intro.lv RSS

Augusta blūza festivāls pulcēs zvaigznes no visas pasaules

Mon, 30 Mar 2026 00:00:00 +0300

Festivāla galvenie koncerti notiks vēsturiskajā Hāpsalu pilī, savukārt papildu pasākumi paredzēti Hāpsalu kultūras centrā, vēsturiskajā dzelzceļa stacijā un dažādās pilsētas kafejnīcās un terasēs.

Šī gada programma fokusējas uz jauno blūza vilni, piedāvājot virkni jauno un daudzsološo mākslinieku, kuri iezīmē mūsdienu blūza attīstības virzienus. Festivāla ietvaros notiks gandrīz 40 koncerti un pasākumi uz desmit skatuvēm, pulcējot māksliniekus no 11 valstīm.

Programmas direktors Rauls Ukareda izceļ vairākus šī gada spilgtākos vārdus: jauno ģitāras talantu Tobiju Lī (Toby Lee) un mutes harmoniku virtuozu Vilu Vaildu (Will Wilde) no Apvienotās Karalistes, kā arī jaunās paaudzes amerikāņu blūza ģitāristus Šonu Makdnoaldu (Sean “Mac” McDonald) un Skyler Saufley. Uz skatuves kāps arī Mike Wheeler, Chicago Blues Hall of Fame dalībnieks, kopā ar izcilo somu mūziķu grupu Highway.

No Somijas festivālā uzstāsies arī Tomi Leino Trio, Micke & Lefty feat. Chef un HarvestON. Savukārt Latviju šogad pārstāvēs leģendārais Latvian Blues Band Organ Trio, īpaši izceļot Baltijas blūza kvalitāti starptautiskajā kontekstā. Tālākie viesi ieradīsies no Austrālijas – Mr Black & Blues.

AugustiBlues tradicionāli piedāvā plašu blūza stilistisko spektru – no delta blūza līdz rokam, no soulmūzikas līdz 20. gadsimta sākuma svingam. Šogad šo virzienu spilgti pārstāvēs multiinstrumentāliste Gunhild Carling.

Īpašā programmas pērle šogad uz skatuves pulcēs Kadri Voorand un Estonian Voices ar interpretāciju par leģendārā projekta The Blues Brothers repertuāru.

Plašāka informācija pieejama festivāla mājaslapā augustibluus.ee. Biļetes par izdevīgāku cenu iespējams iegādāties līdz aprīļa beigām “Piletilevi” kasēs.

Par AugustiBlues festivālu
AugustiBlues ir nozīmīgākais blūza notikums Baltijā, kas jau vairāk nekā trīs desmitgades pulcē starptautiskus māksliniekus un mūzikas cienītājus, veidojot unikālu atmosfēru starp vēsturisko vidi un mūsdienu skaņu.

Skaņu mežs prezentēs eksperimentālās mūzikas programmu festivāla Tallinn Music week

Sun, 15 Mar 2026 00:00:00 +0200

Baltijas lielākais eksperimentālās mūzikas festivāls Skaņu Mežs pulcē uz nākotni vērstus māksliniekus, kuri meklē jaunas skaņas dimensijas. Tas atklāj pastāvīgi mainīgu ainu — neparedzamu, nepieradināmu un izaicinošu, ārpus meinstrīma un komforta zonas pastāvošu.

Britu medijs The Quietus festivālu raksturoja kā “satriecošu” – žurnālists Derils Vortingtons (Daryl Worthington) to salīdzināja ar “pasauli, kurā māksla ir gan nepakļāvīga, gan izaicinoši atšķirīga”.“Skaņu mežs met plašu un dāsnu tīklu pār mūsdienu mūzikas satriecošākajām ainavām,” BBC3 ēterā pērn secināja žurnālists Toms Sērviss (Tom Service).

Üle Heli savukārt ir igauņu festivāls, kas, koncentrējas uz mūzikas un skaņas nozīmju daudzveidību un saiknēm starp dažādām mākslas formām. Tā ir arī platforma skaņas māksliniekiem un eksperimentāliem mūziķiem, kas attīstīta jaunas idejas.

Šī gada Skaņu meža programmā Tallinn Music Week ietvaros piedalās 4 mākslinieki no Latvijas, kuru prakses aptver plašu eksperimentālās mūzikas spektru — no teksturētas elektronikas un trokšņu estētikas līdz intīmiem, performatīviem popmūzikas hibrīdiem un tumšām, industriāli iedvesmotām skaņu ainavām. Katrs no viņiem savā veidā paplašina priekšstatus par mūziku kā mediju, uzsverot skaņas fiziskumu, telpiskumu un emocionālo intensitāti.

EIII ir eksperimentālās elektroniskās mūzikas projekts, kas apvieno ikdienas priekšmetu radītās skaņas un lauka ierakstus ar mūsdienu elektroniskās mūzikas elementiem, veidojot imersīvas un tekstūrām bagātas skaņu ainavas. EIII radošā prakse atrodas krustpunktā starp sintezētu skaņu, lauka ierakstiem un materiālu rezonansi, ikdienas priekšmetus un apkārtējās vides skaņas pārvēršot daudzslāņainās kompozīcijās, kas atklāj smalkas harmonijas starp cilvēka radīto un dzīvo vidi.

2024. gadā, izdodot debijas albumu UNDULATIONS, EIII sāka aktīvi koncertēt Baltijas valstīs, sadarbojoties ar vietējiem un starptautiskiem skaņu māksliniekiem.

2025. gadā britu izdevniecībā Opal Tapes tika izdots otrais albums REFRACTIONS. 2026. gadā albums tika atzīts par labāko elektroniskās mūzikas albumu Latvijā, saņemot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons. EIII trešais albums EMANATIONS izdevniecībā Opal Tapes tiks izdots 2026. gada maija beigās.

Ofae ir mūziķe un komponiste no Latvijas, kura pašlaik dzīvo Austrijā. Viņa rada intīmi ekspresīvu eksperimentālu popmūziku, kurā apvieno balss maigumu un tradicionālo instrumentu kokli ar emocionāli uzlādētiem sintezatoriem un agresīvām bungām, veidojot teju katartisku, apokaliptisku izrādi. 2025. gadā viņa debitēja kā teātra komponiste Latvijas Nacionālajā teātrī ar iestudējumu Nacionālais kanāls, kas saņēma starptautisko teātra kritiķu balvu. Šajā darbā Ofae komponēja skaņdarbus baznīcas ērģelēm, izpētot netradicionālas spēles tehnikas. Pašlaik viņa studē maģistrantūrā Lincas Mākslas un dizaina universitātē, kur koncentrējas uz performancēs balstītām skaņas instalācijām.

R3YWYA ir Evijas Ābramas radīts trokšņu projekts. Improvizējot ar skaņu, māksliniece pēta komunikācijas procesus un to, kā troksnis kļūst par neatņemamu telpas sastāvdaļu. Viņas darbi atspoguļo ekoakustisku pieeju: skaņas tiek uztvertas ne tikai kā materiāls, bet gan kā telpas attiecības, kur ritms gan “laužas”, gan atdarina vides trokšņus.

the body of a swan ir darkwave duets no Rīgas, kas dibināts ap 2022. gadu. Savu pirmo albumu tape1 viņi izdeva 2025. gada 4. aprīlī. Grupas skanējumu veido tumši sintezatoru tembri, industriāla stila bungu mašīnas, trokšņu mūzikas elementi, skaņas ainavu eksperimenti un ar efektu pedāļiem apstrādāts vokāls.

Tribes of the City atgriežas ar jaunu albumu, kuru prezentēs koncertzālē Angārs

Wed, 18 Feb 2026 00:00:00 +0200

Šūgeizs un drīmpops Latvijas mūzikas vidē joprojām ir reta parādība, taču kopš 2003. gada Tribes of the City konsekventi darbojas tieši šajā laukā. Jau šonedēļ grupa atgriežas ar savu piekto studijas albumu Evidence of Embrace. Albums seko 2019. gada ierakstam Rust and Gold, kas saņēma Austras balvu, vairākus Zelta Mikrofona apbalvojumus un tika nominēts IMPALA balvai, apliecinot grupas vietu gan Latvijas, gan Eiropas neatkarīgās mūzikas kontekstā.

Albums Evidence of Embrace, kas vinila plates un kasetes formātā iznāk jau 20. februārī, ir tapis Rīgā un Berlīnē. Klātienē to piedzīvot varēs 27.februārī Rīgā, koncertālē Angārs, un 28.februārī Liepājā, koncertālē Fontaine Palace, kur lielākā daļa jauno dziesmu izskanēs pirmo reizi. Abos koncertos pirms Tribes of the City uz skatuves kāps arī Baltijas valstis iemīļojušie ambientā indie pārstāvji Eyre Llew no Apvienotās Karalistes. Koncertu laikā jaunāko albumu varēs iegādāties par īpaši draudzīgu cenu.

Albuma pamattēma ir tuvības un satikšanās punkti, kas atstāj paliekošas pēdas. Apskāviens šeit tiek interpretēts kā nospiedums, kā satricinājums, kā nozīmīgs pagrieziena punkts. Dziesmu tekstos albums balansē starp personīgu pieredzi un sabiedrisku novērojumu. Tajā ir pārdomas par pārāk agru pieaugšanu, par izplūdušām robežām un apjukumu, kas izpausmi atrod tikai pēc gadiem. Albums ir arī par attiecībām ar savu ķermeni un par atbrīvošanos no ārējām ekspektācijām. Par “garīgās izaugsmes” komercializāciju un “labsajūtas industrijas” solījumiem, kas ved no iedomātām patvēruma vietām līdz pašatklāsmei tālās pasaules malās. Skanējumā Tribes of the City turpina veidot plašas, ģitārās balstītas ainavas, kas svārstās starp turbulenci un bezsvara stāvokli. Albuma tituldziesma Evidence of Embrace, kas ir jau trešais singls no gaidāmā albuma, nupat ir nonākusi radiostācijās.

Evidence of Embrace ieraksts ir tapis Rīgas SolRecords studijā, kā arī Berlīnes Urban Himmel, tas tika miksēts un māsterēts Volk Studio Rīgā. Albums ir izdots Latvijas jaunās mūzikas izdevniecības Wild Nude paspārnē, sadarbībā ar Automatic Music.

Tribes of the City ir Ksenija Sundejeva – vokāls, Sergejs Jaramišjans – ģitāra, Jānis Liepiņš –bass, Ints Barkāns – bungas, un Ivars Pommers – ģitāra.
Ierakstā piedalījās arī Aleksejs Siverenko – sintezators, Deniss Paškevičs – sintezators, Kristofers Knesis – sintezators, Andrejs Vasiļjevs – bass un orķestris.

Albuma prezentācijas pasākums:

https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/muzika/dreamwave-minifestivals-tribes-of-the-city-un-eyre-llew-491258/

Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas dziesmu TOP 15

Tue, 30 Dec 2025 00:11:00 +0200

2025. gadā ir atlikušas nu jau pēdējās stundas, kas nozīmē, ka šis ir īstais brīdis noslēgt arī Intro.lv topu maratonu, kas risinājās visa decembra garumā. Pēc pasaules labāko albumu un dziesmu apkopošanas, pirms nedēļas atskatījāmies arī uz Latvijas labākajiem albumiem, savukārt šodien iepazīstināsim jūs arī ar pašmāju spēcīgāko skaņdarbu TOP 15.

Šķiet, ka kopš 2020. gada, kas, mūsuprāt, Latvijas mūzikā bija spēcīgākais šajā tūkstošgadē, kādā no pašmāju mūzikas topiem nav bijusi tik spēcīga konkurence kā šajā kategorijā šogad. Papildus šīm 15 izvēlēm mēs mierīgi būtu varējuši apkopot vēl trīs vai četrus tāda paša apjoma topus, kuros vidējā kvalitāte būtu ļoti, ļoti līdzīga. Ikvienam no mums aiz strīpas palika personīgo topu pirmā trijnieka izvēles, mūsu diskusijas bija tik saspringtas, ka uz mirkli pat apsvērām iespēju topu paplašināt un iekļaut tajā vairāk dziesmu. Beigās gan izlēmām, ka kopējais balsojums ir un paliek kopējais balsojums, tāpēc kāds rezultāts sanāca, ar tādu arī lepojamies. Lepoties šeit noteikti ir, ar ko, jo saraksts ir ļoti daudzveidīgs un krāsains, un esam droši, ka sev ko tīkamu tajā atradīs ikviens. Tieši tāpēc – lai patīkama lasīšana un klausīšanās, bet komentāros gaidīsim arī jūsu domas par to, kuras vēl dziesmas noteikti ir vērts izcelt starp labākajām Latvijā 2025. gadā!

15. Marko – 5AM In Whitechapel

Pēdējos pāris gadus Latvijas repa scēnā sevi ļoti spēcīgi pieteikuši vairāki apvienības Mauzoleju Mūzika mākslinieki, taču visspēcīgākā līdzšinējā karjera noteikti sanākusi Marko. Un nu viņš lēnām, šķiet, briest savam debijas solo albumam, jo pēdējos gados arvien biežāk tiek izdoti jaudīgi singli, kuri būtu pelnījuši tikt apkopoti vienotā krājumā. Runājot par mūsu topā iekļuvušo dziesmu, gribas akcentēt tās boom bap stilā ieturēto bītu, uz kura Marko, krietni mierīgāk nekā tas ierasts viņa dziesmās, dīlo dažādas rīmes, kas mijas starp reprezentu un pārdomām par lietu dabu. Singlu var noklausīties Spotify, kur tam ir virs 700 000 klausījumu, bet krietni patīkamāka ir YouTube pieejamā Atvērtais Miķis versija.

