Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

« Iepriekšējā lapa·Nākamā lapa »

Satellites LV — Potenciāls·1·

Normunds Vucāns, 2017. g. 23. martā

Šīs nedēļas sākumā grupa Satellites LV atgriezās ar jau trešo vēstnesi no sava pagaidām vārdā nenosauktā studijas albuma, kas tiks izdots vēl līdz gada beigām. Atšķirībā no pirmajiem diviem singliem Bukovskis zinātu… un Kā pievaldīt mēli, jaunais veikums Potenciāls diezgan ievērojami atšķiras no jebkā cita, ko mūziķi savā karjerā ir izdevuši. Ja sākotnēji nebiju pārliecināts, ko par šīm pārmaiņām domāju, tagad jau jāatzīst, ka astoņdesmito gadu sintpopa motīvu iesaiste Satelītiem piestāv pat pārsteidzoši labi un izklausās ļoti organiski. Tāpat jāatzīmē, ka jo vairāk sanāk klausīties Potenciālu, jo vairāk šī dziesma pielīp, un man ir pamatotas aizdomas, ka vārdu salikums “Sākumā tev likās” varētu kļūt par šīs vasaras visskaļāk un visvairāk līdzi dziedamo frāzi pašmāju mūzikā.


Weezer — Feels Like Summer

Kārlis Arājs, 2017. g. 22. martā

Weezer ir nesaprotama grupa. Riverss Kuomo šķietami pateica visu, ko vēlējās pateikt, ar pirmajiem diviem albumiem Blue Album un Pinkerton. Taču divdesmit gadus vēlāk grupa vēl aizvien izdod jaunus albumus un pārsteidzošā kārtā nezaudē kvalitatāti.  Pagājuši ir Hurley un Raditude laiki. Pēdējie divi albumi - Everything Will Be Alright in The End un White Album ir bijuši negaidīti labi, tādēļ ir divtik pārsteidzoši dzirdēt, ka pirmais vēstnesis no topošā Black Album ir ar sintezatoriem pārpildīts gabals, kurš savā oriģinalitātē varētu sacensties ar Linkin Park jauno singlu Heavy. Abas dziesmas ir masīvas atkāpes no grupu iepriekšējās daiļrades, taču būtiskā atšķirība ir tāda, ka Linkin Park šo ceļu ir gājuši ilgu laiku, bet priekš Weezer šis ir negaidīts kreisais pagrieziens lejup no kraujas malas.

Tagad atliek vien gaidīt, vai šī dziesma ir līdzīga citām no topošā ieraksta, jo, ja tā ir,  tad Weezer sagaida smagas kritiskās un komerciālās neveiksmes.


Feist — Pleasure

Kārlis Arājs, 2017. g. 21. martā

Leslija Faista, kas plašākai publikai pazīstama vienkārši kā Feist, ir atgriezusies pēc gandrīz sešu gadu pauzes. Pasaule šo gadu laikā ir daudz mainījusies, tādēļ ir patīkami, ka Feist turpina tur, kur palika pirms sešiem gadiem savā iepriekšējā albumā Metals – vēl arvien ir dzirdamas minimālistiskas skaņas ar nedaudz džeza iedvesmotam ģitārām, taču klāt ir nākusi pirmatnēja enerģija, kas atgādina agrīnu PJ Harvey, kā arī kliedzieni, kas spēj iezvanīt dvēseli katram klausītājam, kurš iegulda laiku, lai ieklausītos tajā, kas Feist ir sakāms.

Muzikāli dziesma nedaudz atgādina barokpopu, taču saglabājas Feist radītā unikālā atmosfēra. Liriski dziesma aplūko mūsdienu pasaules apsēstību ar baudu gan privātajā, gan publiskajā pasaulē, beigās Feist arī pati dzied – Pleasure is what we’re here for.

Šī dziesma viennozīmīgi ir ilgi gaidīts un kvalitatīvs jaunā albuma vēstnesis, un atliek vien cerēt, ka jaunais ieraksts būs tikpat labs, kā šī dziesma.


