Arcade Fire - The Suburbs

Ļoti iespējams, ka tas nav pareizi, tomēr vienmēr (nu labi, pāris gadus, kopš zinu, kas viņi ir) man ir paticis salīdzināt Arcade Fire un Band Of Horses. Jau no pirmajām reizēm, kad izdzirdēju sietliešu mūziku (par kanādiešiem uzzināju agrāk) man šīs abas grupas ir radījušas asociacijas, pat neskatoties uz to, ka mūzika tomēr ir visai atšķirīga. Interesanti, ka jau 2007. gadā abiem šiem kolektīviem iznāca otrie albumi (attiecīgi Neon Bible un Cease To Begin), un toreiz šajā neformālajā cīniņā, manuprāt, ar pavisam nelielu pārsvaru uzvarēja amerikāņi. Biju patīkami pārsteigts, kad uzzināju, ka arī šogad abas blices izdos trešos studijas albumus — vismaz man tā bija viena no gada lielākajām intrigām mūzikā — kurš kuru. Šī gada maijā Band Of Horses izdarīja ļoti nopietnu pieteikumu uz uzvaru manis pasludinātajā "cīņā", izdodot lielisko Infinite Arms.

Salīdzinot ar Neon Bible, savā svaigākajā veikumā monreālieši ir kļuvuši daudzveidīgāki, un viņu muzikālais izteiksmes veids kļuvis vēl plašāks. Bez jau ierastiem žanriem kā indie, folkroka, barokpopa un arī nelielāmkantrī iezīmēm, šoreiz ir sadzirdams pat kaut kas tik negaidīts kā sintpops (dziesmā Sprawl II (Mountains Beyond Mountains)), tas tik ļoti disonē ar pārējo materiālu, ka vairs pat nav kičīgs gabals diska vidū, bet kļūst par traucēkli. Par laimi, šis ir vienīgais no The Suburbs jaunajiem stiliem (pareizāk gan būtu teikt uzsvariem, jo šādas lietas jau bija dzirdamas arī pirmajos divos ierakstos, tomēr šādā gaismā izceltas pirmoreiz), kas neiekļaujas kopējā skanējumā, jo visādi citādi tas ir līgans un secīgs muzikālais ceļojums 64 minūšu garumā.

Kopumā gribas piekrist vienam no diviem valdošajiem viedokļiem, ka neskatoties uz to, ka The Suburbs ir viens no gada labākajiem ierakstiem, un tas ir labāks nekā Neon Bible, līdz The Funeral līmenim tas neaizsniedzas (otra iespēja bija pateikt, ka šis, visdrīzāk, ir viens no visu laiku labākajiem albumiem). Kā liels pluss jāmin tas, ka viss ritējums, kā jau minēju, ir ļoti plūstošs un loģisks — lieliski, ka viena dziesma pāriet otrā bez pauzēm, attīstība liekas loģiska. Uzskatu, ka ļoti laba ir arī oriģinālā ideja gan iesākt, gan nobeigt ripuli ar titulskaņdarbu — sākumā kompozīcija it kā beidzas, tomēr pašā finišā tai, kā izrādās, tomēr ir interesants un kvalitatīvs turpinājums. Kā galvenais mīnuss jāmin (neskaitot jau pieminēto sintpopa eksperimentu) tas, ka plates vidusdaļa ir vājāka nekā ievads un noslēgums — tajā trūkst izteiksmīgu dziesmu. Klausoties ierakstu ļoti daudzas reizes, esmu sparatis, ka kaut gan tajā nav Cold Wind (manuprāt, viņu visu laiku labākā kompozīcija) līmeņa skaņdarbu, arī The Suburbs, Ready To Start, Suburban War, Month Of May un We Used To Wait, kas ir kvalitatīvākie diska paraugi, ir tādā līmenī, par ko ļoti daudzas grupas var tikai sapņot.

Jau šobrīd esmu drošs, ka šis ir viens no šī gada svarīgākajiem ierakstiem kā kritiķu, tā arī klausītāju vērtējumā. Tāpat esmu pārliecināts, ka to drillēs teju visi un visur, jo tas ir piemērots gandrīz ikvienam. Tāpat ar pārliecību varu apgalot — šis ir jādzird ikvienam!

P.S. Uz sākumā izeikto jautājumu, kurš uzvarēja 2010. gada cīniņā, saku, ka objektīvi ir neizšķirts, bet vismaz man, personīgi, jau atkal fotofinišā triumfē Band Of Horses.

9.5/10