Intro.lv 2017. gada labāko latviešu albumu Top 10

Pagājušajā gadā pirmo reizi izveidojām savu gada labāko latviešu albumu topu, un sapratām, ka ko tādu vajadzēja darīt jau sen, jo, mēs vienmēr esam rakstījuši gan par ārzemju, gan pašmāju mūziku un, galu galā, ar saviem rakstiem taču cenšamies sasniegt pašmāju melomānus. Pie tam, nav sanācis diez ko bieži šādus topus manīt arī citur, lai gan arī pašmāju mūzika taču ir pelnījusi tikt izcelta. Tāpēc arī šogad piedāvājām savu versiju par šī gada labākajiem albumiem latviešu mūzikā, kurā esam iekļāvuši desmit lieliskus un visnotaļ dažādus ierakstus.

10. The Gerhard Ornig, Toms Rudzinskis Quartet — Locomotion!

Latvijā lieliska džeza pēdējos gados noteikti nav trūcis, taču liela daļa no tā ir notikusi kaut kur attālu no vidējā klausītāja, esot šķietami ekskluzīvs un grūti pieejams žanrs. Toma Rudzinska kvarteta ieraksts ir viens no patīkamajiem izņēmumiem, kas ir saprotams arī klausītājam, kurš ikdienā neko tādu nepazīst un nezina, vienlaikus nepazaudējot visus labākos iemeslus, kāpēc džezs ir īsta mūzikas baudītāju mūzika. Šis ir ieraksts, ko klausīties gan fonā vakariņu laikā, gan baudīt pie kamīna ar vīna vai viskija glāzi rokā, un noteikti daudziem kļūs par vārtiem, kas ļaus atklāt arī daudz ko citu, ko žanrs spēj piedāvāt.

9. Edavārdi — Īstas Acis

Daudzu Latvijas hiphopa cienītāju vidū Edavārdi ir bijis novērtēts jau vismaz desmit gadus, bet šķiet, ka šogad viņš ir sasniedzis jaunus augstumus — gan popularitātes, gan kvalitātes ziņā. Par popularitāti var pārliecināties pavērojot to, cik atsaucīga ir publika viņa koncertos, tikmēr par viņa jaunākā ieraksta kvalitāti liecina tas, cik ļoti tas izklausās kā vienots veselums, par spīti tam, ka tā dziesmas dažbrīd noskaņas ziņā ir visai atšķirīgas. Noteikti jāuzteic arī lieliskā bītu izvēle, bet tas, kas konceptuāli tur albuma dziesmas kopā ir Eda teksti, kas uzbur vienkāršus, bet vienlaikus aizraujošus stāstus. Albuma nosaukums ir aizgūts no frāzes “īstas acis redz īstus melus”, tā dziesmās atklājot to, kā ar savām īstajām acīm apkārt notiekošo redz Edavārdi.

8. Astro'n'out — URDA

Ir grupas, kuru visu karjeru definē viena dziesma, un pēc nu jau folklorizētās dziesmas Daļa Rīgas arī Astro'n'out draudēja iespēja kļūt par vienu no šādiem projektiem. Taču grupa turpināja augt un attīstīties, par ko liecina daudzie gadu gaitā sakrātie hiti. Šogad iznāca jau piektais šī kolektīva ieraksts, un šoreiz tajā ir mazāk ģitāru, to vietā iekļaujot vairāk eksperimentu ar elektroniku un citu novitāšu. Taču grupa savu šarmu nav zaudējusi — vēl aizvien aiz visiem eksperimentiem var dzirdēt, kā kvēlo cilvēcība un enerģija. URDA varbūt nav Astro’n’out pats spēcīgākais veikums, bet arī tāpat tas viennozīmīgi spēj izklausīties interesantāk par daudzu citu grupu labākajiem veikumiem.