Ty Segall — Sentimental Goblin

Kristaps Zvirbulis, 2017. g. 20. martā

Ty Segall jaunais EP jeb dubultsingls tikai vairāk nostiprina viņu kā vienu produktīvākajiem mūsdienu mūziķiem. Kopš viņa pēdējā solo LP pagājuši tikai divi mēneši, bet tas netraucē viņam likt galdā nākamo ierakstu. Sentimental Goblin, kopējais ilgums nesasniedz pat 8 minūšu atzīmi. Iekļautās kompozīcijas – Pan un Black Magick – var uzskatīt par pāri palikušiem materiāliem, kuri nav atraduši vietu nevienā no Ty Segall pēdējiem albumiem. Tājās nav sastopams, tas asums, kas valdīja agrīnajos albumos. Abās kompozīcijās gan ir mākslinieka oriģinālais glam roka rokraksts, kuru grūti sajaukt ar kādu citu. Sentimental Goblin ir vēl viens apstiprinājums, ka Ty Segall spēj radīt baudāmu mūziku arī tad, ja tā ir nedaudz piezemētāka nekā ierasts.


TOPS — Petals

Staņislavs Fisenkovs, 2017. g. 15. martā

Cīņa par vasaras dziesmas titulu kļūst arvien interesantāka, un nu tajā iesaistās arī Kanādiešu indīroka apvienība TOPS. Pēc trīs gadu pārtraukuma trijotne ir gatava atgriezties ar jaunu plati, kas tiek pieteikta ar saulaino singlu Petals. Ar saviem iepriekšējiem albumiem TOPS jau atrādīja savas spējas uzrakstīt izcilus indie ierakstus, un Petals nedod pamatu uztraukumam, ka šīs spējas būtu zudušas. Tas ir viegls, melodisks indie pop skaņdarbs ar funk ietekmi, ko par vēl lieliskāku padara tā liriskais saturs. Iespaidu uz tekstu un ieraksta muzikālo pusi visticamāk atstāja pavadītais laiks saulainajā Losandželosā, kur tapa jaunākais ieraksts. To soliste Džeina Penija raksturo kā “tīņu vecuma sapņa piepildījumu – dzīvot kopā ar savu grupu un spēlēt kopā garāžā”. Šo sajūtu ir izdevies pārnest arī uz Petals, kas ir augstvērtīgs pieteikums nākamajam ierakstam. TOPS nākamais albums gaidāms jūnija otrajā dienā, un nav šaubu, ka tas šovasar tiks klausīts ne vienu reizi vien.


Jonwayne — Afraid of Us

Staņislavs Fisenkovs, 2017. g. 15. martā

Pēc tam, kad trīs gadu laikā tika izdoti vienpadsmit ieraksti, amerikāņu reperis Jonwayne paziņoja par pārtraukumu savā karjerā. Pauze galvenokārt bija nepieciešama, lai pievērstos cīņai ar alkoholismu. Taču tā neilga mūžību, jo jau pēc diviem gadiem viņš paziņoja par atgriešanos ar jaunu albumu Rap Album Two. Tas dienasgaismu ieraudzīja jau februāra nogalē, taču pelnīto uzmanību līdz šim īsti nav guvis. Kā noslēdzošajā skaņdarbā apgalvo viņš pats, ja viņu tik ļoti uztrauktu popularitāte, atliktu bītam pielikt kādu hook, un tam būtu neskaitāmi klausījumi. To, iespējams, var attiecināt uz vienu no labākajiem ieraksta skaņdarbiem – Afraid of Us. To viņš velta visiem tuviniekiem, draugiem, kuri vienmēr ir viņu atbalstījuši un bijuši viņam klāt. Afraid of Us nav tikai pateicība, bet arī atvainošanās visiem, ka viņš nespēja sniegt to pašu. Tas labi iederas Rap Album Two kopējā noskaņā un tematikā. Ja šis jaunums bija paslīdējis garām februāra mēnesī, tad ir laiks atgūt iekavēto un noklausīties vienu no gada sākuma kvalitatīvākajiem hiphopa albumiem.


