Apparatjik - We Are Here
Par Apparatjik pirmo reizi dzirdēju kaut kad šīs vasaras sākumā, taču dažādu iemeslu dēļ šo ierakstu tā arī nebiju noklausījies. Nu, gatavojoties šīs nedēļas sākumā notikušajam A-ha koncertam, atcerējos par šo blici, jo tās sastāvā darbojas arī Norvēģijas trio taustiņinstrumentālists Magne Furuholmens. Arī pārējie kvarta dalībnieki ir ne mazāk zināmi — basu pārvalda Coldplay basists Gajs Berijmens, bet bungas atvēlētas producentam Matinam Terefem, kura kontā ir daudzi plaši pazīstamu mūziķu albumi, piemēram, pēdējie divi A-ha veikumi, KT Tanstālas, Džeimsa Morisona, Džeisona Mraza un vēl vairāku izpildītāju diskogrāfijas. Iespējams, Latvijā mazāk zināms ir apvienības solists un ģitārists Jonass Bjerre no dāņu kolektīva Mew. Pieļauju, ka vismaz daļa no Jums atceras 2006 singlu Latvijā The Zookeeper's Boy, kas, šķiet, ir vienīgais gabals no Mew repertuāra, ko varēja dzirdēt mūsu valsts radiostacijās.
Pirmo reizi šie četri vīri sastrādājās 2008. gadā, kad zem Apparatjik vārda ierakstīja labdarības singlu. Sapratuši, ka sadarbība ir veiksmīga, viņi turpināja darbu pie kompozīcijām, līdz šī gada februārī digitāli izdeva We Are Here uzreiz pēc sava pirmā koncerta, kas notika Berlīnē (pa šo laiku viņi tikai vēl reizi ir uzstājušies dzīvajā, šoreiz Londonā). Pārizdevuši ripuli taustāmā formātā jūnijā, vien tagad blices dziesmas nopietni sāk drillēt dažādi radio, un paredzu, ka 2011. gadā daudziem šis varētu būt viens no gada atklājumiem.
Ir interesanti pavērot kā mūziķi spējuši apvienot divus pietiekami atšķirīgus stilus — elektronisko indie un elektroniku vienā platē tā, lai tie netraucētu viens otram. Var jau teikt, ka tie ir saistīti žanri, taču šoreiz negribētos piekrist — indie daļa ir diezgan popsīga un ar hīta potenciālu, savukārt elektronika ir veidota labākajās žanra tradīcijās, kas iet pie sirds šī stila faniem, bet lielajam vairumam paliek neizprotama. Jāpiebilst, ka neskatoties uz pamatīgajām atšķirībām, kas iecērt robu plates konceptuālismā, visādi citādi Apparatjik raksturo vienots un viņiem raksturīgs skanējums, kas supergrupām izdodas gaužām reti. Patiesībā, ja vien es nezinātu, ka kvartets ir ar lielu pieredzes bagāžu, nodomātu, ka tā ir kārtējā jaunā, talantīgā un kvalitatīvā Skandināvijas indie grupa, kurai patīk eksperimentēt elektronikas lauciņā.
Domājot par to, kuras dziesmas izcelt, iestājas apmulsums — praktiski visi vienpadsmit gabali būtu pelnījuši, lai par tiem uzraksta atsevišķu vērtējumu. Meklējot pašus interesantākos materiālus, jāsāk jau ar pirmo dziesmu Deadbeat — elektronika ar vokālu labākajās žanra tradīcijās. Arī tam sekojošais Datascroller ir lielisks singls, un nav nekāds brīnums, ka tieši šo Zīns Lovs no BBC Radio 1 kā pirmo no kolektīva skaņdarbiem atskaņoja savā pārraidē. Snow Crystals ir kā ziemeļnieku variācija par Animal Collective darbiem, savukārt elektroniskā balāde Quiz Show pavisam noteikti ir viena no 2010. gada skaistākajām kompozīcijām.
Žēl, ka šis gads ir bijis tik pārpildīts ar lielisku mūziku. Zinu, ka to jau iepriekš esmu rakstījis, taču tā ir — ja vien We Are Here tiktu izdots par gadu ātrāk, tas būtu nopietns pretendents uz gada ieraksta titulu. Šobrīd — domājams, mūzikas gardēžu topos tas būs, taču ne pirmajās vietās. Jebkurā gadījumā — Apparatjik debiju iesaku noklausīties ikvienam, jo tas ir tā vērts! Jau šobrīd sākam gaidīt viņu nākamo disku, jo tam ir jābūt vēl grandiozākam!
8,5/10