14. Nesen – Decembra saule

Nav biežas tās reizes, kad mūsu singlu topos paspēj ielekt dziesma, kas izdota mazāk nekā nedēļu pirms sākam to sastādīt. Tāpat nav biežas arī reizes, kad tajos iekļūst dziesmas, kas garumā tuvojas desmit minūtēm. Tomēr, noklausoties 19. decembrī izdoto grupas Nesen kompozīciju Decembra saule, diezgan ātri bija skaidrs, ka ne viens, ne otrs no minētajiem apstākļiem tai netraucēs - jo īpaši tāpēc, ka grupas koncertos tā bijusi dzirdama jau kādu laiku, tāpēc to drīzāk varētu nosaukt par ilgi gaidītu, nevis pilnīgi jaunu. Turklāt šis gabals arī perfekti piestāv tajā apdziedātajai decembra saulei, jo, līdzīgi kā tās rādītās sajūtas uz ādas, tas arī skan vienlaikus silti un asi.

13. Martas Asinis – Esmu pazaudējis visu

Pēc piecu gadu pārtraukuma atkal laižot klajā jaunu mūziku, Martas Asinis šoreiz bija izvēlējušies savu klausītāju aplaimot ar beznosacījumu roka ierakstu - šogad izdotais EP ir agresīvu ģitāru un izteiktu bungu ritmu piesātināts, mazliet pavirzoties sāņus no grupai iepriekš tik ierastajiem sintezatoru ritmiem un grūvīgajām basa partijām. Izņēmums nav arī Esmu pazaudējis visu - Filipa Deruma lirikas joprojām mētājas starp filozofiskām pārdomām un cinisku reālismu, bet dusmīgas ģitāru partijas izvirzās priekšplānā tik izteikti, kā nekad. Lai gan šis nav solis absolūti neierastā virzienā, Esmu pazaudējis visu ne tikai atsvaidzina grupas diskogrāfiju, bet arī izdara to ļoti kvalitatīvā veidā.

12. Laika Suns – Pēdējais tramvajs

Ļoti iespējams, ka pat Arnis Račinskis šobrīd nezina, vai Laika Suns stāsts ir beidzies vai tomēr, atsaucoties uz grupas teikto septembrī un 2019. gadā, tikai iepauzēts līdz pavasarim. Ja nu tas tomēr ir beidzies, prieks, ka grupa atvadījās ar Baterijas - patiesi lielisku albumu, kurā atrodams arī Pēdējais tramvajs. Šķiet, ka neviens cits Arņa skaņdarbs kopš Mofo izjukšanas nav tik ļoti izklausījies pēc Mofo, īpaši jau melodijas ziņā. Tā viens no galvenajiem plusiem ir ritma sekcija – Kārlis Josts un Jānis Burmeisters ir pamanījušies šķietami vienkāršu partiju padarīt ļoti interesantu ar daudz un dažādiem knifiņiem, kas savukārt visai dziesmai piešķīris to, kas Laika Suni vienmēr padarījis īpašu. Pieliekam klāt tekstu, kas nu jau ir ieguvis vēl vienu nozīmi, un mūsu priekšā ir viena no visu laiku lipīgākajām un labākajām grupas dziesmām, kas ļauj aiziet ar ļoti augstu paceltu galvu.

11. Domenique Dumont – Visages Visages

Pa lielam, gandrīz jebkura dziesma no Domenique Dumont jaunākā albuma Deux Paradis būtu pelnījusi vietu mūsu TOP 15, taču šoreiz priekšroku devām vienam no plates dejiskākajiem gabaliem Visages Visages. Kamēr dziesmas nosaukums ir atsauce uz franču dziedātājas Desireless sintīpopa hitu Voyage Voyage, pati dziesma ir ieturēta Italo-house stilā, kur 80. gadu sintezatori saplūst ar pulsējošiem bītiem, radot naktskluba atmosfēru kādā siltā vasaras naktī. Savukārt franču mēlē rakstītie vārdi uzbur ilūziju par cilvēku, kas šķiet pārāk labs, lai būtu īsts. Galu galā, līdzīgi kā Desireless hitā, arī šajā skaņdarbā valodai nav nozīmes, lai tas spētu ieraut Domenique Dumont šarmantajā ceļojumā.

10. Thrilliam Angels – Latvia Yearning feat. David Arms Deal

Paņemam kripatiņu Lil Peep, kripatiņu Andra Kiviča, kripatiņu šlāgera, kripatiņu elektronikas, to visu agresīvi sametam blenderī kopā ar brokoļiem un dillēm. Rezultāts būs Thrilliam Angels šī gada dziesma Latvia Yearning. Dziesmas vidū klausītāju var pārsteigt negaidīta Z-Scars dziesmas Tu tuvojies sev interpolācija. Te gan jāpiebilst, ka tiem, kas pazīstami ar Thrilliam Angels daiļradi (Latvijā gan šādu cilvēku ir krietni mazāk nekā ārpus tās robežām), lieliem pārsteigumiem par šādām nostaļģiskām atkāpēm nevajadzētu būt, jo savu līdz šim lielāko atpazīstamību viņš ieguvis ar dziesmu, kas balstīta uz aktīvu Paramore samplēšanu. Varbūt lielākai daļai vietējo mūzikas fanu šis vārds vēl nav plaši zināms, bet domājams, ka drīzumā tas mainīsies, tāpēc arī esam priecīgi iekļaut viņu mūsu topā.

9. Kautkaili – Te un tagad

Šķiet, ka grupa Kautkaili savu debijas albumu Personas kods izdeva pavisam nesen, bet patiesībā ir paskrējuši jau divi gadi, un izskatās ka jaunu plati no šīs trijotnes sagaidīsim jau pavisam drīz. Kā nekā, šī gada laikā dienasgaismu ir ieraudzījuši jau četri jauni singli, un vislielāko iespaidu uz mums ir atstājis jaunākais no tiem - Te un tagad. Par spīti tik raženam gadam, dziesma ir par tieši pretējo, jo radās no iekšējiem saspīlējumiem grupā un radošā strupceļa. Tad nu Te un tagad kalpo par iedvesmas avotu gan grupas biedriem pašiem, gan citiem prokrastinācijā iestigušajiem. Jāpiemin, ka dziesma izvēlēta arī gaidāmajam Supernovas konkursam, kas jau aiznesusi dziesmu internacionālā mērogā.

8. Vēstnieks – Tu Pievelc (pied. JULIANNA)

Ja pagājušā gada ierakstā FM Nostaļģija, kas bija Rūdolfa Macata debijas albums zem skatuves vārda Vēstnieks, dominēja astoņdesmito gadu r&b vēsmas, tad viņa šogad izdotajos singlos vairāk saklausāms mūsdienu alternatīvā r&b ietekmēts skanējums. Par spilgtāko no šiem veseliem pieciem singliem esam atzinuši Tu Pievelc, kas ar savu juteklisko un nedaudz tumšo noskaņu patiešām ļoti pievelk. Dziesmas mugurkaulā ir sevī ieraujoša ritma sekcija, ko izskaistina sapņaini sintezatoru motīvi un ģitāras toņi, sākotnēji pieklusinātajam skanējumam vēlāk pāraugot košā skaņu buķetē. Savukārt Macata smeldzīgais dziedājums tajā savijas ar Juliannas Tīrumas burvīgo vokālu (kuru, starp citu, šajā topā sastopam vēl ne pēdējo reizi), radot ļoti saderīgu duetu. Abu kopējais darbs mums ir atnesis dziesmu, kura spēj nedaudz sasildīt šajā drēgnajā gada nogalē.

7. Ods – Slīdu Vakarā (pied. Ozols)

Mēs zinām, ka Odam viss ir labi. To jau pierādīja tas, ka viņa albums mūsu topā ieņēma augsto ceturto vietu. Arī šī albuma lielākais grāvējs, kas tapis sadarbībā ar Latvijas repa vecmeistaru Ozolu, ierindojies mūsu topā pieklājīgi augstu, jo tajā apvienota augsta enerģija un asprātīgas rindas, to visu kopā turot bītam, kas tā vien aicina izdzert pēdējo glāzīti bārā un doties ielās meklēt naksnīgus piedzīvojumus, kas, iespējams, beigsies Limbažos. Bet nu tas jau varētu būt stāsts nākamajam albumam. Patlaban mēs varam tikai aicināt turpināt slīdēt vakarā un priecāties, ka Latvijas hiphopa kultūra joprojām plaukst un zeļ, turpinot pārsteigt ar dažādiem jauniem skanējumiem.

6. Keitija Bārbale – visstulbākā diena mūžā

Visai droši, ka vēl 2022. gadā daudzus Keitijas Bārbales cienītājus ik pa laikam piemeklēja pārdomas - ja viņa spēj šādi “aizķert” ar balsi un ģitāru vien, kas notiks, kad agrāk vai vēlāk šai kombinācijai pievienosies citi instrumenti? visstulbākā diena mūžā ir izcils apliecinājums tam, ka pārmaiņas spēj atsvaidzināt, bet tām obligāti nav jānozīmē trīs paralēlas ģitāru partijas vai episki skanošas vijoles. Šoreiz ar pavisam vienkāršu bītu ir bijis pietiekami, lai ļoti sekmīgi parādītu Keitijas spējas no cita skatupunkta un ļautu sadzirdēt vēstījumu vēl skaidrāk nekā iepriekš - jau agrākajos ierakstos formula “mazāk ir vairāk” viņas radošajā lidojumā strādāja lieliski, bet tagad ir sasniegti jauni augstumi.

5. galeniex & reivs – tērēt, ne krāt

2025. gadā Ernestam Galeniekam bija visas iespējas tikai koncertēt, atpūsties un baudīt sava iepriekšējā darba augļus – galu galā, viņa debija Vernisāža pelnīti saņēma Zelta mikrofonu un Austras balvas nomināciju – un diez vai kāds par šādu plānu varētu jebko pārmest. Pats galeniex gan bija citās domās – viņš tikai piemeta papildus pagales jau tā karsti degošajai savas karjeras ugunij, un kopā ar producentu apvienību reivs, izdeva ierakstu Ambrāža, kurā cita starpā, atrodama arī viena no gada izcilākajām pašmāju repa dziesmām tērēt, ne krāt. Vien divarpus minūtes, divi piedziedājumi un viens pants. Satriecošs bīts, kas iekustinās jebkuru pasākumu, rīmes, kurās ir vērts iedziļināties, un ikvienam saprotams galvenais vēstījums – it kā vienkārša veiksmes formula, bet ko tādu radīt spētu vien retais. Kas īpaši svarīgi – šī gada Dod pieci tā kļuva par vienu no pasākuma neoficiālajām himnām un pieprasītākajām dziesmām, kas liek domāt, ka tērēt, ne krāt savu īsto dzīvi sāk vien tagad un nākotnē būs tikai populārāka.

4. Rīgas Modes – Dienas (pied. JULIANNA)

Kalvis Bormanis ar kolēģiem kārtējo reizi izdarījuši to, ko vajag izdarīt ikkatrai labai rokgrupai – uzrakstījuši dziesmu, kas skan kā vasara. Brīdī, kad šīs rindas tiek rakstītas, aiz loga plosās diezgan branga sniega vētra, bet no skaļruņiem skanošās notis un ritmi aizved uz Vecāķu pludmali, kur, skatoties viļņu šļakatās, var viegli melanholiski sūkt kādu Corona aliņu, cerot, ka kādreiz tā smeldze pāries. Papildus punktus no visa mūsu kolektīva dziesma noteikti saņēma par ZTV atsauci, jo tieši pateicoties ZTV daudzi pirmo reizi Latvijā iepazina dažādus nu jau ikoniskus pasaules māksliniekus. Kopumā lieliski nostrādāts poproka gabals, kurš iederēsies ikkatrā summer jam plejlistē.

3. Alejas – SIRDS DJ II

2025. gads Alejas absolūti pelnīti izcēla meinstrīma saulītē - katra nākamā diskotēka pienāca ar vēl lielāku vērienu un skatītāju pulku nekā iepriekš, pērnā gada noslēgumā izdotajam ARDIEVU, LEDUS LAIKMET! atverot grupas muzikālo pasauli arī daudziem, kuri to galīgi nebija gaidījuši. Priekšplānā šim straujajam lēcienam ir bijis SIRDS DJ II - skaņdarbs, kurš Aleju koncertos ātri vien sāka izpelnīties visaktīvāko dziedāšanu līdzi. Tā hipnotiski pulsējošajam bītam piemīt universālas spējas iekustināt gandrīz jebkuru (jo tie, kas dejo, negrēko), bet piedziedājums jau ir bez maz vai kļuvis par himnu. Beigās pat nav tik svarīgi, vai gribat būt par kāda sirds DJ, jo patiesība ir vienkārša - vismeistarīgāk citu plati uzliek tieši šī dziesma.

2. Bel Tempo & LEGZDINA – The Water

Reizēm ir iespējams uzvarēt Supernovā arī netiekot uz lielo Eirovīziju, un šis gads bija viens no šādiem piemēriem. Kaut mūzikas zinātājiem nedz Bel Tempo, nedz LEGZDINA nav jauni un sveši vārdi, ir skaidrs, ka plašākas masas viņus iepazina tieši pēc dalības konkursā, un labi, ka tā, jo The Water ir absolūti burvīga kompozīcija, kas ir pelnījusi, lai to dzird pēc iespējas vairāk klausītāju. Nedaudz elektronikas, nedaudz indie, nedaudz popmūzikas, nedaudz dari pats tipa lo-fi estētikas – grūti saprast, kā lai šo skaņdarbu klasificē, taču ļoti iespējams, ka tieši tas, cik daudz dažādu elementu un žanru savijas šajās trīs minūtēs, arī ir dziesmas galvenā panākumu atslēga. Tā ir mūzika baudītājiem, kas tikpat labi var būt kā neuzbāzīgs fons vai skaņu celiņš īpaši romantiskam vakaram. Gluži kā ūdens, arī The Water spēj pielāgoties un plūst, esot tieši laikā, lai vai kādā situācijā ar to sanāktu satikties.