Jay Som — Baybee

Staņislavs Fisenkovs, 2017. g. 14. martā

Pagājušajā nedēļā mūzikas mediji bija pārpludināti ar ziņām un apskatiem par britu popmūzikas spīdekļa Eda Šīrana jaunāko albumu, un tajā visā bija pavisam vienkārši palaist garām kādus patiešām uzmanības vērtus jaunumus. Starp tiem noteikti jāizceļ Sanfrancisko mūziķes Melinas Dutertes jeb Jay Som ļoti kvalitatīvo debijas plati Everybody Works, kas tika izdota Polyvinyl izdevniecības paspārnē. Nav vienkārši noraksturot šo plati ar žanru nosaukumiem, jo tajā sastopamas dažādas ietekmes. Lai gan tas ir visai daudzpusīgs ieraksts, tas nebūt necieš no tā, padarot ierakstu par vēl interesantāku. Uz citu skaņdarbu fona īpaši pamanāms tā jaunākais singls Baybee. Dziesma no citām galvenokārt atšķiras ar vieglām ģitārām, kā arī lielāku uzsvaru uz sintezatora skaņām. Tas ir kvalitatīvas popmūzikas paraugs, kas brīžiem sāka trūkt iepriekšējās nedēļas laikā. Ieteicams jau tagad pievienot šo skaņdarbu savām pavasara un vasaras mūzikas listēm, jo tas lieliski papildinās siltās un saulainās dienas.


Ho99o9 — United States of Horror

Lauris Anstrauts, 2017. g. 14. martā

Pagājušajā Positivus festivālā pabijušie amerikāņi Ho99o9 maijā izdos savu debijas albumu United States of Horror, un kā pirmo tā singlu nesen prezentēja albuma tituldziesmu. Salīdzinot ar viņu iepriekšējiem EP un singliem, kur dzirdamajā materiālā bija sajaukts eksperimentāls hiphops un hardcore punk, bieži vien virsroku ņemot tieši pankroka pusei, šis singls ir krietni tuvāks hiphopam nekā jebkas no viņu agrākā materiāla. Nekur gan nav pazudusi panciskā enerģija, kas arī ir šīs dziesmas lielākais trumpis, kompensējot to, ka neviens no dueta dalībniekiem nav gluži starp tehniski spēcīgākajiem reperiem, tāpat ierasti labā līmenī ir arī viņu teksti, kas šeit ir visai radikāli politiski. Tā kā Ho99o9 bija vieni no desmit māksliniekiem, ko iekļāvām savā šī gada Intro skaņas sarakstā, viņu gaitām sekosim līdz pastiprināti, un nebūs nekāds pārsteigums, ja šī nebūs pēdējā reize šogad, kad viņi parādās mūsu slejās.


Womps — Darling

Lauris Anstrauts, 2017. g. 12. martā

Jāatzīst, ka par skotu duetu WOMPS iepriekš tikpat kā neko nebiju dzirdējis, bet viņu jaunākais singls Darling mani apbūra jau no pirmās noklausīšanās reizes. To klausoties, gan vokāls, gan instrumentālā daļa gribot negribot liek aizdomāties par The Cure ziedu laikiem, tāpat nelielas asociācijas rodas arī ar viņu nu jau piemirstajiem novadniekiem Glasvegas. Kā jau var nojaust no augstāk rakstītā, Darling ir emocionāla un skaisti melanholiska dziesma, kas īpaši patiks post-panka cienītājiem. Šobrīd ir grūti spriest par to, ko no WOMPS sagaidīt nākotnē, bet ceru, ka šī nebūs pēdējā viņu dziesma, kas piesaista manu uzmanību.


