Baltic Beach Party apskats

Līdz šim bija sagadījies tā (nu labi, tā nav sagadīšanās, bet apzināta izvairīšanās), ka nekad nebiju apmeklējis nevienu no Bīčpārtijiem. Aprunājoties ar pārējiem kolēģiem, noskaidroju, ka šāda pieredze nav nevienam no mums, tāpēc man vajadzēja kļūt par tādu kā celmlauzi. Ilgi nespēju izlemt, vai maz vēlos turp doties, tomēr tā kā jebkurā gadījumā nāktos apmeklēt Liepāju, sapratu, ka labāk visu apvienot.

Jau pašā sākumā sapratu, ka nevēlos braukt uz visām trim dienām, jo pirmajā (ceturtdienā) gan nekas nenotika, gan tie būtu lieki izdevumi, jo akreditāciju mums nepiešķīra. Ierodoties piektdienas pēcpusdienā pagāja kāds laiks, kamēr iekārtojos (par laimi, nebija jādzīvo telšu pilsētā, jo brīžiem laiks bija vairāk kā briesmīgs), un galu galā izlēmām, ka uzreiz neiesim — nav jau tā, ka kāds ļoti pārdzīvotu par Musiqq neredzēšanu. Nedaudz žēl, ka nepaspēju uz Ufo vai arī S.P.B., tomēr otros dzirdēju jau Positivus, bet bez Ufo var arī iztikt, jo pēc tam diezgan ilgi nebija nekas prātīgs.

Pirmajā vakarā uz Lielās skatuves kaut daļēji redzēju The Rasmus, Audiosmog un ATB. Ja teiktu, ka dzirdētais mani īpaši iepriecinātu, melotu — katrs no koncertiem bija ar palielām problēmām. Somi nebija pārliecinoši, likās, ka viņiem viss vienalga, vārdi regulāri palika neizdziedāti līdz galam (iespējams, tas bija kāds skaņas defekts, kaut gan tā neizskatījās), arī instrumentālā daļa varēja būt labāka, turklāt pilnam komplektam viņi enkorā dziedāja mūziku, kas izklausījās pēc elektroniska šlāgera somiski, dziedot latviski, to noteikti varētu iekļaut mūsu pašu Šlāgeraptaujā. Audiosmog it kā visu darīja labi, arī skanējums nebija zemē metams, taču reti neatsaucīgais un vienaldzīgais pūlis viņu koncertu "nogalināja" (plašāk par pūli pāris rindkopas zemāk). Visbeidzot bija vācu tehno leģenda, par kuru jebkuri komentāri ir lieki. Visu izsaka kādas meitenes, kas gāja garām, komentārs:

"Šī ir labākā mūzika ever!" Jāpiebilst, ka tieši uz ATB bija sanācis vislielākais ļaužu pūlis...

Uz otrās skatuves šajā vakarā vēroju Eoliku, Menuetu, Igo, Dzelzs Vilku  un Pent-In-Dreams. Interesanti, ka no šīm arī jāizceļ divas labākās, turklāt ļoti krasi pretējas uzstāšanās — Menuets un Dzelzs Vilks. Ja Vilki bija tādi pat, kā ierasts, ļoti kvalitatīvi, spēcīgi, aizraujoši, tad esmu patiesi priecīgs, ka BBP organizatori uz festivālu uzaicināja arī Menuetu. Roka klasiķi, kurus dzīvajā redzēju pirmoreiz, bija lieliski, viņu uzstāšanās kvalitāte — teju nevainojama. Domāju, ka ikviens, kas to redzēja, man piekritīs — tas tik bija kaut kas!

No visa tā, ko redzēju otrajā dienā (daļu arī neredzēju, tā kā pilnībā spriest nevaru) gribas izcelt vien Reiganus un Rādio Lāgas mūziķus SWH teltī. Ja par lādzīgajiem neko sliktu nevaru teiktu, un viņi visu paveica tā, kā vajag, tad par to, ko dzirdēju Reiganu laikā gan esmu nedaudz vīlies. Nezinu, kāpēc, bet sākumā kaut kas nebija īsti kārtībā ar skaņu, pēc tam arī viņus "galēja" pūlis, kas patiesi atvērās tikai pašās beigās, laikā, kad viens no blices dalībniekiem uz dīdžeja pults veica improvizētu setu ar dažādām populārām dziesmām. Vēl cilvēkiem patika tam sekojošais un noslēdzošais Es Eju Kost, bet tas arī viss...

Kopumā runājot par apmeklētājiem, biju pārsteigts, ka lielākā daļa ir vecumā no aptuveni 18 līdz 22 gadiem, nevis, piemēram, ap 16. Diemžēl tas arī ir vienīgais pārsteigums, jo viss cits par neatsaucību un pārmērīgu alkohola lietošanu izrādījās patiesība. Par to, kāda publika apmeklēja visas deju teltis, nemaz negribas runāt, bet patiesi izbrīnīja tas, ka Lielās skatuves apmeklētāji kārtīgi aplaudēja vai sauca mūziķu vārdus tikai pēc tam, kad Ufo viņus aicināja to darīt...

Vēl kāds paliels kauna traips BBP organizatoru dārziņā ir tas, ka vienīgo no teltīm, kurā skanēja tiešām laba mūzika (D-Light, kurā uzstājās Radio 101 dīdžeji Artis Volfs un Egons Reiters), sestdienā ap pusnakti ieņēma kārtējie boti, kas sāka spēlēt to pašu, ko citur. Līdz šo rindu autora ausīm nonāca informācija, ka par to atbildīgi esot kāda ļoti populāra Rīgas kluba mazāk populāro kaimiņu cilvēki. Tiešām žēl, ka tā, bet jāatzīst, ka tāda kvalitatīva deju mūzikas oāze tur īsti neiederējās, jo ļoti neliela tautas daļa spēja to novērtēt.

Interesanti, ka to, ka festivālā nav pilnīgi nekādas atmosfēras saka ne tikai daļa (neliela, bet tomēr) apmeklētāju, bet pat daži cilvēki, kuri tur uzstājās. Neformālās sarunās viens teica, ka tādu neorganizētību neesot piedzīvojis nekad iepriekš, kāds cits bilda, ka šis, iespējams, ir sliktākais festivāls, kādā sanācis spēlēt, bet trešais uz manis teikto, ka šie, ļoti iespējams, ir vissliktāk iztērētie 20 lati manā mūžā atbildēja, ka, tikpat ļoti iespējams, ka šīs ir viņa vissliktāk nopelnītais honorārs karjerā. Starp citu, tas bija pārsteidzoši apjomīgs.

Kā jau nopratāt, par Baltic Beach Party ne tuvu neesmu sajūsmā, tomēr arī nevar teikt, ka esmu vīlies — ko gaidīju, to arī saņēmu. Atzīmi nelikšu, jo tik maz ielikt nevēlos, tomēr ja vien Jūsu mērķis nav bezmērķīga piedzeršanās, nākamgad turp doties neiesaku.

P.S. Staigājot pa teritoriju sestdienas vakarā, pamanīju, ka kādā no teltīm dejoja tikai vīrieši, un uzreiz atcerējos par grupas, kurai ir dziesmas jebkurai dzīves situācijai — Flight Of The Conchords — gabalu Too Many Dicks On A Dancefloor. Riktīgi bīčpārtijiski!