1. Fiņķis – Maize

Jūs šeit gaidījāt citu Fiņķa dziesmu, vai ne? Lai gan arī mūsu starpā domas dalījās, beigu beigās tomēr izvēlējāmies būt kontroversiāli un šī topa virsotnē ierindot nevis gada lielāko hitu valstī Baudam!, bet gan otru viņa šī gada singlu Maize. Nē, ne tāpēc, ka otras dziesmas nosaukums būtu jāraksta ar garo 'ā'. Nenoliedzot Baudam! kvalitātes, mūsuprāt, Maize nepelnīti palika tās ēnā kā dubultsingla B puse, lai gan tikām ar to kacināti gandrīz gada garumā koncertos un vēlāk pat pa radio. Jo tieši Maize ar sienas graujošo basa rifu, teju drum’n’bass ātruma bungu partiju, un hiperaktīvo repošanu, izcili spēj ierakstā iemiesot to enerģiju, kādu Fiņķis un viņa pavadošā grupa piedāvā uzstājoties dzīvajā. Tāpēc nolēmām dot šai dziesmai tās pelnīto brīdi prožektoru gaismā, jo Baudam! tādus ir piedzīvojusi nu jau ne reizi vien. Domājams, ka laika gaitā arī šī dziesma, tieši pateicoties tās izpildījumam koncertos, kļūs par vienu no fanu iecienītākajām Fiņķa repertuārā.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē:

Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas dziesmu TOP 15 veidošanā piedalījās: Normunds Vucāns, Gundars Zaburdajevs, Lauris Anstrauts, Jana Udovenko un Kārlis Arājs

Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas albumu TOP 15

Tue, 23 Dec 2025 00:47:00 +0200

Ziemassvētki ir laiks, kurā iepriecināt citus, tāpēc ir grūti iedomāties piemērotāku mirkli, lai apkopotu 15 labākos albumus Latvijā šogad. No vienas puses, tā ir iespēja pateikties mūziķiem par satriecoši paveikto darbu, bet no otras, iepazīstināt arī jūs ar, mūsuprāt, vērtīgāko Latvijas mūziku 2025. gadā. Lai vai kā, šie 15 ieraksti mums ir sagādājuši daudz prieka, un patiesi ceram, ka tā tas būs arī jums. No popa un repa līdz metālam un elektroniskiem eksperimentiem ar džeza elementiem, no absolūtiem debitantiem līdz izpildītājiem, kas savus pirmos ierakstus izdeva pirms vairāk nekā 20 gadiem – šogad starp labākajiem vietu atrada visdažādākie mūziķi. Tieši tāpēc bez papildus runām – lai patīkama lasīšana, klausīšanās un iepazīšanās ar labākajiem albumiem Latvijā 2025. gadā!

15. Detlef – Atmiņas par nenotikušiem notikumiem

Daudzus gadus bieži dzirdēta saruna dažādās kompānijās bija jautājums – nez, kur palicis Detlef? Bija dažādas baumas - te viņš dzīvojot ārzemēs, te viņš manīts Āgenskalnā - bet īstas skaidrības nebija. Tas viss mainījās 2023. gadā, kad pēc krietnas pauzes Uldis Dirnēns jeb Detlef atgriezās ar izpārdotu koncertu Palladium un pāris jaunām dziesmām. Kā jau tas ierasts, pāris jaunās dziesmas pārtapa veselā albumā, kurš arī nonācis mūsu topā. Muzikāli albums ir klasisks Detlef – patīkama latviešu rokmūzika. Īpaši veiksmīgs ir pirmajā dziesmā izteiktais aicinājums, ka „tūlīt viss sāksies”, jo tā tiešām arī ir. Pakāpeniski klausītājs tiek ievests Detlefa pasaulē, kurā liegas ģitāru arpēģijas veiksmīgi balansē ar Sonic Youth cienīgām ģitāru sienām. Veiksmīgi, jā, tiešām veiksmīgi, jo albuma spēcīgākais gabals ir Veiksmīgāk Nesanāk, un tas būtu pelnījis vietu katrā koncertā.

14. ritunsiic – Liepu Lapu Laipa

Pagājušā gada Latvijas albumu topu iesākām ar ritunsiic un UG UG UGG UGG sadarbību IGREK, savukārt šogad ritunsiic vārds atgriežas topā solo ampluā. Kaut arī Liepu Lapu Laipa tika izdota vēl 2024. gada Ziemassvētkos, Latvijas aukstās ziemas viducī, šī plate ir piesātināta ar skaņām no siltajām zemēm, jo pamatā ir veidota no lauka ierakstiem, ko Aleksis Luriņš ievāca, ceļojot pa Indiju un citām Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīm. Siseņi, sitāra, putnu balsis un tempļu zvani šajā albumā ir meistarīgi ietērpi distortētos bītos un elektroniskos trokšņos, kas kā digitāli viļņi šalcas pāri un aiznes krāšņā ceļojumā. Kā jau īstā ceļojumā, tajā neiztikt arī bez draugiem, tādēļ Liepu Lapu Laipā sastapsiet gan tādus zināmus pašmāju vārdus kā Fiņķis un ansis, kā arī jauniepazītos Lodzi un Lisa Pflug. Alekša skaņu kolāža ir patiesi burvīgs lidojums laikā un telpā, tādēļ droši varam apgalvot, ka viņš kārtējo reizi mums ir dāvājis vienu no progresīvākajiem šīgada ierakstiem.

13. Evija Vēbere un Ivars Arutjunjans – Anomālija

Evija Vēbere turpina mūs priecēt ar saviem radošajiem projektiem, un šis gads nav izņēmums. Viņas jaunais albums Anomālija, kas tapusi sadarbībā ar bundzinieku un tuvu draugu Ivaru Arutjunjanu, ir pat pavirzījis viņas ambiciozitātes līmeni vienu solīti augstāk. Tajā brīvais džezs mijas ar modulārajiem sintezatoriem, un ar saviem neparedzamajiem ritmiem aizved klausītāju eklektiskā ceļojumā. Pa vidu Arutjunjana ārkārtīgi precīzajai bungu spēlei vairākās dziesmās sev vietu atrod arī Kārļa Auziņa majestātiskais saksofona izpildījums, kas gluži kā oāze piedod skaņdarbiem plašumu un ļauj klausītājam atvilkt elpu starp saspringtajām instrumentu partijām. Anomālija patiesi atbilst savam nosaukumam un ir viena no šogad interesantākajām novirzēm no normas Latvijas muzikālajā telpā.

12. Pretplūsma – Gauja

Apvienības Pretplūsma pieeja mūzikas veidošanai ir bijusi visai neordināra, jo, ja parasti dalībnieki sanāk kopā, izveido grupu, un tad sāk ierakstīt mūziku, viņu gadījumā viss sākās vienkārši ar trīs draugu vēlmi kaut ko uzspēlēt kopā, bet dziesmu rakstīšanas procesā tika pieaicināti vēl un vēl citi draugi, līdz viņi attapās kā sešu cilvēku grupa (kopš albuma izdošanas pievienojies nu jau arī septītais dalībnieks). Līdz ar to viņu debijas albums Gauja skan visai eklektiski, rotējot starp vairāku grupas dalībnieku vokāliem un skaņojumā sliecoties no pasmaga shoegaze līdz triphopa un coldwave ietekmēm. Cauri visiem no šiem skanējumiem viņi gan spēj plūst kā pa Gaujas straumi, tāpēc godam nopelnījuši vietu šajā piecpadsmitniekā.

11. Athodi Brīnumzemē – Mazbērniem

Prikolroks Latvijā vienmēr bijis iecienīts žanrs, bet Athodi Brīnumzemē to pacēluši jaunā kvalitātē. Vēl nesen viņi nospēlēja izpārdotu koncertu Angārā, bet tagad priecē mūs ar savu jauno albumu, kurš ir lielisks 2025. gada noslēguma skaņu celiņš, jo iesākas ar atgādinājumu, ka grupa ienīst mākslīgo intelektu. Muzikāli albums ir ieturēts grupai nu jau klasiskā, viegli elektroniskas rokmūzikas stilā, bet teksti joprojām atbilst iepriekšējā albuma Pohēma nosaukumam, proti, pilni ar melanholiskām un sirdi plosošām lirikām par meiteni ar čuru krāsas matiem un aicinājumiem nekad neierasties skaidrā. Kāpēc albums ir mūsu topā? Jo pietiek būt nopietniem, reizēm vajag vienkārši ieraut 0,7 un ļaut vārdiem plūst brīvi. Iespējams, ka šogad jo īpaši.

10. Stūrī Zēvele – arLabunakti

Grūti noliegt, ka arLabunakti ir ļoti svarīgs ieraksts Stūrī Zēvele radošajā stāstā. Tas ne tikai noslēdz grupas četru albumu ciklu, kas sākās ar ierakstu Labrīt pirms 11 gadiem, bet arī nāk komplektā ar ļoti ambiciozu papildinājumu - katrai no tajā iekļautajām 10 dziesmām ir tapis arī videoklips. Grupa jau ir paspējusi nomierināt tās cienītajus, ka cikla beigas nenozīmē apvienības beigas un apstāties iemeslu tiešām nav. Varētu teikt, ka arLabunakti ir tā priekšteča Labvakar ambiciozākais brālēns, jo skanējums kļuvis vēl plūstošāks, lielāku uzmanību pievēršot spēcīgām sintezatoru melodijām un agresīvākai bungu spēlei, kas ļauj tam visai droši “palīst” arī zem ārtroka birkas. Arī grupas spēja piemeklēt savai mūzikai tieši to dzejoli, kas konkrētajā situācijā izsaka visvairāk, ir saglabājusies visaugstākajā līmenī.

9. Tante Gaida – Happenings isn't endings

2025. gadā Latvijas mūzikā netrūka spilgtu debitantu, taču tieši Tante Gaida sevi ir pieteikuši visspēcīgāk. Principā varētu teikt, ka Happenings isn’t endings stāsts daudz vairāk ir par potenciālu un nākotnē gaidāmo, nekā līdz šim paveikto. Nepārprotiet – tas nenozīmē, ka esam devuši kaut kādus avansus, jo ieraksts ir godam pelnījis savu vietu topā. Tas ir ļoti skaists muzikāls piedzīvojums, kurā īpaši gribas izcelt teicami izmantoto daudzbalsību, kas būtībā kalpo kā vēl viens, turklāt gana vienreizējs, instruments. Tajā pašā laikā mums ir pilnīgi skaidrs, ka šis ir vien sākums kaut kam daudz, daudz lielākam. Grupai kā ierakstā, tā arī dzīvajā šobrīd nav analogu Latvijā, tik svaigs piegājiens mūzikai ir retums, tāpēc nebrīnieties, ja ar nākamo Tante Gaida ierakstu mēs līdzīgā topā satiksimies jau daudz, daudz augstākā pozīcijā, atceroties Happenings isn’t endings kā burvīgu prelūdiju.

8. galeniex & reivs – ambrāža

Klīnikas Ieraksti pēdējos gados cierē kļūt par Latvijas hiphopa svarīgāko vienību. Dažus no pēdējo gadu labākajiem repa ierakstiem tur radījis Wiesulis, bet viņam uz pēdām min ilggadējais cīņu biedrs Galeniex. Abus vieno mīlestība pret latviešu valodu un tās izlocīšanu stieņa dejotājām cienīgās pozās, atrodot jaunas, interesantas atskaņu tēmas un savijot tās kopā ar dažāda veida bītiem. Īpaši var izcelt dziesmu tērēt, ne krāt, kas zināmā mērā varētu būt garīgais turpinājums anša klasiskajam Jauni un bagāti, bet pasniegts no pretēja skatupunkta. Vienīgā sliktā lieta šim ierakstam ir tā, ka tas ir tikai 20 minūtes garš, tāpēc jācer, ka nākamais albums būs vismaz divas reizes garāks.

7. JUUK – Tulkojumi

Edgars Šubrovskis ir viens no Latvijas pagrīdes mūzikas dižgariem, kurš gadu gaitā spēlējis tādās grupās kā M. Gvarde, Kartāga, Hospitāļu iela, Manta un tagad arī JUUK. Kas vieno šos visus projektus? Tiem visiem ir nemainīgi augsta kvalitāte. To var teikt arī par jaunāko JUUK albumu, kurā ierakstītas folkroka versijas par dažādu tautu un autoru dziesmām latviešu valodā. Latviešu mūzikas pazinēji īpaši priecīgi būs par Bērnības Milicijas dziesmas Pasaule ir neērta vieta kaverversiju, kura izklausās pilnīgi savādāk, kā Jura Simanoviča versijā, bet ne par mata tiesu sliktāk. Albuma spēcīgākais gabals gan pavisam noteikti ir Sūdi, vairāk nenāciet, bet ikkatra dziesma aizkavēsies jūsu ausīs pēc ieraksta noklausīšanās. Tamdēļ, ielejiet vīnu, iededziet kādu sveci un klausieties Tulkojumi – labs vakars garantēts.

6. whenever near – joy eventually

Lai gan joy eventually ir grupas pirmais “īstais” albums, gan iepriekš izdotais EP short hair now, gan tam sekojošie singli jau bija ļoti konkrēti iezīmējuši whenever near skanējumu. Nekas būtiski nav mainījies arī šoreiz - joy eventually delikātās ģitāru melodijas un teicami piemeklētās bungu partijas lieliski papildina Anneli Arro spēju ar lirikām un savu mazliet ievainojamo vokālu uzburt melanholisku mieru. Tas padara šo par perfektu skaņu celiņu kā saulainiem vasaras vakariem, tā pelēkām rudens pastaigām - par spīti tam, ka skanējums kardināli nemainās un tiek vien mazliet pieslīpēts, whenever near joprojām skan tikpat svaigi un interesanti, kā iepriekš.

5. Tesa – Interval

Mūsdienu steidzīgajā pasaulē spēja apstāties, ieelpot un nesteigties ir kļuvusi par teju vai lielu greznību, ko pieprot un var atļauties ne tuvu ne katrs. Tesa to ir pratusi allaž, taču tieši Interval kontekstā šī šķautne šķiet īpaši svarīga. Šis albums ir ļoti pamatīgs un monolīts darbs – gluži kā neapstādināma, milzīga dabas stihija tas dodas uz priekšu, dara to savā tempā, visam apkārt esošajam kļūstot nenozīmīgam. Brīžiem ieraksts paliek gaisīgāks, klusāks un minimālistiskāks, brīžiem tas uz priekšu skrien negaidīti aši, taču savu īsto seju tas parāda tad, kad klausītāju pārņem kā tāds īsts skaņas cunami. No tā nevar aizbēgt, to nevar apstādināt, tāpēc atliek tikai ļauties un izbaudīt, jo šajās skaņās kaut ko sev var atrast pat cilvēki, kas ar smago mūziku ikdienā ir ļoti tālās attiecībās.

