citām no topošā ieraksta, jo, ja tā ir,  tad Weezer sagaida smagas kritiskās un komerciālās neveiksmes.


Feist — Pleasure

Kārlis Arājs, 21. martā

Leslija Faista, kas plašākai publikai pazīstama vienkārši kā Feist, ir atgriezusies pēc gandrīz sešu gadu pauzes. Pasaule šo gadu laikā ir daudz mainījusies, tādēļ ir patīkami, ka Feist turpina tur, kur palika pirms sešiem gadiem savā iepriekšējā albumā Metals – vēl arvien ir dzirdamas minimālistiskas skaņas ar nedaudz džeza iedvesmotam ģitārām, taču klāt ir nākusi pirmatnēja enerģija, kas atgādina agrīnu PJ Harvey, kā arī kliedzieni, kas spēj iezvanīt dvēseli katram klausītājam, kurš iegulda laiku, lai ieklausītos tajā, kas Feist ir sakāms.

Muzikāli dziesma nedaudz atgādina barokpopu, taču saglabājas Feist radītā unikālā atmosfēra. Liriski dziesma aplūko mūsdienu pasaules apsēstību ar baudu gan privātajā, gan publiskajā pasaulē, beigās Feist arī pati dzied – Pleasure is what we’re here for.

Šī dziesma viennozīmīgi ir ilgi gaidīts un kvalitatīvs jaunā albuma vēstnesis, un atliek vien cerēt, ka jaunais ieraksts būs tikpat labs, kā šī dziesma.


« Iepriekšējā lapa·Nākamā lapa »