Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Alcoholic Faith Mission: Šādos festivālos ir īpaša aura!

Normunds Vucāns, 2011. g. 22. jūlijā

Kā jau daudziem festivāla viesiem, arī Dānijas grupas Alcoholic Faith Mission dienas kārtība Positivus festivāla laikā bija pietiekami noslogota, lai neteiktu vairāk. Tomēr pat neskatoties uz aizņemtību, soliste Kristīne Permilda atrada pāris minūtes pirms koncerta, lai parunātu ar eRoks.lv.

— Jūs esat dāņu grupa no Ņujorkas. Cik lielā mērā tas ir ietekmējis jūsu skanējumu?

Mēs visi satikāmies Kopenhāgenā, mēs visi nākam no Kopenhāgenas, bet kā grupa noformējāmies Bruklinā. Tai vietai piemīt īpaša dzirksts, kas mūsu skanējumu noteikti ir ietekmējusi. Kopenhāgenā mums bija noteikts skanējums, bet Bruklinā tas pamatīgi izmainījās. Mēs joprojām izklausāmies ziemeļnieciski, bet ar Bruklinas ietekmi..

— Jūsu mūzikā ir sakombinēti daudzi stili. Jūs eksperimentējat, jo jums vienkārši patīk eksperimenti, vai arī jūs gribat izcelt katra atšķirīgo muzikālo redzējumu?

 Es domāju, ka atbilde ir pa daļiņai no abiem. Katrs no mums grupā ir citāds, katram ir citāda muzikālā pagātne. Daži ir spēlējuši džezu, daži ir spēlējuši indie, tāpēc mums ir dažādas idejas, ko katrs var piedāvāt Alcoholic Faith Mission. Man arī šķiet, ka tas ir izaicinājums un iespēja grupai darīt daudzas lietas citādi, radoši, nekopēt pašiem sevi. Kad mēs rakstām albumu, mēs parasti meklējam kādu alternatīvu skanējumu. Piemēram, vienu no mūsu diskiem mēs ierakstījām nelielā noliktavā Bruklinā, un pirms tam bijām nolēmuši, ka varēsim izmantot tikai tās lietas, kas atrodas istabā. Tāpēc reizēm, piemēram, basa bungas vietā nācās izmantot grāmatas, lai būtu līdzīga skaņa. Tāpēc mēs cenšamies ietekmēt savu kopējo skanējumu, izmantojot dažādas netradicionālas skaņas.

— Kuru žanru ietekmes nāk no tevis, kas pašai vairāk patīk?

Es noteikti neesmu viens no grupas džeza cilvēkiem. Man patīk džezs, bet es par to nezinu īpaši daudz. Jau diezgan ilgu laiku esmu dziedājusi rokmūziku, tāpēc domāju, ka to arī dodu grupas skanējumā.

— Kā notiek dziesmu rakstīšanas process, ja katrs no jums nāk ar tik dažādām idejām?

Tas mainās no albuma uz albumu. Mēs izdosim jaunu disku rudenī, un to galvenokārt ir radījuši mūsu basģitārists Suna un ģitārists Thoberns. Pērn izdotajā Let This Be The Last Night We Care lielu daļu radīju es. Bet viena no zīmīgākajām lietām mūsu mūzikas radīšanas procesā ir tā, ka mēs to ierakstām uzreiz. Mēs nesēžam un nepārrunājam kā tam būtu jāizklausās, tā vietā mēs ejam studijā un izmēģinām dažādas lietas, trokšņus, un tas lēnām pāraug par dziesmu. Mēs neejam studijā, lai ierakstītu jau esošas dziesmas, mēs ejam studijā, lai radītu jaunas dziesmas.

— Nesen uzstājāties Roskildes festivālā. Dodat priekšroku koncertēšanai lielākos vai mazākos festivālos kā Positivus?

Tā kā pieminēji Roskildi, sākšu ar to. Tas bija ļoti, ļoti īpašs mirklis mūsu karjerā. Tas ir lielākais mūzikas festivāls Dānijā, un, manuprāt, ikviens dāņu mūziķis sapņo kaut reizi tur uzstāties. Tas bija gluži kā sapņa piepildījums! Savukārt šādos mazākos festivālos ir cita aura, kontakts ar cilvēkiem ir tuvāks un personīgāks. Tāpat ir interesanti uzstāties tur, kur līdz šim neesam bijuši, jo, iespējams, daudzi cilvēki nezina mūs, mūsu mūziku, un ko gaidīt, un tā ir fantastiska iespēja paplašināt savu klausītāju loku. Tāpat ir jāpiemin tas, ka festivālos ir īpaša aura, jo, iespējams, viņi pirms tevis ir redzējuši vēl trīs lieliskus koncertus, un nav nepieciešama nekāda publikas iesildīšana. Var sākt uzreiz, un tas ir jauki.

— Sarunas beigās pastāsti, kāds ir tavs mērķis mūzikā, ko gribi paveikt!

Viena lieta, ko man gribētos paveikt ir būt spējīgai dzīvot no mūsu mūzikas. Tas ir diezgan smags bizness, un ir grūti nopelnīt naudu, tāpēc gribētos varēt uzstāties katru dienu un no tā pietiekami nopelnīt. Patiesībā tikko par to runājām aizkulisēs — šis ir labākais darbs pasaulē! Braukāt uz festivāliem, satikt jaunus cilvēkus katru dienu un varēt uzstāties dažādās pasaules malās — tas būtu tas, ko kādu dienu gribētos sasniegt!

Foto: Gatis Šļūka

Tavs komentārs