4. Ods – Tavai Zināšanai Man Viss ir Labi

Lubezeres pašpuika Ods ir viens no duālākajiem tēliem Latvijas hiphopā – no vienas puses viņš bieži redzams kā nebēdnīgs jokdaris, bet, no otras, reti kurš pašmāju reperis savā mūzikā spēj piedāvāt tādu atklātību un introspekciju, kā viņš. Arī šajā albumā dziesmu noskaņa mijas no lecīgas fleksošanas ar mērķi paradīt, ka “mūsu zināšanai Odam viss ir labi”, līdz balansēšanai uz nervu sabrukuma robežas, kas liek domāt, ka tā tomēr ne vienmēr ir patiesība. Neatkarīgi no temata, Oda dziesmās vienmēr dzirdams tas, kā viņš māk strādāt ar melodiju un manipulēt bītus savā labā. Tāpat jāuzteic arī albuma instrumentālā puse, pie kuras Ods strādājis ar savu ierasto cīņu biedru Pre'set un vairākiem citiem šobrīd labākajiem pašmāju hiphopa producentiem, jo jūtams, ka ir īpaši piedomāts pie dažādām detaļām, kas izskaistina kopējo skanējumu.

3. Keitija Bārbale – mazāk nekā trīs

Keitiju Bārbali viņas debijā iepazinām ar izteikti akustisku skanējumu, bet viņas otrajā albumā varam atklāt to, kā viņas dziesmas izklausās nostrādātākos un bagātīgākos aranžējumos. Lai gan daudzu albumā dzirdamo dziesmu pamatā joprojām ir akustiskā ģitāra un viņas balss, to regulāri papildina dažādi citi instrumenti, kas piešķir šīm dziesmām patīkamu dziļumu un ieceļ viņas daiļradi jaunā kvalitātē. Šis pilnīgi noteikti bija viens no šī gada gaidītākajiem ierakstiem Latvijas mūzikā, jo par tā iespējamo tuvošanos bijām tikuši kacināti ar singlu virkni jau gandrīz divu gadu garumā. Beigās gan gandrīz neviens no šiem singliem neiekļuva albumā, bet viņas dziesmu katalogs ir tieši tik dziļš, lai pēc šī albuma vienpadsmit dziesmu noklausīšanās nebūtu jāilgojas pēc tām, kuras palikušas aiz borta. P.S. Apsolām, ka albuma ieņemto pozīciju šajā topā pilnīgi nekā nav iespaidojis albuma nosaukums.

2. Domenique Dumont – Deux Paradis

Deux Paradis ir Domenique Dumont trešais albums, bet to drīzāk varētu uztvert kā turpinājumu viņu debijas ierakstam Miniatures de auto rhythm, nevis tiešajam priekštecim People On Sunday. Ja tas bija pilnībā instrumentāls un tuvāks ambientajai mūzikai, šeit savukārt atgriežas frankofonais vokāls un debijas albuma skanējums, kas ir kā mūsdienīga interpretācija par astoņdesmito gadu franču popmūziku un balearic beat žanru. Sastāvdaļas šeit kopumā palikušas tās pašas, kā debijā – sulīgas basa partijas, enerģiskas sintezatora melodijas, sapņains vokāls un vēl sapņaināki ģitāras rifi, bet šķiet, ka iznākums šoreiz varētu būt sanācis pat vēl gardāks nekā iepriekš. Viņu skanējums joprojām ir tikpat unikāls, ka to būtu grūti sajaukt ar ko citu, un, lai gan dueta dalībnieki ar savu konceptu vairāk mēģina uzburt Franču Rivjēras ainas, mums šovasar neizdevās atrast albumu, kas piestāvētu garajiem Latvijas vasaras saulrietiem vairāk nekā Deux Paradis.

1. Bēdu Brāļi – Lauskas

2022. gadā Bēdu Brāļu debijas albumu DUENDE atzinām par otro labāko. Diezin vai vēlme iegūt pirmo vietu Intro.lv albumu topā bija trio galvenais motivācijas avots, sākot darbu pie nākamā ieraksta, taču rezultāts ir neapstrīdams – 2025. gadā Latvijas mūzikā tieši Lauskas ir, mūsuprāt, labākais albums. Lauskas ir teju perfekts paraugs tam, ko var gaidīt no otrā albuma. No vienas puses, tas ir tiešs un loģisks turpinājums DUENDE, bez milzīgiem pārsteigumiem attīstot tur jau manītās idejas. Tajā pašā laikā šoreiz grupas skanējums ir kļuvis daudzveidīgāks un plašāks, primāri pievienojot vairāk grandža un indie noskaņu, nebaidoties būt vietām klusākiem, savukārt citviet nevairoties no patiesi lipīgiem meldiņiem. Tas viss nozīmē, ka ieraksts diez vai ir aizbaidījis kādu iepriekšējā albuma fanu, taču pavisam noteikti ir palīdzējis kuplināt klausītāju rindas. Latvijā lieliskas mūzikas 2025. gadā nav trūcis, taču, ja vēlies dot iespēju tikai vienam mūsu valstī radītam darbam, Intro.lv ieteikums būs sākt ar Lauskām!

Visus mūsu topā iekļautos albumus iespējams noklausīties arī īpašā plejlistē:

Intro.lv 2025. gada labāko Latvijas albumu TOP 15 veidošanā piedalījās: Normunds Vucāns, Gundars Zaburdajevs, Lauris Anstrauts, Jana Udovenko un Kārlis Arājs

Intro.lv 2025. gada labāko dziesmu TOP 25

Mon, 15 Dec 2025 23:25:00 +0200

Pirms nedēļas iepazīstinājām jūs ar, mūsuprāt, gada labākajiem albumiem, kas nozīmē, ka nu ir īstais brīdis pievērsties nākamajam sarakstam – aizvadītā gada labāko dziesmu TOP 25. Veterāni un jauni vārdi, superzvaigznes un salīdzinoši mazpazīstami izpildītāji – šajā sarakstā sastapsi pa druskai no visa, un, iespējams, tieši tāpēc šogad cīņa par ikkatru pozīciju bija īpaši sīva. Tik sīva, ka pirmo no ceturtās vietas šķīra vien fotofiniša cienīga distance, arī pārējiem īpaši neatpaliekot. Patīkamu klausīšanos un iepazīšanos ar mūsu versiju par gada dziesmām!

25. FKA twigs – Hard

Modernās popmūzikas vizionāre FKA twigs šogad izdeva pat veselus divus albumus – EUSEXUA, kuram sekoja EUSEXUA Afterglow. Lai gan gada labāko albumu topā iekļāvām pirmo no tiem, par labāko dziesmu no abu albumu 22 skaņdarbu kopuma esam izvēlējušies otrajā atrodamo Hard. Šī dziesma ir elektroniskā r'n'b meistardarbs, apvienojot FKA twigs izjusto dziedājumu ar divtūkstošo gadu popmūzikas un deju mūzikas iedvesmotu elektronisku bītu, kas visai labi raksturo abos albumos dzirdamo kopējo tendenci elektroniskās mūzikas virzienā. Šī kombinācija visnotaļ sasniedz kulmināciju dziesmas piedziedājumā, kurā viņas vokāls izklausās vienlaikus trausls un ārkārtīgi spēcīgs.

24. CMAT – Take A Sexy Picture Of Me

Šogad izdodot savu trešo albumu Euro-Country, CMAT visā tā garumā demonstrēja spēju apvienot lieliski noslīpētas popa melodijas ar tekstiem, kuri nereti ļoti dziļi ielūkojas viņas emocijās, tajā skaitā arī faktoros, kas liek viņai justies nedroši. Take A Sexy Picture Of Me ir šīs nedrošības spilgtākais piemērs - dziesma ir veltīta viņas ārējā izskata kritiķiem, pie viena izceļot arī kopējo sabiedrības apsēstību ar jauneklīgas ārienes un neiespējamu skaistuma standartu pielūgšanu. Par spīti Take A Sexy Picture Of Me dzīvespriecīgajam skanējumam, visai ātri top skaidrs, ka dzīvesprieks CMAT gadījumā ir bijis jāizcīna un jānopelna, un realitātē tam ir bijis vajadzīgs vairāk par vienu seksīgu foto.

23. Chappell Roan – The Subway

Ir dažādi veidi, kā pamatīgi uzlabot Saskatčevanas tūrisma rādītājus - vai viens no tiem ir uzrakstīt dziesmu par mīlestību, kas sāp tik ļoti, ka tās dēļ jāpamet Ņujorka un jāpārvācas uz tieši turieni? 2025. gads pierāda, ka šis scenārijs tiešām dod rezultātu, turklāt īpaši tad, ja dziesmu radījusi viena no šī brīža lielākajām popzvaigznēm. Chappell Roan ilgi šaubījās, vai The Subway studijas versijai maz būtu jāredz dienasgaisma, jo tā esot pārāk labi strādājusi koncertos, lai jebkura ieraksta versija liktos izdošanas vērta, bet nebija jāpaiet ilgam laikam, lai būtu skaidrs, ka rezultāts ir ārkārtīgi spēcīgs - gan tāpēc, ka The Subway gluži vienkārši ir meistarīgi uzrakstīta power balāde, gan tāpēc, ka gandrīz katram no mums ir sava Saskatčevana.

22. Daphni feat. Caribou – Waiting So Long

Kanādiešu elektroniskās mūzikas lielmeistars Dens Snaits ir pamanījies izdarīt kaut ko ļoti unikālu – izdot dziesmu, kurā kā viesis piedalās… viņš pats. Pats mūziķis ir teicis, ka galvenā atšķirība starp abiem projektiem ir vokāla izmantošana – ja Daphni mūzika vienmēr ir tikai instrumentāla, tad Caribou skaņdarbos parādās arī balss. Tā bija paredzēts arī šoreiz, taču, turpinot darbu pie kompozīcijas, Dens saprata, ka to ir nepieciešams papildināt ar tekstu, tādējādi radot šādu sākotnēji šķietami absurdu sadarbību. Mēs par to varam tikai priecāties, jo bez vokāla šī dziesma noteikti zaudētu daļu sava šarma, neatklājot savu pilno potenciālu. Ja šajā pelēkajā laikā meklē kādu saules stariņu, Waiting So Long to noteikti dos pārpārēm.

21. Japanese Breakfast – Picture Window

Picture Window ir burvīga reklāma labākajam, ko Japanese Breakfast spēj piedāvāt saviem klausītājiem – skaistas, izjustas, gaisīgas un nedaudz sapņainas skaņu gleznas, kas ir ietērptas popsīgā (vislabākajā šī vārda nozīmē) un masām pieejamā veidolā. Tas veido ļoti patīkamu kontrastu ar kompozīcijas vēstījumu par bailēm un nedrošību no tā, ka var nākties pazaudēt visu sev svarīgo, un, jo īpaši – tuvākos cilvēkus. Tāpat tā var būt dziesma arī par it kā šķietami normālām attiecībām, kuras gan ir lemtas neveiksmei, jo abi to dalībnieki nespēj saprast viens otra mērķus un izjūtas. Gan jau, ka ir vēl vairākas atbilstošas interpretācijas, ko šajās nepilnajās trīs minūtēs var saklausīt, taču viens ir skaidrs – tas viss kopumā izklausās patiesi brīnišķīgi.

20. Dijon – Yamaha

Lai gan Dijon albums Baby ir tik ļoti viengabalains, ka izcelt vienu dziesmu no tā ir pat nedaudz sarežģīti, lielākajai daļai viņa fanu, mūs ieskaitot, par albuma iecienītāko skaņdarbu ir kļuvis Yamaha. Lai jūs neapmāna dziesmas nosaukums – lai gan šādi tā patiešām nosaukta par godu Yamaha ražotajām elektriskajām klavierēm, kas izmantotas dziesmas pavadījumā, tajā netiek apdziedāti ne mūzikas instrumenti, ne motocikli. Šī dziesma ir veltījums viņa sievai un ugunij, kas neizdziest viņu abu starpā, Dižonam savas emocijas izdziedot tik izjusti, ka, to klausoties, pat nedaudz paliek karsti. Kā redzams, lai cīnītos par mūsu gada labākās dziesmas godu, Yamaha nedaudz ir pietrūcis, bet uz gada seksīgākās dziesmas statusu tā varētu pretendēt pavisam noteikti.

19. Hayley Williams – Mirtazapine

Heilija Viljamsa reiz bija emo scēnas karaliene - kad viņas grupa Paramore izdeva savu pirmo albumu Riot, viņai bija vien 19 gadi. Tagad, gandrīz 20 gadus vēlāk, emo karaliene ir atgriezusies. Šo gadu laikā ir izdoti daudzi lieliski ieraksti, tostarp Paramore fantastiskais 2017. gada ieraksts After Laughter un fenomenālais solo ieraksts Petals For Armor, taču šogad Viljamsa atkal ir radījusi lielisku emo stilā ieturētu dziesmu, kas veltīta antidepresantam Mirtazapine. Līdzās viņai šobrīd raksturīgajam modernā poproka skanējumam, Viljamsas vokāls šajā dziesmā balansē starp liegani maigu un izmisuši skaļu, šo spēcīgo vokālo partiju pavadot 90. gadu iedvesmotām skaļām ģitārām un niknām bungām.

18. Wednesday – Elderberry Wine

Wednesday vokālistes Karlijas Hartzmanas balss sevī apvieno labāko no folkmūzikas sapņainuma un pankroka enerģijas, kas līdz šim lielā mērā ir raksturojis arī grupas skanējumu kopumā. Viņu šī gada albuma Bleeds galvenais singls Elderberry Wine gan vairāk sliecas pirmajā virzienā, grupai nedaudz nogludinot savus asos stūrus, un mēģinot uzrakstīt ko līdzīgu klasiskai mīlas dziesmai. Lai gan šī dziesma izklausās visai saulaini un pat nedaudz cukuroti, aiz šīs ārienes ik pa brīdim ir pamanāms arī visai pamatīgs smeldzīgums. Bet, kā jau zināms, vislabākās lietas dzīvē slēpjas līdzsvarā, un tieši šis līdzsvars starp cerīgo un skumjo padara Elderberry Wine par grūti aizmirstamu dziesmu.