7. Manta — Karaliene Anna

Edgars Šubrovskis Latvijas mūzikā ir zināms vārds jau kopš 1990.gadu sākuma, kad dibināja grupu M.Gvarde, taču plašāka publika viņu iepazina ar abrazīvo projektu Kartāga, kur viņš kopā ar Andri Indānu radīja Latvijas atbildi Swans. Tad, kad trakums bija no sistēmas dabūts ārā, Edgars pievērsās savam pazīstamākajam projektam Hospitāļu Iela, ar kura palīdzību iemantoja atpazīstamību plašā klausītāju lokā. Tas viss noved mūs pie viņa jaunākā projekta Manta, kas radīts kopā ar Edgaru Mākenu no Gaujarts, tā mūzikā apvienojot melodisku nostaļģiju par jaunību sociālismā un sociālo realitāti. Karaliene Anna ir loģisks turpinājums projekta pirmajam ierakstam, kurā mākslinieku ambīcijas augušas gan tekstuāli, gan muzikāli, un visbiežāk tās arī sanācis īstenot. Viennozīmīgi ieraksts, ko der klausīties sniegainā vakarā, kad sniegs jau izkusis un palikusi vien šļura uz ielas un mazāk nekā malks vīna glāzē. Tas ir īstais brīdis, lai uzliktu Karalieni Annu, uzvilktu puscauras kedas un aizčāpotu uz piemājas veikalu pēc vēl vienas pakas vīna.

6. Āres — Facets

Dueta Āres mūziku ir ļoti grūti raksturot, jo tajā ik brīdi vienlaikus var saklausīt vairākus žanrus. Šķiet, ka Facets ir visai atbilstošs nosaukums viņu debijas albumam, jo tajā dzirdamajai mūzika patiešām netrūkst dažādu šķautņu. Viņu skaņdarbos vienlaikus lieliski sadzīvo post-rokam un dream pop raksturīgas ģitāras skaņas ar deju mūzikas ritmiem, sintpopa vēsmām un mūsdienīgu eksperimentālo elektroniku. Ar ko līdzīgu šobrīd pasaulē nodarbojas arī daudzi citi mūziķi, bet pašmāju mūzikas kontekstā tas ir pat ļoti svaigs skanējums, pie tam, klausoties Facets, ne brīdi neliekas, ka Āres būtu mēģinājuši kādu kopēt, tā vietā cenšoties radīt savu muzikālo rokrakstu. Protams, ka ar instrumentālo mūziku ir salīdzinoši grūtāk sasniegt plašas ļaužu masas, bet liekas, ka, cītīgi turpinot iesākto, šim projektam ir potenciāls sasniegt visai lielus muzikālos augstumus.

5. Oriole — The Mushroom Music Vol. 4

Tas, ka kaimiņvalstis ir soli mums priekšā elektroniskās mūzikas lauciņā diemžēl ir realitāte, tādēļ ir īpaši liels prieks par tiem, kas arī pie mums cenšas šo žanru attīstīt un spēj radīt interesantus ierakstus tā ietvaros. Lielākā pateicība šeit jāsaka apvienībai Dirty Deal Audio, kas no 2011. gada rūpējas par elektroniskās mūzikas nemirstību un plaukumu Latvijā. Viens no šīs apvienības redzamākajiem biedriem ir arī mūsu piektās vietas ieguvējs Uģis Vālodze jeb Oriole, kas šogad izdeva savu nu jau ceturto The Mushroom Music kompilāciju. Tajā atradīsiet gan kosmiskas skaņas, gan hiphopa bītus, gan tumšākos elektroniskās mūzikas slāņus, kas kopā rada unikālu kokteili. Tas, savukārt, silda sirsniņu un liek lepoties par to, ka arī Latvijā ir producenti, kas rada elektronisko mūziku tik augstā līmenī.

4. Himnas — Manuskripts

Manuskripts ir lielisks pierādījums tam, ka reizēm vajag tikai ģitāru un balsi, lai to būtu ne tikai patīkami klausīties, bet arī rastos interese par katru nākamo motīvu, kas tūlīt sekos. Protams, lai arī citu instrumentu pielietojums šajā ierakstā nebūt nav rets, gana ātri kļūst skaidrs, ka tas ir tikai efekta pastiprināšanai. Himnas veiksmīgi tur klausītāju nelielā saspridzinājuma stāvoklī, jo augstais vokāls un daudz vietas aizpildošā ģitārspēle rada reizē romantisku un nedaudz skumīgu atmosfēru. Šķiet, ka tajā arī slēpjas albuma galvenais trumpis, turklāt šī emociju gamma tiek ieturēta visā ieraksta garumā — tajā nav strauju kritumu, katrai dziesmai bez aizķeršanās pārtopot nākamajā un turpinot noturēt kvalitātes latiņu. Manuskripts ir spēcīga debija, kas neapšaubāmi liek rēķināties ar šo grupu arī nākotnē.

