30 Seconds to Mars - Love, Lust, Faith and Dreams

Atskatoties uz 30 Seconds to Mars līdzšinējo daiļradi, nebija grūti paredzēt, kā skanēs apvienības ceturtais albums Love, Lust, Faith and Dreams. Vēl tālajā 2002. gadā sākuši ar agresīvu debijas ierakstu, vēlāk puiši turpināja ceļu pa karjeras kāpnēm ar emo roka albumu A Beautiful Lie, bet desmitgades noslēgumā iekaroja vēl lielākas klausītāju masas uzmanību ar sintezatoru un koru vokālu skaņām This Is War. Jaunais ieraksts reizē ir gan kaut kas nedaudz labāks, gan kaut kas nedaudz kaitinošāks, bet par visu pēc kārtas.

Jāsāk ar to, ka gandrīz katrai no albumā iekļautajām dziesmām ir stadionu himnas potenciāls — vai nu tās lipīgā ģitāras rifa dēļ (Conquistador gadījums — ievada skaņas ļoti atsauca Kasabian, tiesa, turpinājums nebija ne tuvu tik spēcīgs, kā varēja gaidīt, turklāt izteiktas ģitāru skaņas albumā vispār ir liels retums), vai arī vēl lipīgākās sintezatora melodijas dēļ. Arī šeit piemērs nav tālu jāmeklē, pietiek noklausīties albuma galveno singlu Up in the Air, kas bija labs vēstnesis tam, ka pie šī ieraksta drīz vien lēkās daudzi jo daudzi. Tāpat neiztiek bez atsauces uz stadionroka paraugiem U2 — Džareds Leto savā vokālā City of Angels otrajā daļā ir ļoti ietekmējies no Bono.

Jau pieminētais koru vokāls, kas gana daudz parādījās jau 2009. gada albumā This Is War, arī šeit sastopams diezgan bieži. Pārsvarā tā pielietošana "strādā", taču dažbrīd uzsvars uz šiem himniskajiem kliedzieniem jau nedaudz apnika (piemēram, Bright Lights ievadā tas jau likās kaitinoši). Tieši tādēļ par vienu patīkamākajiem albuma brīžiem uzskatu salīdzinoši mierīgo End of All Days, kas ieraksta vidū ļauj, tā teikt, atvilkt elpu. Gana interesanta ir arī instrumentālā Pyres of Varanasi. Atsevišķs stāsts ir jāvelta arī vārdiem — jau pirmo reizi klausoties This Is War, biju vīlies lirikās, kas dažbrīd likās uzkrītoši vienkāršas un neko īpaši nevēstošas. Šeit baudījums no dziesmu vārdiem ir redzami lielāks.

Kopumā jāsaka, ka šis albums izsauc smaidu. Tiesa, šis smaids ir visai bezpalīdzīgs — zinot to, ko 30 Seconds to Mars radīja kaut vai vēl 2005. gadā, es nevaru ielikt augstāku atzīmi par to, ko ielieku. Lai arī ierakstā ir pāris labi brīži, tie gandrīz nekad neturpinās vairāk par kādu noteiktu dziesmas posmu, un tos pamatīgi pārmāc uzkrītoši spēcīgais un popsīgais ritms un sintezatori. Albuma labākā daļa ir instrumentālās dziesmas (jau pieminētā Pyres of Varanasi, tāpat arī Convergence), tāpat arī divi noslēdzošie gabali atstāj visai pozitīvas emocijas, taču kopējo situāciju tas īpaši neglābj.

Nešaubos, ka Love, Lust, Faith and Dreams būs gana populārs pirkts ieraksts, jo, galu galā, tas ir pietiekami jauki skanošs popa albums. Tas nespēj piedāvāt ko līdzīgu Edge of the Earth vai pat A Beautiful Lie, taču laikam ne jau to no viņiem pašlaik gaida emocionāli jūtīgo fanīšu leģions.

6/10