17. Little Simz – Free

Britu reperes Little Simz šī gada albumā Lotus netrūkst lielisku dziesmu, bet to vidū īpaši izceļas Free, kurā viņa pārspriež mīlestības un pašcieņas nozīmīgumu mūsu katra dzīvēs. Tajā atrodams viss, ko esam ieraduši dzirdēt labākajos viņas gabalos – grūvīgs bīts, krāšņas aranžijas un emocionālās inteliģences piepildītas rindas –, kamēr viņas repošanas maniere pirmajos divos pantos vairāk līdzinās sarunai, ne dziesmai, radot klausītājam personiskāku saikni ar dziesmas saturu. Savukārt tās outro daļa ir kā enerģisks pretstats pirmajiem diviem pantiem, piesaistot uzmanību ar atjautīgu rīmju shēmu, kurā katra rinda beidzas ar piedziedājumā dzirdamo vārdu “free” (vajadzības gadījumā arī padarot to par “three”). Šīm divām šķautnēm savienojoties, iegūstam dziesmu, kas kārtējo reizi atklāj Little Simz kā vienu no šīs desmitgades spožākajām hiphopa balsīm.

16. Robyn – Dopamine

Nu jau visai grūti atcerēties, kā jutāmies 2018. gadā, kad iznāca līdz šīm pēdējais Robyn albums, bet nenoliedzami šī desmitgade pasaulē līdz šim ir likusies visai drūma. Varbūt tieši jauns ieraksts no Robyn, uz kura iespējamo tuvošanos norāda novembrī izdotais singls Dopamine, spēs mainīt šīs izjūtas. Protams, tas ir visai maz ticami, bet tieši tik tālu mēs esam nonākuši. Metot jokus pie malas, jāsaka, ka kopā ar savu ilggadējo kolēģi Klāsu Olundu viņa ir radījusi kārtējo pieklusināto elektropopa grāvēju, kas tālu neatpaliek no viņas zināmākajiem darbiem, kā arī skanējuma ziņā droši vien būtu iederīgs jebkurā no Robyn iepriekšējiem albumiem. Pats interesantākais, ka arī 2025. gadā šajā skanējumā klausīties ir ne mazāk aizraujoši, kā jebkad iepriekš.

15. Lorde – What Was That

Mūzikā netrūkst pierādījumu, ka ar mazāk var panākt vairāk, un What Was That ir kārtējais spilgtais stāsts par to. Ja neņem vērā faktu, ka patiesībā šī dziesma ir kas vairāk par vienkārši “kārtējo”. Līdz ar tās nākšanu klajā, Lorde pārliecinoši paziņoja pasaulei, ka šis gads viņas faniem būs kaut kas ļoti īpašs - What Was That izmanto viņas jau labi iepazīto minimālismu kā ļoti efektīvu ieroci, lai pamatīgi ieblieztu klausītājam pa ausi ar mega lielu devu reālisma un izjūtām par laikiem, kas pagājuši un tagad šķiet kā pavisam cita pasaule. Tas teicami palīdz šim skaņdarbam gan “aizķert”, gan vienlaikus gluži vienkārši būt par kārtējo elektropopa himnu Lorde repertuārā, kas spilgti definēs viņas nākamo karjeras nogriezni.

14. Clipse – So Be It

Brāļu repa duets Clipse šogad nonesa hiphopa pasaules jumtu, izdodot savu pirmo ierakstu pēc 16 gadu pārtraukuma. Gandrīz divu desmitgažu prombūtne nav joka lieta, taču Pusha T un Malice ir pierādījuši, ka viņu repa rīmes vēl joprojām ir superaugstā līmenī, kā arī izklausās ļoti svaigi mūsdienu repa scēnā. Par svaigumu te pavisam noteikti jāpasakās arī producentam Farelam Viljamsam, kurš ar repa duetu sastrādājās arī viņu iepriekšējos albumos un kārtējo reizi ir pierādījis savas spējas uzburt sulīgus un līdz šim nedzirdētus bītus. Šo producēšanas meistarklasi vislabāk var novērot dziesmā So Be It, kurā atradīsiet ar trekniem bītiem apstrādātu vienu no šīgada labākajiem sempliem, kas pieder Saūda Arābijas mūziķim Talalam Madam. Farels nejauši atklāja šo semplu producenta Swizz Beatz Instagram kontā, taču to neizdevās apstiprināt laikā uz albuma izdošanu, tādēļ sākotnēji albumā šī versija nemaz neparādījās. Par laimi, Swizz Beatz tajā laikā bija Saūda Arābijā un personīgi parūpējās, lai šis sempls tomēr būtu apstiprināts. Tā nu 30 minūtes vēlāk mēs tikām pie oriģinālās dziesmas versijas, kā arī pie vienas no labākajām 2025. gada dziesmām.

13. Bon Iver – Everything Is Peaceful Love

Gadu gaitā Bon Iver mūzikā ir bijušas dzirdamas visdažādākās emocijas un sajūtu nokrāsas, taču tik atklāts pozitīvisms un pat zināms naivums ir sadzirdams pirmo reizi. Nav grūti iedomāties Everything Is Peaceful Love izskanam kā beigu titru mūziku, piemēram, kādā ļoti salkanā astoņdesmito filmā, taču tieši šis arī ir dziesmas galvenais spēks. Džastins Vernons ir īsts muzikālais hameleons, kurš teicami spēj pielāgoties jebkurai situācijai un skanējumam, organiski tajā iekļaujoties, bet vienlaikus ikreiz ieliekot kādu mazu daļiņu no sevis, kuru neviens cits uz šīs pasaules atkārtot īsti nav spējīgs. Šī dziesma nav nekāds izņēmums, jo zem šķietami vienkāršās kompozīcijas patiesībā ir paslēpta īsta muzikālā siena, kurā ikreiz var sadzirdēt kādu jaunu noskaņu, un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Bon Iver aizrauj un neapnīk.

12. Lilly Allen – Pussy Palace

Domājams, ka pat neviena metāla grupa šogad nav izdevusi tik dusmu pārpildītu albumu kā Lilijas Alenas šī gada ieraksts West End Girl, un dziesma Pussy Palace ir šī albuma Mona Liza. Visiem jau zināms, ka dziesma (kā viss albums) veltīta bijušajam vīram Deividam Harboram, kurš viņu ilgstoši krāpa. Sintezatoru ieskautā Alenas balss lipīgi izdzied viņas pieredzi, Harbora „treniņu telpā” atrodot seksa rotaļlietas, prezervatīvus un citus pierādījumus viņa neuzticībai. Galvenais izaicinājums, klausoties šo dziesmu, ir sabiedriskajā transportā nesākt skaļi dziedāt līdzi, jo tad varētu rasties daži pārpratumi.

11. Viagra Boys – Uno II

Zviedru panki Viagra Boys vienmēr ir izcēlušies ar saviem satīras pilnajiem tekstiem, kuros vokālists Sebs Mērfijs nereti iejūtas dažādos tēlos, un viņu jaunākajā albumā viagr aboys tas, šķiet, izpaužas vēl vairāk nekā iepriekš. Spilgts piemērs ir singls Uno II, kas sarakstīts no Mērfija suņa Uno skatu punkta, saimniekam mēģinot iedomāties, kas notiek viņa suņa prātā, atkal un atkal apmeklējot veterinārārstu. Fantastiski sulīgas ritma sekcijas pavadībā Mērfija iemiesotais suns dzied par veterinārārstu tautībām, pamošanos no anestēzijas, izrautiem zobiem, un, dīvainā kārtā, arī Zviedrijas politiku. Vai šīs dziesmas teksts patiesībā ir par paranoju, kas valda mūsdienu sabiedrībā, un arvien pieaugošo tendenci uzķerties uz sazvērestības teorijām? To droši apgalvot nevaram. Toties par to, ka šī dziesma ir absolūts grāvējs, gan esam pilnīgi droši.

10. NewDad – Everything I Wanted

Everything I Wanted lieliski simbolizē to, par kādu grupu 2025. gadā kļuvusi NewDad, piedāvājot ceļojumu tajā, kas ļauj grupai izcelties. Lai gan agresīvākajos brīžos viņu indīrokā sadzirdamas izteiktas postpanka atsauces, tās ļoti dabiski tiek apvienotas ar izteikti lipīgu piedziedājumu, padarot skanējumu par pat ļoti pieejamu. Šo kokteili izcili papildina dziesmas naratīvs par sajūtām un gaidām, kuras beigās ne tuvu nespēj materializēties tādā formātā, kādā esam vēlējušies. Tieši tas kļūst par izšķirošo puzles gabaliņu - smeldzīgā un mazliet nepieradinātā Everything I Wanted ir patiesa šai estētikai līdz pēdējai detaļai, demonstrējot to, cik daudz var panākt, kad zini, ko patiesībā esi vēlējies.

9. Wet Leg – davina mccall

Lai gan davina mccall nes realitātes šova Big Brother bijušās vadītājas vārdu, dziesma noteikti nav tiešs veltījums viņai, bet ir jāatzīmē, ka Davinas darbs Big Brother un frāze I’m coming to get you! pirms izbalsotā dalībnieka izvadīšanas no šova ir padarījusi viņu par britu TV ikonu. Līdz ar to nav pārsteigums, ka Wet Leg šo daudziem nostaļģisko frāzi ir izmantojuši dziesmā par beznosacījumu mīlestību - tiešu un bez aplinkiem izteiktu. Grupas diskogrāfijā tik šķietami vienkārša formula nav bieži sastopama, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tā šajā gadījumā nostrādā perfekti - kontrasts ļauj izcelties gan noskaņai, ko dziesma uzbur, gan lirikām, kuras ir salkanas pat grupas dalībnieku skatījumā, bet reizēm patiesi aizķerošai mīlas dziesmai ir vajadzīgs tieši tas.

8. Tame Impala – Dracula

Šogad izdotais Deadbeat viennozīmīgi polarizēja Tame Impala cienītāju armiju - ja daļa absolūti atdevās tajā dominējošajām elektroniskās mūzikas ietekmēm, tad gana daudzi atteicās pieņemt Kevina Pārkera jauno virzienu, pat šauboties, vai tas maz ir tas pats čalis, kurš vienatnē uztaisīja Currents. Šķiet, ka vismazāk šķēpu ticis lauzts par Dracula - dziesmu, kurā Pārkers gribēja iemiesot superproducenta Maksa Mārtina ietekmes. Tās noteikti nevar noliegt - dziesmas pulsējošais bīts to padara par superlipīgu trīsarpus minūšu ceļojumu Tame Impala sintezatoru paradīzē, daudziem saskatot gana daudz līdzību arī ar Thriller, turklāt ne jau viedoklipa dēļ vien. Jāsecina, ka pat neviennozīmīgi vērtētā albumā Dracula ir grūti apstrīdams pierādījums Kevina spējai turpināt radīt fenomenālas popdziesmas.

7. Ethel Cain – Fuck Me Eyes

Laba dziesma var pastāstīt veselu stāstu un Etelas Keinas šī gada burvīgais albums Willoughby Tucker, I'll Always Love You ir pilns ar tādām. Mēs esam izvēlējušies izcelt, iespējams, jaudīgāko dziesmu visā ierakstā - Fuck Me Eyes -, kurā Keina uzbur stāstu par mazpilsētas skaistumkaralieni, kuras dzīve nebūt nav tik skaista, kā gribētos. Muzikāli dziesmā savijas shoegaze un synth-pop žanri, radot augusta nogales noskaņu kādā mazā lauku pilsētā, kas dzīvo ārpus laika un telpas. Starp citu, vērts pieminēt arī to, ka par tās iedvesmas avotu kalpojusi burvīgā 80. gadu Kim Carnes dziesma Bette Davis Eyes.

6. HAIM – Relationships

Laiks ir nemanāmi paskrējis, un HAIM māsas ir mūs priecējušas ar savu mūziku nu jau vairāk nekā desmit gadus, tādēļ ir it īpaši iespaidīgi, ka viņu jaunā mūzika vēl joprojām izklausās sasodīti svaigi, un ar katru albumu HAIM pienes popmūzikai jaunu skanējumu. Lielisks piemērs šim ir singls Relationships, kas pēc piecu gadu pārtraukuma bija pirmais vēstnesis jaunajam albumam I Quit, un ieintriģēja jau no pirmajām sekundēm, kur Daniela Haima ierunā pārdomu pilnus vārdus uz bīta, kas mierīgi varētu iederēties RUN DMC 80. gadu katalogā. Tad pēkšņi dziesmā iezogas klavieres, kas pārtop brīnišķīgā melodijā un tūdaļ aicina dungot līdzi. Šis pretstats lieliski atspoguļo dziesmas tematu, kurā mīlestība mijas ar besi par attiecībām un neziņu, kā to atrisināt. Šai lipīgajai kombinācijai nespējām pretoties arī mēs, tādēļ dziesma ir godam nopelnījusi vietu mūsu topa desmitniekā.

5. Fontaines D.C. – It's Amazing To Be Young

Pērn īru puiši Fontaines D.C. izdeva, mūsu ieskatā, otru labāko gada ierakstu, bet šogad dienasgaismu ieraudzīja albuma deluxe versija, kurā iekļauta arī dziesma It’s Amazing To Be Young, to pavadot arī burvīgam videoklipam. Pirmo reizi dzirdot šo dziesmu, radās tikai viens jautājums – kāda suņa pēc tā bija jāmarinē veselu gadu? Principā, dziesma lieliski iederētos pērn izdotajā albumā Romance un, iespējams, pat izkonkurētu vairākus gabalus, kuri tajā atrodami. Varbūt tomēr labi, ka dziesma iznāca tikai šogad, jo mums ir iemesls atkal runāt par Fontaines D.C., un tas vien ir ļoti labi.