alt-J — 3WW

Staņislavs Fisenkovs, 2017. g. 6. martā

Kad pašmāju festivāls izsludina māksliniekus, tad mēnešos pirms notikuma vienmēr tiek pievērsta pastiprināta uzmanība viņu aktivitātēm. Arī gadījumā, ja par mākslinieku neko daudz nebiji dzirdējis līdz izziņošanai, jo nevēlies palaist garām kaut ko svarīgu. Uz alt-J ir visai grūti attiecināt otro daļu par to, ka iepriekš nekas daudz nebija dzirdēts, bet tie ir vieni no māksliniekiem, kuriem nāksies cītīgāk sekot līdzi. Šīsvasaras Positivus hedlaineri ir publicējuši pirmo singlu no jūnija ievadā gaidāmā Relaxer albuma. 3WW būs nākamās plates ievadskaņdarbs, kas, šķiet, ir loģiska izvēle, ņemot vērā, ka tas iesākas visai lēnām un klusi, bet sasniedz kulmināciju pašās beigās. Jaunā dziesma liekas arī kā loģisks turpinājums viņu iepriekšējiem ierakstiem. Tas iesākas akustiski, kas raksturīgs viņu debijai An Awesome Wave, taču tuvojoties izskaņai, 3WW kļūst arvien elektroniskāks, bet mazākā mērā nekā viņu iepriekšējais ieraksts. Neiztrūkst arī viņu skaņai raksturīgais, grupas līdera Džo Ņūmena vokāls, ko nogalē vēl lieliski papildina Elijas Rovzelas balss (viņa, starp citu, pirms gada viesojās Salacgrīvā ar grupu Wolf Alice). Iespējams, no hedlaineriem vairāk tika gaidīts kāds īsāks un spilgts hits, bet kopumā tā ir ļoti pārliecinoša atgriešanās. Jāsaka, ka par alt-J mūziku nebija bijusi tik pastiprināta interese, kāda ir šobrīd, kopš viņu debijas. To, vai tas ir šī singla spožuma iespaidā, vai tādēļ, ka viņi šovasar būs redzami Positivus, rādīs laiks.


Beach Fossils — This Year

Staņislavs Fisenkovs, 2017. g. 3. martā

Kopš iepriekšējā Beach Fossils albuma ir pagājuši četri gadi, bet šķiet, ka nākamais ieraksts tika gaidīts veselu mūžību. Bruklinas apvienība šīs desmitgades sākumā priecēja ar divām platēm divos gados un vēl vairākiem mazāka formāta ierakstiem. Tieši tādēļ pāris gadu klusums varēja darīt bažīgu, domājot par grupas statusu un nākotni. Taču vakar puiši atgriezās ar svarīgu paziņojumu – nākamais albums būs, un tas tiks izdots jūnija pirmajās dienās. Papildus tam grupa publicēja pirmo jauno singlu četru gadu laikā – This Year. Tajā saglabātas Bruklinas scēnas ietekmes, piemēram, ģitāru skanējumā, bet sperts arī solis uz priekšu. Beach Fossils skanējums ir noslīpētāks un vieglāks, nedaudz liekot aizdomāties par Real Estate. To, kā pārmaiņas izpaudīsies plates garumā, noskaidrosim pavisam drīz, jo pavasaris jau ir klāt, un līdz vasaras pirmajām dienām nav tālu. 


Todd Terje — Jungelknugen (Four Tet Remix)·1·

Lauris Anstrauts, 2017. g. 28. februārī

Izlaist skaņdarba remiksus, vēl pirms ir izdots pats oriģināls, īsti nav pieņemta prakse, bet norvēģu producents Todd Terje ne pirmo reizi ir izvēlējies darīt, kā pašam labāk gribas. Pagājušajā nedēļā izdotaja singlā ir atrodami divi remiksi - viens no leģendārā elektronikas producenta Four Tet, otrs - no norvēģu līdzgaitnieka Prins Thomas. Lai gan peļams noteikti nav arī otrs remikss, Four Tet veikums, manuprāt, izceļas krietni vairāk, sajaucot Todd Terje sapņaino disko ar enerģskiem tehno ritmiem. Rezultāts, šķiet, skan tieši tā, kā varētu iedomāties skanam abu šo producentu kopdarbu, tiesa gan, lai uzzinātu, kā patiesībā skan Jungelknugen oriģināls, nāksies pagaidīt, līdz iznāks Todd Terje jaunais albums.