3. Satellites LV — Varavīksnes Galā

Ir nedaudz dīvaini to teikt, taču 2017. gadā Satellites LV jau jāpieskaita veterānu pulciņam, un tajā diezgan reti ir tie gadījumi, kad grupa arī pēc 20 un vairāk kopīgas muzicēšanas gadiem spēj palikt aktuāla, turklāt īpaši sarežģīti tas ir izdodot jaunu mūziku. Satelītiem tas ir izdevies, turklāt kā vēl — albums jau ir saņēmis Austras Balvu kā pērnā gada labākais, un pašlaik ir viens no galvenajiem favorītiem arī uz Zelta Mikrofonu. Varavīksnes Galā ir ļoti nobriedis un pārdomāts ieraksts, kurā jūtama liela deva pašrefleksijas un atsauču uz iepriekšējiem darbiem, īpaši jau debijas albumu Piens. Turklāt tā ir dzirdama ne tikai tekstos, kas it kā atbild tā laika jaunības maksimālismam caur nobrieduša cilvēka prizmu, bet arī muzikāli, jo tas ieturēts softroka un astoņdesmito eksperimentālās mūzikas noskaņās. Jā, šajā ierakstā nav jauna Nekad, Nekad līmeņa grāvēja, taču kā albums šis noteikti ir viens no labākajiem darbiem grupas diskogrāfijā, vienlaikus ar trekniem burtiem ierakstoties arī visā pašmāju mūzikas vēsturē.

2. Instrumenti — Atkala

Pēc klusuma perioda Instrumenti ir atgriezušies ar jaunu ierakstu, turklāt šoreiz to ierakstot pilnībā latviski. Jauns divritenis nav izgudrots, toties savas stiprākās puses tiek izrādītas visai redzami. Instrumenti atkal ir devušies tuvāk popmūzikai, to apvijot ar klasiskās mūzikas un avangarda elementiem. Lai arī skanējums pārsvarā ir visai maigs, arī šoreiz neiztrūkst arī pa kādam agresīvākam skaņdarbam, starp kuriem var pieminēt kaut vai ievadošo Visa Par Daudz, kas parāda attieksmi gan muzikāli, gan ar provokatīvajam lirikām. Interesantu skaņu un vārdu spēļu netrūkst visa ieraksta garumā, kas albuma klausīšanos padara par interesantu ceļojumu visdažādākajās izpausmēs un ne velti dod augsto otro vietu mūsu topā.

1. Ansis — Balzams

Ansis Kolmanis, kurš jau ilgstoši ir darbojies kā izcils Latvijas hiphopa producents un reperis, šogad atgriezās ar jaunu ierakstu, kurā viņš ir pārdzimis jaunā kvalitātē. Balzamu raksturo fenomenāla samplu un bītu izvēle, kas liek šo albumu klausīties atkāroti, katru reizi atklājot kādu jaunu skaņas niansi, kā arī teksti, kuros ikkatrs var atrast kādu sev tuvu tēmu. Nav svarīgi par ko Ansis repo — vai tā būtu viegla iesmiešana par pārbagātiem jauniešiem vai izdomāts stāsts par kādu vīrieti ar apšaubāmu profesiju — viņš ievelk klausītāju sev līdzi un liek asociēties ar savām noskaitītajām rindām. Balzamu dažbrīd pat gribas salīdzināt ar Kendrika Lamara šī gada ierakstu DAMN, jo, līdzīgi kā Kendriks, arī Ansis pamanās ar savu īpašo stilu piešķirt dzīvību jebkurai dziesmai un, līdzīgi Kendrikam pasaules mērogā, arī Ansim šogad ir izdevies palikt nepārspētam. Pie tam, varbūt pat ne tikai šogad, jo Balzamu noteikti nebūtu nepieklājīgi pasludināt par visu laiku labāko ierakstu Latvijas hiphopā.