4. Geese – Taxes

Albumu topā Geese ierindojās ceturtajā vietā. Dziesmu topā Geese ierindojās ceturtajā vietā. Dažas vietas ir tikpat paredzamas kā nāve un nodokļi, taču, ja nopietni, tad šoreiz mūsu iekšējā balsojumā pirmās četras dziesmu topa vietas saņēma vienādu punktu skaitu un jautājumu atrisināja tā saucamie tie breakers. Mūsuprāt, šī ir labākā dziesma, ar kuru kādu iepazīstināt ar Kamerona Vintera daiļradi, jo tā ir samērā klasiska modernā indie rokmūzika, kurā jaudīgs, bet ievainojams vokāls konverģē ar viegli abrazīvām ģitārām, kuras dziesmas laikā evolucionē 80. gadu iedvesmotās post-punk skaņās. Protams, nevar aizmirst arī dziesmas centrālo tekstu – If you want me to pay my taxes / You better come over with a crucifix / You’re gonna have to nail me down.

3. Turnstile – I CARE

Pirmo reizi izdzirdot šo dziesmu, nezinātājam varētu piedot, ja nodomātu, ka dzird kādu iepriekš nedzirdētu The Cure dziesmu. Taču tad atskan vokāli un ir skaidrs, ka The Cure tas gluži nav, bet kas tad? Varbūt The Police? Nē, beigu galā tie modernā hardcore čempioni Turnstile, kuri šogad izdeva savu ambiciozāko ierakstu NEVER ENOUGH, kas pamanījās samiksēt visus žanrus kopā vienā burvīgā kokteilī. Arī I CARE nav izņēmums - dziesma, kura iederētos kādā filmas par bezrūpīgu jauniešu braucienu cauri tumšam mežam jūnija vidū. Iespējams, jau tagad kaut kur Holivudā top scenārijs, kur tieši šī dziesma ieplānota kā kādas ainas galvenais elements. Lai nu kā, Turnstile mūsu topos šogad ir ļoti gaidīti un atliek vien cerēt, ka nākotnē redzēsim viņus arī kādā koncertā Latvijā.

2. Wolf Alice – Just Two Girls

Šķiet, ka Wolf Alice talants rakstīt lieliskas dziesmas progresīvi aug ar katru nākamo albumu. Grupas jaunākais ieraksts The Clearing nav izņēmums, jo tas mums dāvājis vienu no skaistākajām šī gada dziesmām, proti, Just Two Girls. Tā ir patiesa himna par draudzību starp divām sievietēm, kurā sapratne un abpusējs apbrīns mijas ar rotaļīgumu. Grupas dziedātājai Elijai Rovselai ir izdevies izcili noķert izjūtas, kad gribas izkratīt sirdi savai labākajai draudzenei un vienkārši pavadīt jautru vakaru kopā ar pāris dzērieniem. Savukārt muzikāli Just Two Girls piedāvā brīnišķīgu klavieru pavadījumu ar 70. gadu softroka ieskicēm. Zosāda un, iespējams, pat kāda nobirusi asara garantēta.

1. Big Thief – Words

Big Thief piemīt apbrīnojama īpašība savā mūzikā apvienot dažādas visiem pazīstamas un ikdienišķas lietas, lai radītu ko vienreizēji savu. Daudzas no viņu izcilākajām dziesmām radītas, izmantojot rokmūzikā bieži sastopamus elementus, bet piešķirot tiem izteikti jūtamu rokrakstu. Šajā kategorijā noteikti var ievietot arī albuma Double Infinity spožāko dziesmu Words, kas izklausās vienlaikus ārkārtīgi vienkārši un absolūti pārpasaulīgi. Tās pamatā it kā ir vienkārša ģitāras melodija un dzīvelīga ritma sekcija, bet dziesmas audio celiņos ir paslēpts tik daudz sīku detaļu – to skaitā var minēt spocīgus vokālos samplus, vairākās kārtās vienu pāri otrai klātas ģitāras partijas un reverb efektus pamatīgās devās – ka, to klausoties, Words šķietami ieskauj no visām pusēm. Līdz ar to, nav jau brīnums, ka mums to gribas piedzīvot vēl un vēl. Words varbūt nav bijusi gada pamanāmākā dziesma, bet gada maģiskākā gan.

Visas mūsu dziesmu topā iekļuvušās dziesmas iespējams noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē:

Intro.lv 2025. gada labāko dziesmu TOP 25 veidošanā piedalījās: Normunds Vucāns, Gundars Zaburdajevs, Lauris Anstrauts, Jana Udovenko un Kārlis Arājs

Intro.lv 2025. gada labāko albumu TOP 25

Wed, 10 Dec 2025 00:42:00 +0200

Šķiet, ka tik tikko vēl apkopojām 2024. gada labākos albumus, bet nu jau atkal kārtējais gads ir paskrējis nemanot, un šodien esam tikuši pie aizvadīto divpadsmit mēnešu spožāko ierakstu kolekcijas. Nevarētu teikt, ka 2025. ieies mūzikas vēsturē kā viens no spēcīgākajiem gadiem, jo visaugstākās raudzes grāvēju ir salīdzinoši maz. Vienlaikus lielisku vai ļoti, ļoti labu albumu, kas veido lielāko daļu no mūsu topiem ik gadu, gan bija daudz vairāk nekā ierasts, tādējādi nodrošinot ne vienu vien pārsteigumu arī mums pašiem topu apkopojot. Tieši tāpēc ar patiesu prieku un lepnumu piedāvājam ikvienam atskatīties un iepazīties ar tiem 25 albumiem, ko esam atzinuši par labākajiem un spēcīgākajiem mūsu, Intro.lv, versijā 2025. gadā!

25. Sabrina Carpenter – Man's Best Friend

Līdzīgi kā ar tā saukto otrā albuma lāstu, arī sekot savas karjeras, visdrīzāk, pīķim, ir reti sarežģīts un ļoti nepateicīgs darbs. Pērn ar Short n’ Sweet Sabrina Kārpentere sevi iecēla A līmeņa popzvaigžņu kārtā, bet šogad ar Man’s Best Friend šīs pozīcijas ir iecementētas. Diez vai pat viņas lielākie fani atradīs argumentus, ar ko šis darbs ir labāks par iepriekšējo, taču šoreiz tas pat nav īsti svarīgi. Man’s Best Friend pats par sevi ir ļoti augstas raudzes popmūzikas albums, kurā netrūkst nedz lipīgu piedziedājumu, nedz galvā paliekošu melodiju, nedz arī asprātīgu vārdu spēļu, kas ir Sabrinas lielākais trumpis. Laikam jau ir lieliski, ka šis albums tapa uz karstām oglēm pēc iepriekšējā izdošanas – nu Short n’ Sweet smaguma nasta ir nomesta, kas klausītājiem nozīmē ne tikai lielisku mūziku pašlaik, bet arī brīvas rokas jebkurai mākslinieciskajai vīzijai nākotnē.

24. NewDad – Altar

Savā nākamajā lielajā pieteikumā vietai zem mūzikas pasaules saules NewDad nav baidījušies būt ambiciozi un radījuši spriedzes pilnu indie ierakstu, kas pavisam noteikti nav bijis “drošā izvēle vēsturiski grūtajam otrajam albumam”. Altar ir daudzveidīgs ceļojums frustrācijā un savu izvēļu apšaubīšanā - tas notur klausītāju pelēkās un pārdomu pilnās nokrāsās, bet vienlaikus piedāvā gana plašu skaņu buķeti šī galamērķā sasniegšanā, lai ceļs uz to vismaz būtu interesants. Īru trio shoegaze ietekmes liek vilkt gana daudz paralēļu ar agrīnajiem Wolf Alice ierakstiem, bet tā ir tikai viena no Altar šķautnēm - te pietiek vietas gan agresīviem ģitāras rifiem un bungu ritmiem, kas piešķir skanējumam iespaidīgu plašumu, gan lieliski nomērītai ievainojamībai.

23. Blondshell – If You Asked For A Picture

Kā izskatītos tava dzīve, ja kāds tev palūgtu to apkopot vienā bildē? Amerikāņu dziesminiece Blondshell savā jaunajā albumā If You Asked For A Picture uzbur savējo un aicina ieskatīties viņas dzīvē vai vismaz tajā, kā viņas dzīve un emocionālā pasaule izskatījās šī ieraksta tapšanas laikā. Tajā atradīsiet gan izaicinošus attiecību stāstus, gan sarežģītu jūtu atšķetināšanu pēc savas mātes nāves, un Blondshell iet pa šiem jūtu līkločiem ar lielu devu līdzjūtības un krietni nobriedušāku rokrakstu nekā savā debijā. If You Asked For A Picture ir lieliski iemūžināts dzīves moments, kas ievelk ar savu atvērtību un pašrefleksiju, tādēļ nevarējām pretoties to ievietot starp gada 25 labākajiem.

22. John Glacier – Like A Ribbon

Līdzīgi kā daudzi citi no mūsu albumu topa iemītniekiem, britu repere John Glacier dzīvo kaut kur zonā starp dažādu žanru robežām. Viņas gadījumā tas ir hiphops un elektroniskā mūzika, savā šķietami bezemocionālajā balsī skaitot rindas pāri ledainu sintezatoru piepildītiem bītiem. Ja jums aprakstītais izklausās pēc viena no šī brīža interesantākajiem skanējumiem hiphopā, mēs pilnībā piekrītam, tāpēc arī esam viņas albumam Like A Ribbon atraduši vietu mūsu gada labāko vidū. Lai gan viņa tajā dažbrīd vēl izklausās kā līdz galam nenoslīpēts dimants, šis albums nenoliedzami parāda to, cik dažādi šobrīd izklausās britu hiphops un hiphops kopumā. Mūsuprāt, tas vien ir pietiekami labs iemesls noklausīties šo albumu.

21. Viagra Boys – viagr aboys

Viagra Boys jau sen ir daudzu mūzikas kritiķu un fanu iecienīta grupa, jo tā savā skanējumā spēj apvienot jaudīgu postpanka un pankroka enerģiju ar dažādu citu žanru ietekmēm. Viņu mūzikā asprātīgi dziesmu teksti konverģē ar ļoti dejojamu ritmu, kas trakdancī iekustinās arī cilvēku, kura pēdējā koncertu pieredze bija grupas Aklā Zarna koncerts putekļainā Preiļu kultūras namā. Līdzīgi kā iepriekšējais viņu ieraksts, arī zviedru vīru jaunākais veikums satīriskā manierē apspēlē mūsdienu dzīves absurditāti, veltot dziesmas visdažādākajiem tematiem - no uztura bagātinātājiem un fašisma atdzimšanai līdz atsvešinātībai, ko nereti izjūt mūsdienu cilvēki. Savā visdziļākajā būtībā viagr aboys ir albums par to, kā ir būt dzīvam 2025. gadā.

20. Blood Orange – Essex Honey

Essex Honey ir pirmais Blood Orange pilna garuma ieraksts pēc sešu gadu pārtraukuma, kas gan ir visai saprotami, ņemot vērā, ka šajā periodā Devam Hainsaim ir nācies pārdzīvot savas mātes nāvi. Tas, protams, lielā mērā ir iespaidojis arī šo albumu. Kopā ar plašu radošo partneru komandu Hainss ir radījis ierakstu, kas sakņojas viņa agrīnajos gados vienā no Londonas austrumu nomalēm, un ar savu maigo skaņu paleti cenšas līdzsvarot drūmās domas, kas dzirdamas albuma tekstos. Tos, kuri labi pazīstami ar viņa daiļradi, šis albums diez vai kā īpaši pārsteigs, bet mēs par to nebūt nesūdzamies, jo reti kurš mūziķis pasaulē spēj radīt noskaņu tik labi kā viņš.

19. Anna von Hausswolff – Iconoclasts

Zviedru mūziķe Anna fon Hausvolfa līdz šim plaši pazīstama ar savu spēju savīt ērģeļmūziku ar tā saucamo “inteliģento popmūziku”. Arī jaunajā albumā ērģeles nekur nav pazudušas, bet šoreiz tām pievienojies LSD izpeldināts saksofons, kas ieved tumsā, kur sagaida Igijs Pops, kura samtaini tumšā balss ieskauj klausītāju un iegremdē savā pārdomu meditācijā. Ja godīgi, tad par šo albumu ir grūti rakstīt, jo tas ir kaut kas, kas ir jāpiedzīvo, jāsadzird un jāizlaiž sev cauri. Pirmo reizi dzirdot Iconoclasts, klausītājs var justies kā ceļinieks, kuram aiz katra tumšā stūra uzglūn nepazīstamas sejas, kas var būt draudīgas, bet, iespējams, dziedēs dvēseli. Savukārt katru nākamo reizi, kad albums ieskandē bungādiņas, tas kļūst par labu sabiedrotu savas dvēseles tumšāko stūru izpētei drošā kompānijā.

18. Baths – Gut

Mūsu 2023. gada dziesmu topā paredzējām, ka līdz jaunam Baths albumam vairs nav ilgi. Beigās izrādījās, ka bija jāpagaida vēl viens gads, taču te nu mēs beidzot esam, un kopš tālā 2017. gada mūs beidzot priecē svaiga plate no amerikāņu glitch-pop meistara Vila Vīzenfelda. Jāpiebilst gan, ka glitch viņa mūzikā vairs nav īstais atslēgas vārds, jo Gut priekšplānu ieņem muzikālie instrumenti. Bungu, ģitāru, klavieru, un stīgu instrumentu pienesums visnotaļ ir tikai pastiprinājis viņa jau tā intensīvo un seksuāli pielādēto dziesmu saturu un iedevis tām svaigu šķautni. Kā saka Vils pats, šis albums ir tapis "no iekšām", un mēs piekrītam, ka jaunais skanējums pavisam noteikti ir padarījis viņa jūtu izklāstu daudz sataustāmāku.