Ty Segall — Orange Color Queen

Kristaps Zvirbulis, 2016. g. 17. novembrī

Nav pagājis nemaz gads kopš Ty Segall izdeva Emotional Mugger. Tam sekoja arī neliela pietura garāžas departamentā ar GØGGS, vienu no daudzajām rokgrupām, kurā viņš ir spēlējis. Ar katru jaunu ierakstu viņš ir centies attīstīt savu skanējumu un tas tikai padara katru nākamo ierakstu neparedzamāku. Orange Color Queen ir pirmais vēstnesis no devītā solo ieraksta, kurš būs pieejams jau janvāra beigās. Tā ir akustiska balāde, kas parāda Ty Segall gaišo pusi un ir par viņa draudzeni. Var jau teikt, ka kompozīcijas par mīlestību ir vieglāk salikt kopā nekā citas. Šajā gadījumā galvenais uzsvars ir vairāk uz pašu mūziku, ne vārdiem vai to vēstījumu. Dziesmas noskaņu palīdz radīt skaidrais skanējums, kas kalifornijas garāžroka karalim nav īsti raksturīgs aspekts, bet tieši šis varētu būt nākamais solis viņa mūzikas evolūcijā. Par tādu Ty Segall kādu viņu pazīst lielākā daļa viņš kļūst dziesmai uzņemot tempu un katras rindas noslēdzošajam vārdam ievelkoties garākam par citiem. Neskatoties uz to kā mainās mūzika, ir viena tikai viens nemainīgais, kas vienmēr paliek ar Ty Segall - septiņdesmito glam roks.


Malihini — Waiting

Kristaps Zvirbulis, 2016. g. 13. novembrī

Bieži negadās dzirdēt par jauniem un talantīgiem māksliniekiem to karjeras pirmsākumos, ja tie nav nākuši no ASV, Apvienotās karalistes vai Austrālijas robežām. Federica Caiozzo un Giampaolo Speziale ir starp tiem izņēmumiem, kuru izcelsme nav meklējama kādā no angliski runājošām zemēm. Malihini dibināšana notikusi Romā, bet tagad šis itāļu pop duets par mājām dēvē Londonu. Debijas singls Waiting ir gana pievelkošs, neskatoties uz tā neparasto vēstījumu. Labi noproducētā kompozīcija stāsta par nepatiesi uz nāvi notiesātu cietumnieku un maldinošu mīlestību. Ar šādu pirmo iznācienu latiņa nostādīta ļoti solīdā līmenī gan liriski, gan mūzikāli. Varbūt tieši ar šo formulu itāļu popmūzikas scēna varētu piedzīvot plašāku atpazīstamību līdzīgi kā tas pēdējos gados noticis ar spāņu garage rock grupām. 


LIV — Dream Awake

Kristaps Zvirbulis, 2016. g. 12. novembrī

Ik pa laikam populāri un jau sevi pierādījuši mūziķi nolemj mesties uz vienu roku un muzicēt kopā. Līdz šādam lēmumam nonākuši arī Lykke Li ar Miike Snow un Peter Bjorn and John dalībniekiem. Šobrīd šis projekts vienkārši plūst pa straumi, jo turpmākie plāni joprojām īsti nav zināmi vai vēl tikai top. Dream Awake ir jau otrā kompozīcija, ko jaunā zviedru supergrupa izdevusi zem nosaukuma LIV. Tā ir dedzīga, gandrīz 6 minūtes gara balāde, kurā solistes Lykke Li vokāls viegli mijas ar mazliet nomācošo un depresīvo pavadījumu. Šķiet, ka tiesi šiem skandināvu kaimiņiem bēdu atspoguļošana mūzikā nesagādā pilnīgi nekādas problēmas, bet gan piesķir tai papildus enerģiju un noskaņu. Vesels albums ar šādu formula nebūtu nekas jauns, bet arī par sliktu nenāktu. 


« Iepriekšējā lapa·Nākamā lapa »