Manas fantastiskās pārdomas par fantastisko My Chemical Romance izjukšanu (Visi lamuvārdi raksta tapšanas laikā tika koriģēti)

Sāksim ar to, ka es nekad neesmu bijis My Chemical Romance fans. Es nekad neesmu klausījies nevienu viņu albumu, pat ja man ir bijusi tāda vēlme, es to ātri apspiedu, klausoties Coldplay koncertierakstus vai Deftones. Tiesa ziņa par to, ka agrākā “pasaules labākā grupa” miljardiem pasaules jauniešu izjūk manī radīja iekšējas pārdomas — kāpēc? Kāpēc tieši šobrīd? Kāpēc es viņus nekad neredzēju koncertos? Un kāpēc es viņus neiemīlēju kā to senāk darīja citi mani vienaudži vai vēl jaunākas personas?

Rakstot šo rakstu centos atdzīvināt sevī iekšējo padsmitnieku, bet tad sapratu, ka tā nebūtu pareizākā metode, jo mans padsmitnieks saka, ka My Chemical Romance ir fui un izklausās pēc sūdiem un mīzaliem. Galu galā es savos sešpadsmit/septiņpadsmit klausījos radiohead, ienīdu visu mainstrīmo roku un labākajā gadijumā My Chemical Romance man likās j&$% pozeri b$#, kuru muzikālās kvalitātes man saistijās tikai ar d#@@$5 frizūrām.

Bet Bet tomēr jāatzīst, ka šī ziņa mani satricināja līdz ausu galiem, lai gan tā pie manis atnāca ar divu dienu nokavēšanos. Jo jo My Chemical Romance tomēr bija 2008. gada emocionālās revolūcijas parauggrupa, tās paaudzes Queen, radiohead, Led Zeppelin vienā megakrutā grupā. Tas nekas, ka viņi ir j@#$%# pozeri b@@ ar stulbām frizūrām, tomēr viņi ir jāciena. Un es viņus cienu.

Galvenais secinājums un galvenā pārdoma ir tāda, ka 22. marts ir ēras beigas. Daudziem modernajiem jauniešiem tā būs kā zīme, ka bērnība ir beigusies, varbūt nedaudz novēloti, bet tomēr beigusies. My Chemical Romance izjukšana mani pamudināja kļūt nopietnākam un pieaugušākam, kā arī izdzēst visus lamuvārdus, kas ieviesās šajā rakstā, jo lamāties nav cool, pat ja tas iederas kontekstā.

Nobeigumā vēlu jums visiem veiksmīgu Funeral For A Friend koncertu. Stay Emotionally Healthy!

Un dubultā nobeigumā My Chemical Romance daiļradi vērtēju ar 7,5 no 10