17. Sharon Van Etten – Sharon Van Etten & The Attachment Theory

Lai gan Šāronas van Etenas septītais veikums joprojām oficiāli ir soloieraksts, patiesība šoreiz ir mazliet citādāka. Dziesmas šoreiz ir ne tikai ierakstītas, bet arī sarakstītas un producētas kopā ar mūziķiem, kuri veido van Etenas pavadošo grupu The Attachment Theory. Dinamikas izmaiņas noteikti nav nākušas par sliktu - arī šo ierakstu caurvij viņas tumšais indie, bet tagad skanējums ieguvis jaunu elpu un plūdumu, ne tikai radot sasprindzinājumu, bet caur kāpumiem, kritumiem un rūpīgi piemeklētām sintezatoru partijām, ļaujot to arī palaist vaļā. The Attachment Theory nav solis pa labi vai kreisi, tā ir drīzāk kursa noturēšana vecā galamērķa virzienā, kas veikta ar vēl lielāku pārliecību un vēlmi to sasniegt nekā iepriekš.

16. Sam Fender – People Watching

People Watching ir līdz šim pārliecinoši lielākais un nozīmīgākais albums Sema Fendera karjerā, taču šī nu ir viena no tām reizēm, kad rezultāts nebūtu iespējams bez procesa. Proti, šī nav revolūcija, bet gan skaidra evolūcija pēc jau tā satriecošā Seventeen Going Under, kas, vismaz ārpus britu salām, sākotnēji palika nepelnīti nenovērtēts, īsto atzinību izpelnoties vien ar nelielu laika nobīdi. 2025. gadā neviens šādu kļūmi vēlreiz nebija gatavs pieļaut un labi, ka tā, jo People Watching ir īsts albums no A līdz Z, kas ir pelnījis tapt sadzirdēts. Muzikāli šis ir izteikti melodisks, īstu stadionu himnu pieliets veikums, kas uzreiz noķers pat paviršu klausītāju uzmanību, kuri iepriekš nekad un neko par Semu dzirdējuši nebūs. Savukārt, ieklausoties dziesmu tekstos, kļūst skaidrs, ka tieši tie ir albuma galvenais trumpis un iemesls, kāpēc Fenders ir viens no mūsdienu nozīmīgākajiem spēlētājiem Lielbritānijas mūzikā. Turklāt pats labākais ir tas, ka visu laiku nepamet izjūta, ka mēs vēl nemaz neesam dzirdējuši kā izklausās viņa spēju maksimums.

15. Japanese Breakfast – For Melancholy Brunettes (& sad women)

Noteikti nebūtu melots, ja Japanese Breakfast jaunākais veikums visur tiktu prezentēts tikai ar saukli “albuma nosaukums izsaka visu”. Protams, ka šo ierakstu var un drīkst izbaudīt ne tikai nosaukumā aprakstītās personas, tomēr tas lieliski apraksta ieraksta saturu - tas ir melanholisks, pilns ar romantismu un skaistām skumjām, bet vienlaikus arī ne tik personisks un biogrāfisks kā apvienības iepriekšējie darbi, vairāk kalpojot kā dažādu fiktīvu naratīvu kokteilis. Tas, kombinācijā ar albuma intrumentālo daļu, kas ir maigs ceļojums saskanīgā indie un orķestra mūzikas duetā, padara For Melancholy Brunettes par skaņu celiņu romantiskai filmai, kura realitātē patiesībā neeksistē, bet kuru klausītājs droši drīkst uzburt savā galvā ar sev vēlamām un patīkamām detaļām.

14. Wolf Alice – The Clearing

Tā vien šķiet, ka visa mūzikas pasaule no Wolf Alice 2025. gadā sagaidīja Blue Weekend otro daļu, kas noteikti nepārsteidz - grupas iepriekšējais veikums ir viens no šīs desmitgades atzītākajiem roka ierakstiem. Tiesa, visai ātri kļuva skaidrs, ka šāds scenārijs nav Wolf Alice plānos, grupai sperot krasu soli citā virzienā un prezentējot ierakstu, kurā priekšplānā izvirzās klavieru melodijas un atsauces uz 1970. gadu softroku. Tas padara The Clearing par ambiciozu izvēli, bet tā neapšaubāmi spēj sevi attaisnot - ieraksts staigā pa naža asmeni starp mazliet naivu romantismu un robustu eksistenciālismu, bet nenokrīt no tā, sniedzot klausītājam emocijām bagātu baudījumu un parādot, ka ir vairāk par vienu veidu, kā turpināt izdot vienu kvalitatīvu ierakstu pēc otra.

13. Hayley Williams – Ego Death At A Bachelorette Party

Lai gan kādai labai Heilijas Viljamsas draudzenei ir izdevies radīt izcilas dziesmas par sāpīgu mīlestību, kas balstītas uz pilnībā izdomātiem stāstiem (sveiciens folklore ēras Teilorei Sviftai), lielākoties šādi darbi rodas caur īstiem pārdzīvojumiem. Arī liela daļa no mūsu topa 13. vietas albuma ir tapusi tieši šādi. Ego Death At A Bachelorette Party ir apbrīnojami eklektisks un dažādiem naratīviem bagāts ieraksts, kas ierauj klausītāju pamatīgā Miss Paramore emociju virpulī - no reliģijas nomāktās jaunības un pārdomām par sabiedrību līdz pat izjukušajām attiecībām ar grupas biedru Teiloru Jorku, kuras ilgu laiku tika turētas noslēpumā, bet to noslēgums šobrīd ir manifestējies vienā no pēdējo gadu reālistiskākajiem un patiesākajiem dvēseles kliedzieniem.

12. caroline – caroline 2

Londonas oktets caroline izceļas ar skanējumu, ko vienlaikus varētu raksturot gan kā pieklusinātu, gan kā ļoti intensīvu, visiem astoņiem grupas dalībniekiem slāņojot dažnedažādākos instrumentus, daudzbalsīgus vokālus un arī citas ierakstītas skaņas vienu pāri otrai. Ar šī gada plati caroline 2 viņi ir atsvaidzinājuši postroka žanru, piešķirot tam jaunas šķautnes, un grupas dalībnieku specifiskā pieeja skaņas ainavu veidošanai ir ļāvusi viņiem radīt ierakstu, kurā dzirdamās dziesmas vienlaikus izklausās tik pazīstami, bet arī atšķirīgi no jebkā cita. Turklāt jāpiezīmē, ka albumu producējuši paši grupas dalībnieki, kas norāda uz skaidru vīziju par to, kā viņu radītajai mūzikai būtu jāskan. Starp citu, ielās runā, ka nākamvasar mums šo albumu būs iespējams piedzīvot dzīvajā arī tepat Latvijā.

11. Wednesday – Bleeds

Tā dēvētie “šķiršanās albumi” nereti iegūst gluži vai mītisku auru mūzikas fanu vidū - šogad šajā kategorijā iekļāvās arī grupas Wednesday albums Bleeds, kura ieraksta brīdī vokāliste Kārlija Hartzmana un ģitārists MJ Lenderman bija tikko izbeiguši savas sešus gadus ilgušās attiecības (un vēl nebija to atklājuši grupas biedriem). Tiesa gan, atšķirībā no citiem līdzīgiem piemēriem (khem, Fleetwood Mac), viņu šķiršanās vismaz šķietami ir bijusi balstīta savstarpējā mīlestībā un sapratnē, ka katram no viņiem nepieciešams doties savu ceļu, kas albumam piešķir izteikti saldsērīgu noskaņu. Bleeds ir ievērības cienīgs ieraksts arī bez visa šī fona, jo tajā grupa parāda savu pilno dziesmu veidošanas potenciālu, piedāvājot patīkamu alt-country un noizroka sakausējumu.

10. Deftones – private music

Ar Deftones albumiem ir kā ar picu - pat sliktākais Deftones albums ir labs albums. Par laimi, šī gada veikums private music pavisam noteikti nav slikta pica, nē, šis albums ir tikko no krāsns iznākusi sierīga un garda pica. Labi, aizmirstam par ēdienu un koncentrējamies uz albumu! Šis ir klasisks Deftones – juteklīgi grūvīgas ģitāras un Čino Moreno apokaliptiski seksuālie vokāli, kā rezultātā rūdītiem faniem šis albums var atsaukt atmiņā Diamond Eyes vai Koi No Yokan ēru. Lai cik labi nebūtu Gore vai Ohms, šis albums pārspēj tos abus un grupai, kas mūs priecē ar savu mūziku jau 30 gadus, tas ir sasodīti iespaidīgs sasniegums.

9. Wet Leg – moisturizer

Kad pirms trim gadiem Wet Leg debitēja, tā uzreiz sevi pieteica kā viena no neparastākajām un unikālākajām Lielbritānijas rokgrupām un grupām vispār. Lielā mērā šāds apzīmējums joprojām ir precīzs, taču starp “to” un “šo” Wet Leg vienlaikus ir gana daudz atšķirību. Sākušas kā duets, nu dāmām ir pievienojušies vēl trīs mūziķi no pavadošā sastāva, un tas teicami dzirdams visā moisturizer būtībā – dziesmas izklausās pilnvērtīgākas, ar plašāku vērienu un daudzveidīgākām muzikālajām idejām. It kā joprojām nekur nav pazuduši precīzi dzēlīgie, ironiski asprātīgie teksti, taču arī tie šoreiz šķiet nostrādātāki, pieaugušāki un daudzšķautņaināki. Ja biji sajūsmā par debiju Wet Leg, nav neviena iemesla, lai neizbaudītu arī moisturizer, savukārt, ja iepriekšējais albums vispār neuzrunāja, jaunajam tāpat ir vērts dot iespēju – šoreiz grupa daudz precīzāk zina, ko un kā ir vēlējusies pateikt.

8. Lorde – Virgin

Papildinot savu diskogrāfiju ar jau ceturto albumu, Lorde ir izdevusi ierakstu, kurš ik pa brīdim pamet acis pār plecu uz tā priekštečiem, bet vienlaikus atrod pats savu vietu zem saules. Muzikāli Virgin ir drosmīgs solis - lai gan tas balansē starp jau iepriekš Lorde mūzikā novēroto minimālismu un bagātīgām sintezatoru skaņām tā augstākajos punktos, albuma skanējums ir izaicinošs un intensīvs, nevēloties dot ne mirkli atelpas. Tas drīzāk vēlas klausītāju izvilkt ārpus komforta zonas un likt ļoti patiesi izjust to, ko pati Lorde izjutusi albuma tapšanas gaitā un arī ietērpusi lirikās - nedrošību, šaubas par identitāti un dzīves sagriešanos kājām gaisā. Tieši šis kailais un kādam pat neērtais patiesums, kas negrasās rast nekādus kompromisus, ir Virgin galvenais virzītājspēks.

7. Ethel Cain – Willoughby Tucker, I'll Always Love You

Gada sākumā izdevusi eksperimentālu drone ierakstu Perverts, vasarā Etele Keina izdeva vēl vienu albumu Willoughby Tucker, I'll Always Love You, kas turpina viņas debijā Preacher’s Daughter iesākto tendenci tos veidot kā visai izvērstus stāstus. Turklāt šie albumi pat ir saistīti, Willoughby Tucker kalpojot kā prīkvelam tās pašas galvenās varones stāstā. Amerikas dienvidu gotikas stilā ieturētais albuma naratīvs izvērš Keinas dziesmu galvenās varones nelaimīgo mīlasstāstu, kas ieliek pamatu viņas nelabajam galam Preacher’s Daughter noslēdzošajā dziesmā. Arī muzikāli šis ieraksts ir visai līdzīgs tā konceptuālajam priekštecim, ietērpjot Keinas sapņaino vokālu slowcore un Americana skaņās ar nelielu sintpopa piešprici. Vismaz pagaidām nav arī manāma iemesla kaut ko mainīt, jo Keinas skanējums joprojām ir tik vienreizējs, ka katru viņas jauno ierakstu uzņemam ar aizrautību.

6. Jim Legxacy – black british music (2025)

Nav bieži tie brīži, kad, klausoties kādu mākslinieku, iespējams nonākt pie secinājuma, ka nekas tāds vēl iepriekš nav dzirdēts. Viens no šādiem gadījumiem ir Londonas dziedātāja/repera/producenta Jim Legxacy miksteips black british music, kurā dzirdamo r'n'b, hiphopa, drill, afrobeats, jersey club, emo un indīroka sajaukumu laikam vislabāk var raksturot ar rindu vienā no albuma dziesmām, kurā viņš dzied par to, ka staigājis pa savu rajonu, klausoties Mitski (On the block, I was listenin' to Mitski). Arī ieraksta nosaukums black british music kalpo kā sava veida manifests, norādot uz to, ka melnādaino britu mūzika var izklausīties kā vien tās autori vēlas, un ir laiks nojaukt robežas, kurās mūzikas industrija mēdz iesprostot melnādainos mūziķus. Tāpēc, klausoties šo ierakstu, nepamet izjūta, ka tas ir iesākums lielām lietām britu mūzikā.

5. FKA twigs – EUSEXUA

Pati FKA twigs definē eusexua kā pārpasaulīgu stāvokli, kura laikā izjustās sajūtas nestāv blakus pat eiforijai. Tieši tādu efektu viņai ir izdevies panākt arī ar šo albumu, jo dažbrīd kombinācija starp FKA twigs vienreizējo vokālu un episkajiem elektroniskās mūzikas elementiem patiesi šķiet kā kaut kas ne no šīs pasaules - sajūtas, ko viņas mūzika neizraisa pirmo reizi, bet vēl jo spilgtāk par sevi liek runāt šoreiz. EUSEXUA gan lidinās 50 centimetrus virs zemes, gan vienlaikus smagi piezemējas uz deju grīdas, maģiski ievelkot klausītāju savā varā ar katru nākamo spēcīgo bītu vai apliecinājumu savai provokatīvi atbrīvojošajai dabai. FKA twigs jau iepriekš bija pieradījusi, ka robežu pārbīdīšana viņai ir absolūti paveicams uzdevums, EUSEXUA kļūstot par kārtējo izaicinošo, bet vienlaikus apburošo soli viņas muzikālajā stāstā.

