Beady Eye - Different Gear, Still Speading
Šķiet, ka ir grūti atrast lietas, kuras nav pateiktas par brāļiem Galaheriem. Lielākie balamutes mūzikas biznesā, ļoti egocentriski, tomēr, nenoliedzami, izcili apdāvināti mūziķi. Tie ir vīri, kas kopā ar pārējiem draugiem no Oasis un „pretiniekiem” no Blur izveidoja britbopa kariņu, padarīja britpopu tieši tādu, kādu to pazīstam mūsdienās. Viņu ietekme uz mūzikas attīstību Lielbritānijā (un arī lielā daļā pārējās Eiropas) ir nenovērtējama, tieši tāpēc šajā pasaules daļā visi mūzikas fani ar lielu interesi gaidīja 28. februāri — dienu, kad Beady Eye izdeva savu debijas ierakstu.
Par debiju to var saukt visai nosacīti — kā nekā tas ir Oasis, tikai bez Noela Galahera, kurš blici pameta 2009. gada vasarā pēc kautiņa ar savu brāli Laiemu. Par to runāts un rakstīts ir daudz, tāpēc detaļās neieslīkšu — galu galā abu vīru komentāri presē, kā ierasts, bija ļoti „skaļi” un „sulīgi”. Pat neskatoties uz to, ka abu attiecības atkal sāk uzlaboties, esmu pārsteigts, ka Noels vēl nav paspējis kaut kā komentēt jauno ripuli — neticu, ka viņš nav to dzirdējis, vai arī viņam nav ko teikt!
Ja kaut kā ir jānosauc Beady Eye skanējums, tad, pavisam noteikti, to var raksturot vienā vārdā: oeiziski. Pirmie pieteikumi gan varēja maldināt klausītājus, jo debijas gabals — Bring The Light — ir ieturēts rokenrola stilā, otrais — Four Letter Word — ir visai parasts, bet jauks alternatīvais roks, savukārt šobrīd aktuālais The Roller, tāpat kā viss ieraksts kopumā, ir klasiskā Oasis britpopa stilā. Kvartets nav mēģinājis izdomāt ko jaunu, kas, manuprāt, šoreiz ir pareizais lēmums — viņi rada to, ko māk vislabāk, tajā pat laikā nekļūstot garlaicīgi un pieņemamās devās pievienojot arī citus stilus.
Nebaidos apgalvot, ka Different Gear, Still Speading ir labākais Galahera veikums kopš nu jau leģendārā (What’s The Story) Morning Glory. Man personīgi labāk patīk 2005. gada Don’t Believe The Truth, tomēr objektīvi vērtējot jaunais disks ir spēcīgāks — tajā ir gan vairāk, gan labāki potenciālie singli, tāpat svarīgi, ka tas ir daudzveidīgāks un muzikāli bagātāks kā iepriekšējās plates. Cita starpā gribētos arī izcelt faktu, ka albums neapnīk, katrā reizē tajā var saklausīt iepriekš nepamanītas dziesmas — jā, tieši tā — vairāki skaņdarbi kārtīgi izceļas tikai pēc vairākām reizēm. Šeit gribētos pieminēt Three Ring Circus, kas, manuprāt, ir plates apslēptais dimants.
Nav ko noliegt — praktiski visi, izņemot grupas kvēlākos fanus prognozēja un arī gaidīja, ka Beady Eye izgāzīsies. Nekā nebija — viņi apklusina kritiķus, pierādot, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Negaidīti labs ieraksts!
7.5/10