4. Geese – Getting Killed

Jautājums: Kāds ir šī albuma žanrs?
Atbilde: Jā!
Jautājums: Vai šis ir labs albums?
Atbilde: Jā!
Jautājums: Kas šo albumu padara labu?
Atbilde: Absolūts žanru sajaukums, kurā indīroks mijas ar gospeļu mūziku, postpanku, džezu, klasisko roku un vēl kādiem desmit citiem žanriem.
Jautājums: Vai šis albums palīdzēs man nomierināties?
Atbilde: Nē, šis albums ir kā trauksmes lēkme, kuru iespējams atskaņot, bet ir brīži, kad tieši tas ir vajadzīgs. Galu galā, ne jau velti Getting Killed ir nonācis daudzu publikāciju, tostarp mūsu, gada labāko ierastu apkopojumu augstākajās vietās.

3. Turnstile – NEVER ENOUGH

Kad savā starpā apspriedām šī albuma vietu topā, izskanēja diezgan trāpīgs joks: “lai smagās mūzikas grupa iekļūtu Intro.lv gada Top 3, tai ir jāsāk jaukt smagā mūzika ar pēc iespējas vairāk citu skaņu,” un tas arī ir tieši tas, ko hardcore grupa Turnstile dara savā jaunākajā albumā. Šķipsniņa no popmūzikas, šķipsniņa no elektronikas, šķipsniņa flautu (!?) un dzimst Powerpuf… nē, dzimst viens no gada labākajiem ierakstiem, kas atgādina, ka šis ir gads, kad ģitārmūzika lēnā garā atkaro savu vietu mūzikas panteonā. Beigu galā tas ir kārtējais pierādījums tam, ka viss šai pasaulē ir ciklisks, un gan jau pēc gadiem desmit, kad taps 2035. gada Intro.lv gada tops, šos pašus vārdus rakstīsim par kārtējo ģitārmūzikas norietu.

2. ROSALÍA – LUX

Šī ir viena no retajām reizēm, kad labāko albumu Top 25 balsošana mums ir beigusies ar neizšķirtu pirmajā vietā, uzvarētāju izšķirot tam, cik pirmās vietas balsu atdotas par katru albumu, un šoreiz piekāpties nācies ROSALÍA. Arī iepriekšējie divi viņas albumi ir nonākuši mūsu gada topos, bet ar LUX katalāņu dziedātāja ir pārspējusi pati sevi. Ja gribat zināt, kā skan klasiskā mūzika, kas sakrustota ar art-pop un spāņu popmūziku, LUX būs albums tieši jums. Salīdzinot ar viņas iepriekšējo albumu Motomami, jāatzīst, ka šis ir krietni akadēmiskāks skanējums, kurā var vairāk dzirdēt ROSALÍA muzikālās ambīcijas. Tas dažbrīd klausītāju aizved negaidītos ritmiskos ceļojumos, kuros relatīvi akadēmiska mūzika pēkšņi pārtop labāko Berlīnes klubu cienīgos reiva gabalos. Ja pērn mēs piedzīvojām brat summer, tad šobrīd, ļoti iespējams, dzīvojam LUX gadalaikā.

1. Bon Iver – SABLE, fABLE

Ieskatoties statistikā, izrādās, ka šī ir pirmā reize Intro.lv (un iepriekš eRoks) gada labāko albumu topa sešpadsmit gadu pastāvēšanas vēsturē, kad gada albuma titulu kādam ir izdevies iegūt otro reizi. Turklāt interesanti, ka Bon Iver pirmoreiz to paveica tieši ar savu iepriekšējo albumu i,i. Runājot par SABLE, fABLE skanējumu, to kaut kādā mērā varētu saukt par ceļojumu cauri līdzšinējai grupas karjerai. Kādai daļai Džastins Vernons vienmēr paliek atmiņā kā tas čalis ar akustisko ģitāru, un šo Bon Iver pusi var dzirdēt albuma pirmajā daļā SABLE. Tomēr kopā ar saviem Bon Iver kolēģiem Vernons vienmēr ir turpinājis grupas skanējumu attīstīt, un to ļoti labi var dzirdēt albuma otrajā daļā fABLE, kas piedāvā skaistu vīziju par to, kā izklausās ar ļoti dažādām atsaucēm piesātināta mūsdienu mūzika. Vernons kādā intervijā nesen izteicās, ka šis varētu būt pēdējais Bon Iver albums, kam gan īsti neticam (galu galā, viņi joprojām mums vēl ir parādā koncertu Latvijā), bet, ja tā tiešām būs, tad SABLE, fABLE ir lielisks veids, kā noslēgt šī projekta stāstu.

Mūsu gada labāko albumu topu iespējams noklausīties arī īpašā Spotify plejlistē:

Intro.lv 2025. gada labāko albumu TOP 25 veidošanā piedalījās: Normunds Vucāns, Gundars Zaburdajevs, Lauris Anstrauts, Jana Udovenko, Kārlis Arājs un Rūdolfs Sietiņš

OneRepublic koncerta apskats (+foto)

Wed, 05 Nov 2025 23:41:00 +0200

Otrdienas vakarā nu jau trešo reizi uz Arēnas Rīga skatuves kāpa amerikāņi OneRepublic. Aptuveni divu stundu garumā grupa nospēlēja 26 dziesmas, kārtējo reizi pierādot, ka šobrīd ir vieni no galvenajiem un kvalitatīvākajiem popmūzikas karognesējiem pasaulē.

Līdz šim es OneRepublic dzīvajā biju redzējis vienreiz, viņu pirmajā viesošanās reizē Latvijā 2014. gadā. Atceros, ka toreiz uz koncertu devos ar interesi un atvērtu prātu, bet vienlaikus arī bez īpašām cerībām un tapu ļoti patīkami pārsteigts. Grupa izrādījās lieliska dzīvajā, uzstājās aizraujoši, un pēcgarša bija palikusi laba. Lielā mērā ar tādu pašu noskaņojumu Arēnas virzienā devos arī vakar, un saņēmu principā precīzi to, ko būtu varējis gaidīt vai domāt. Intereses pēc atradu arī savas pārdomas pēc iepriekšējā koncerta, un jāatzīst – kaut lielu daļu no rakstā minētās informācijas biju pavisam aizmirsis, daudz ko no tā varētu teikt par grupas uzstāšanos arī 2025. gadā.

Šķiet, lielākā atšķirība un pilnveidošanās šajā laikā ir notikusi komunikācijā ar publiku. Īpaši spilgti viņu komunikācija izskatījās, salīdzinot ar neseno The Offspring priekšnesumu turpat Arēnā, kura laikā ikkatra zilbe izklausījās pilnībā iepriekš izplānota. OneRepublic solists Raiens Teders nebūt nav pats pļāpīgākais mūziķis, viņš starp dziesmām necentās būt pārlieku asprātīgs vai izplūst daudz un garās improvizācijās, taču tad, kad runāja, darīja to forši un pārliecinoši. It kā varētu nedaudz ironizēt par vēl neizdotās dziesmas I Need Your Love pieteikumu, kura laikā tika īpaši uzsvērts, ka viņi to vēlas parādīt tieši Rīgas publikai (kas noteikti tiek stāstīts katrā pieturvietā), taču to nedarīšu – pārējais stāsts par to, kā viņi kādreiz mazās zālēs ir testējuši skaņdarbus, lai saprastu to potenciālu, noteikti bija patiess.

Tāpat no komunikācijas gribas izcelt trīs futbola bumbu ar grupas dalībnieku parakstiem iemešanu pūlī, vairāku dziesmu tekstos pieminēto pilsētu maiņu uz “Rīga”, kā arī ļoti jauka un potenciāli dienu iepriekš pašu filmēta Rīgas ainiņu video rādīšanu viena skaņdarba fonā. Jā, tas nav nekas īpašs un notiek katrā koncertā, taču OneRepublic tas piestāvēja.

Kopumā pats koncerts bija sadalīts trīs galvenajās daļās – pirmajā un trešajā uz galvenās skatuves, kā arī pusakustiskā priekšnesumā, kas notika uz īpašas skatuves zāles vidū. Tur klausītāji varēja dzirdēt divas grupas oriģināldziesmas, kā arī divus no trim vakara gaitā izskanējušajiem kaveriem – Bejonses Halo, kā arī Leonas Luisas Bleeding Love. Šāda izvēle nebūt nav nejauša – Teders ir viens no mūsdienu sekmīgākajiem dziesmu autoriem, un šie ir vien divi no viņa neskaitāmajiem radītajiem hitiem.

Protams, ka hitu netrūka arī pašu vakara vaininieku programmā. Es esmu diezgan drošs, ka nekad nevienu viņu albumu neesmu dzirdējis no A-Z, bet tāpat iepriekš vismaz kaut pavirši biju dzirdējis visas koncertā izskanējušās dziesmas. Tā nav nekāda nejaušība, jo viņi, šķietami klusi un nemanāmi, teju 20 gadu laikā ir radījuši kaudzi hitu, no kuriem lielākās dziesmas ir straumētas ap 10 miljardiem reižu. Un koncertā tas nozīmē, ka principā visā tā garumā publikai vajadzētu spēt dziedāt līdzi. Realitātē gan tā līdz galam nebija – pūlis vienlaikus bija ļoti labs, skaļākajās vietās radot vienu no iespaidīgākajiem koriem, kādus Arēnā esmu piedzīvojis, bet tajā pat laikā citās dziesmās esot pavisam kluss un nemanāms. Tādu kontrastu starp dažādiem gabaliem īsti neatceros piedzīvojis.

Kas ļoti patīkami un svarīgi – šis pavisam noteikti bija vislabāk skanošais koncerts vismaz šajā desmitgadē, ko Arēnā esmu dzirdējis. Tieši tāpēc, kad nākamreiz Latvijā būs vēl kāds izpildītājs ar tikpat populāriem skaņdarbiem azotē, ļoti iesaku uz to aiziet pat tad, ja konkrētā mūzika īsti pie sirds neiet. Tādu līmeni sasniedz tikai vismērķtiecīgākie profesionāļi, kas principā garantē lielisku šovu un aizraujoši pavadītu laiku pāris stundu garumā!

Foto: Gundars Zaburdajevs

OneRepublic koncerts Rīgā jau novembra sākumā

Thu, 23 Oct 2025 16:00:08 +0300

Svinot sava sestā studijas albuma Artificial Paradise izdošanu, Grammy nominētā grupa OneRepublic uzsāk savu tūri Escape To Europe 2025 un jau 4. novembrī ar vērienīgu koncertu uzstāsies Rīgā, Xiaomi Arēnā. Pārdošanā palikušas pēdējās biļetes, tāpēc aicinām interesentus pasteigties!

Ar pasaules līmeņa šovu tūre tika atklāta 18. septembrī Īrijas galvaspilsētā Dublinā, taču tās noslēgums plānots Lisabonā, Portugālē. 27 koncertu turnejas laikā grupa viesosies pasaules lielākajās mūzikas metropolēs – Londonā, Parīzē, Berlīnē – kā arī Rīgā. Escape To Europe 2025 iekļautas gan jaunā albuma Artificial Paradise dziesmas, gan grupas lielākie hiti, kas iezīmējuši tās vairāk nekā divdesmit gadu ilgo karjeru.

OneRepublic pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad to nodibināja bijušie skolasbiedri – multiinstrumentālists Raiens Teders un ģitārists Zaks Filkinss. Līdz plaša mēroga atpazīstamībai grupai gan bija jāgaida pieci gadi, taču tā izdevās patiešām ievērojama – tās hits Apologize 16 valstu topos ierindojās pirmajā vietā. Visai likumsakarīgi, ka dziesmas panākumi pievērsa uzmanību debijas albumam Dreaming Out Loud. OneRepublic turpināja slavas ceļu un 2009. gadā iznākušais ieraksts Waking Up pasauli iepazīstināja ar tādiem populārām dziesmām kā All The Right Moves un Secrets. Savukārt trešajā albumā Native (2012) tiem pievienojās Counting Stars, Feel Again, If I Lose Myself un Something I Need. Līdz ar 2016. gadā izdoto albumu Oh My My iezīmējas grupas stilistikas maiņa no klasiskiem poproka hitiem uz daudzpusīgāku, žanriski bagātāku skanējumu.

Grupas tūres koncertus papildinās arī īpašais viesis – dziedātāja Ella Hendersone, kura savu slavas zenītu sasniedza ar debijas singlu Ghost, kas pārsteidzošā kārtā tika sarakstīts sadarbībā ar OneRepublic solistu Raienu Tederu Viena nakts un tūkstošiem balsu vienā ritmā – OneRepublic koncerts 4. novembrī Xiaomi Arēnā, Rīgā!

Foto: Publicitātes foro

Enter Shikari Rīgā jau rīt

Thu, 23 Oct 2025 00:00:00 +0300

Enter Shikari ir starptautiski atzīta grupa ar unikālu skanējumu, kas dibināta Sentalbansā, Apvienotajā Karalistē. Viņu mūziku raksturo roka un metāla apvienojums ar elektroniskās mūzikas elementiem — tostarp dubstepu, trensu un drum & bass — radot unikālu, dinamisku skanējumu. Tas ļauj katram koncertam kļūt par autentisku pieredzi, kurā bieži veidojas mošpiti un publikas intensīva līdzdalība, līdz ar to ši būs ekskluzīva iespēja piedzīvot vienu no enerģiskākajām koncertprogrammām Eiropā.

Visi grupas septiņi studijas albumi ir debitējuši Apvienotās Karalistes albumu topa pirmajā pieciniekā. Viņu jaunākais albums, A Kiss for the Whole World (2023), beidzot ir ieguvis 1. vietu UK albumu topā. Grupa ir vairākkārt apbalvota ar nozīmīgiem mūzikas industrijas tituliem, tostarp Labākā koncertgrupa un Labākais UK mākslinieks.

Enter Shikari koncerts Rīgā ir gaidāms jau šo sestdien, 2025. gada 25. oktobrī VEF Vasarnīcā, Ūnijas ielā 8k-1 un tā sākums būs plkst. 20:00. Pēdējās 120 biļetes ir pieejamas bilesuserviss.lv

Enter Shikari koncerti ir pieredze, kuru nedrīkst palaist garām — tie ir skaļu basu, vizuālu efektu un publikas vienotības pilni vakari. Ja vēlies sajust īstu koncertenerģiju, kā arī piedzīvot mošpitu atmosfēru un žanru miksu no roka līdz elektronikai, šis koncerts ir izcila izvēle.